Māris Antonevičs: Karavīri dažiem iztraucējuši brīvdienu mieru 80
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojoties militārajām mācībām “Namejs”, Kremļa propagandas medijos gluži kā atskaites parādījās vienveidīgi raksti par to, cik apgrūtinošs un nepatīkams Latvijas iedzīvotājiem būs šis mēnesis, kad visa valsts tiek atdota NATO rīcībā un pataisīta par “poligonu”.
Šajos vēstījumos (plašāk par tiem var lasīt “Latvijas Avīzes” 9. septembra numurā, rubrikā “Atmaskots”) tomēr bija jūtama rutīna un garlaicība, un pat krāšņie epiteti lielākoties bija paņemti no iepriekšējo gadu publikācijām, tā teikt, ķeksīša pēc.
Visticamāk, šonedēļ Krievijas medijos parādīsies daudz jaunu materiālu par šo tēmu, un tam par iemeslu varētu būt mūsu laikmeta fenomens, ko nosacīti var dēvēt par “sniegpārsliņu” faktoru.
“Sniegpārsliņas” (angliski – “snowflakes”), kā skaidro “Wikipedia”, ir jau vairāk nekā desmit gadus lietots slenga vārds, kas raksturo personas ar uzpūstu unikalitātes sajūtu un nepamatotu tiesību izpratni; šādas personas ir pārāk emocionālas, viegli aizvainojamas un nespēj tikt galā ar pretējiem viedokļiem.
Apzīmējuma izcelsme nereti tiek piedēvēta rakstniekam Čakam Palanjukam un saistīta ar viņa pazīstamāko darbu “Cīņas klubs”, kur viens no varoņiem saka citam: “Tu neesi nekas īpašs, neesi nekāda brīnišķīga un unikāla sniegpārsliņa.” Pats rakstnieks gan skaidrojis, ka viņš to nav domājis tik plaši.
Dažreiz tiek runāts arī par “sniegpārsliņu paaudzi”, jo tiek uzskatīts, ka šāda attieksme raksturīga daudziem lielpilsētu trīsdesmitgadniekiem, kas atstājot ietekmi gan uz izglītības sistēmu, gan darba tirgu, bet tas jau ir cits stāsts. Kāds tam visam sakars ar “Nameju”?
Izrādās, ka “sniegpārsliņas” var aizvainot, ja viņu brīvdienu mieru iztraucē karavīri, kuriem īstā vieta acīmredzot ir mežu poligonos vai – izņēmuma kārtā – kādā no pārējās pasaules norobežotā teritorijā, bet ne jau Rīgas centrā.
Interesanti, ka liela daļa sašutušo “Nameja” mācības uz savas ādas nemaz nebija izjutuši, taču uzzināja par to “Tik tok”, tviterī vai kādā citā soctīklā un nekavējoties pauda savas rūpes par notiekošo.
To ātri vien uztvēra arī atsevišķas politiski ieinteresētas personas, kas pievienojās sašutumam ar moralizējošām piebildēm.
Nelieli līdzīga rakstura pārpratumi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) gadījušies arī iepriekš, kad kādu lauku privātīpašnieku satraukusi garām braucoša bruņutehnika vai kādai sabiedrības dāmai likušies par skaļu no Ādažu poligona nākušie sprādzienu trokšņi. Parasti secināts, ka iemesls bijis informācijas/komunikācijas trūkums, nevis principiālas iebildes pret armijas mācībām kā tādām, tāpēc pēdējos gados informācijas par “Nameja” norises vietām ir ļoti daudz un arī atbildīgajām amatpersonām bija izveidojies priekšstats, ka cilvēki saprot, kas un kāpēc notiek.
“Iedzīvotāju ik gadu pieaugošā ieinteresētība un atbalsts militāro mācību norisei ārpus Bruņoto spēku poligoniem apliecina mūsu sabiedrības viedumu un izpratni valsts aizsardzības jautājumos.
Šajās militārajās mācībās trenējamies ļoti tuvu ikvienam Latvijas iedzīvotājam – Latgalē, Sēlijā, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē.
Jo mērķis mums visiem viens – būt gataviem aizsargāt mūsu valsti pret jebkuru apdraudējumu,” nesen pauda NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Šķiet, teiktais vairāk jāattiecina uz novadu iedzīvotājiem, bet ar Rīgas publiku vēl jāstrādā – te karavīri iepriekš trenējušies retāk un vairāk izvēlētas tādas samērā nomaļas vietas kā, piemēram, Zaķusala. Acīmredzot viens no mērķiem šoreiz bija tuvināt šīs situācijas reālajai dzīvei, tāpēc arī cilvēki nevis dzīti prom, norobežojot rajonu, bet pat ļauts viņiem novērot notiekošo.
Interneta soctīklos plaši apspriestā mācību epizode, starp citu, notika pie Aizsardzības ministrijas. Daudzās valstīs gar šīm ēkām pat pa ietvi ikdienā iet garām nedrīkst, pie mums tā nav, taču, ja kādu nervozu padara karavīru klātbūtne vai šāvienu troksnis mācībās, ko labi var redzēt un dzirdēt jau pa gabalu, tad it mierīgi var izvēlēties citu ceļu.
Tādā ziņā NBS un Aizsardzības ministrijai šī pat ir vērtīgāka mācība par šaušanas treniņiem un bruņumašīnu manevriem, jo ļauj izdarīt secinājumus par sabiedrības reakciju, kam būs ļoti liela nozīme, ja draudēs īstas briesmas.
