Sniegrozes – sējamas un dalāmas 0
Kā pavairot sniegrozi? AGRITA APES NOVADĀ
Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Lakstaugu laboratorijas pētniece Inese Nāburga-Jermakova iesaka ziemziežu šķirnes pavairot veģetatīvi, t.i, ar ceru dalīšanu, jo, audzējot no sēklām, var iegūt no mātesauga atšķirīgus īpatņus. Cerus dala pēc Jāņiem, kad augiem nobriedušas lapas. Vecos, spēcīgi sakuplojušos cerus izrok, augsni no saknēm cenšas nenopurināt, tad sīki sadala – pa vienai rozetei, salaužot ar rokām vai uzmanīgi sagriežot ar nazi. Stādot nedrīkst bojāt saknes, citādi augi var inficēties ar ziemziežu melnējumu.
Sniegrozes stāda pa vienai vai nelielos puduros 30–40 cm attālumā citu no citas. Vislabāk tās aug siltā, no vējiem aizsargātā vietā, pusēnā (lapukoku vainaga noēnojumā vai gar krūmu grupām). Augsne vēlama caurlaidīga, trūdvielām bagāta, irdena, kaļķi saturoša, mālaina. Optimālā augsnes reakcija – pH 6–7. Augsni sastrādā līdz 30 cm dziļi, pievienojot labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, krītu vai kaļķi. Vieglās augsnēs papildus ierok mālus.
Piemērotā vietā augošām ziemziedēm Latvijas apstākļos vērojama pašizsēja. Šos sējeņus var pārstādīt, kad tiem izveidojušās īstās lapas. Tie uzzied pēc trim četriem gadiem.
Ja sniegrozes vēlas sēt, to augļus (someņu kopaugļus) novāc laikus, pirms tie atvērušies. Sēklas izsēj vēlu rudenī, lai ziemā tās izietu stratifikācijas periodu. Svaigas sēklas sparīgi sadīgst jau pavasarī.
