Sniega prieki Latvijas kalnos 0
Lai gan Eiropas mērogā mūsu kalnus būtu pareizāk saukt par pauguriem, tomēr varam lepoties ar vairākiem desmitiem profesionāli strādājošu slēpošanas kompleksu, kas piedāvā daudzveidīgu ziemas atpūtu no Ventspils līdz Daugavpilij.
Šogad ziema atnāca jau decembra sākumā, taču sniegs uzsniga uz nesasalušas zemes, un vairākums kalnu sāka strādāt tikai mēneša vidū. Gadumijā atkušņa dēļ daļu trašu nācās uz laiku slēgt, bet nu sino-ptiķi atkal sola salu vismaz līdz janvāra beigām.
Slēpo arī atkusnī
Milzkalns Tukuma apkaimē bija starp slēpošanas vietām, kas nepārtrauca darbu arī atkušņa dienās. “Protams, visus astoņus pacēlājus nedarbinājām, taču vēlējāmies nodrošināt iespēju skolēniem izslēpoties skolas brīvlaikā,” savu lēmumu pamato atpūtas kompleksa direktors Viesturs Ošenieks. “Pēdējās dienās atkal ir snidzis, un trases klāj 30 – 40 cm biezs sniegs. Kopš pagājušā gada tajās esam veikuši vairākus uzlabojumus slēpotāju drošībai, izvietojot papildu zīmes, nožogojumus un amortizācijas spilvenus pie kokiem. Pacēlāju kartes ir ar elektroniskajiem impulsu devējiem, kas tiek aktivizēti pirmajā pacēlāja izmantošanas reizē, ļaujot izvairīties no strīdiem ar personālu. Tā kā līdz šim nepiedāvājām atlaides, no janvāra beigām kartes ieprogrammēsim tā, lai ar tām varētu slēpot 15 – 20 minūtes ilgāk.”
Pēc atkušņa baidīties no apledojušām nogāzēm nav pamata, mierina slēpošanas kalnu darbinieki. “Ar retraku ledu safrēzējam un izlīdzinām visā trases platumā, bet pēc tam virsū sapūšam sniegu,” skaidro Tukuma pievārtē esošā kompleksa “Jēkaba grava” īpašnieks Mairis Mežinskis.
“Neskatoties uz snigšanu, katru dienu sniega segu papildinām arī ar mākslīgo sniegu, jo pie mīnus desmit grādiem tā ražošana sanāk piecreiz lētāka, nekā temperatūrai turoties ap nulli.”
Nedaudz atšķirīgu stratēģiju īsteno Ozolkalnā pie Cēsīm. “Lai neatkarīgi no laika apstākļiem varētu slēpot līdz marta vidum, kalns regulāri ir jākopj, jāuzaudzē pēc iespējas biezāka sniega kārta. Pašlaik pie mums tā sasniedz vienu metru. Atkušņa laikā sniega biezums sarūk aptuveni desmit centimetrus diennaktī, tāpēc ar retraku to lieki neirdinām. Sekojam līdzi laika prognozēm. Tikko piesalst, ledu safrēzējam un uzstumjam virsū svaigu sniegu no trases malām,” atklāj Ozolkalna darbinieks Māris Bielis.
Atšķirībā no pagājušā gada Ozolkalnā vairs nav Alpu kamaniņu trases, jo tā bijusi pārāk bīstama un vairāki cilvēki guvuši traumas. Arī borderkrosa trase veidota vienkāršāka, lai pa to varētu braukt gan slēpotāji, gan snovbordisti amatieri. Pirmdienās un otrdienās kalns nestrādā. Brīvdienās pieejamas pacēlāju kartes, tikai sākot ar divām stundām, lai neveidotos rindas, pagarinot vienas stundas biļetes. Nedēļas nogalē Ozolkalnā iegādātās biļetes ir derīgas arī braukšanai Skibusā uz netālo Žagarkalnu un slēpošanai tur.
“Decembris kopumā bija veiksmīgs mēnesis, taču apliecināja, ka joprojām apmeklētāju skaitu būtiski ietekmē skats, kāds redzams Rīgā pa logu. Galvaspilsētā lija lietus, trases darbojās, bet slēpotāju nebija. Viņi atgriezās līdz ar saulaino un auksto laiku,” atzīst Žagarkalna mārketinga nodaļas vadītājs Vadims Kameņevs.
“Sniega pietika visām siltajām dienām, taču trases uz pāris dienām tomēr slēdzām, jo tāda slēpošana vairs nesagādātu baudu. Tagad sniega segu esam atjaunojuši un turpinām papildināt. Šogad galvenā nogāze ir kļuvusi krietni platāka un garāka, pa diagonāli sasniedzot 250 metrus, jo demontējām pacēlāju, kas līdz šim to dalīja divās mazākās trasēs. Jaunums ir arī Rīgas sniega parks, kuru ar mūsu darbinieku spēkiem izveidojām Mežaparkā. Tur ir viena trase, kur apgūt pirmās slēpošanas un snovborda iemaņas.”
Gaiziņkalns bez torņa
Šogad pirmos slēpošanas priekus varēja baudīt Gaiziņkalnā, kur pāris grādus zemāka temperatūra decembra sākumā deva iespēju izkonkurēt tradicionālo līderi Žagarkalnu.
“Gaiziņu gadu no gada slēpotāji iemīl arvien vairāk. Nu jau brīvdienās pie mums vidēji slēpo 500 – 700 cilvēku, šogad palielinājies arī viesnīcas apmeklētāju skaits,” priecājas Latvijas augstāko trašu saimnieks Juris Stradiņš.
Šādu notikumu pavērsienu daļēji varētu skaidrot ar netālās Ķirsona muižas krahu, taču Juris uzsver, ka viņš vairāk uzmanības pievērš mājīguma radīšanai, nevis naudas pelnīšanai un neskopojas ar atlaidēm. Janvāra pirmā nedēļa gan bijusi tukšāka, bet, atgriežoties salam, atpūtnieki atkal parādījušies.
Šoruden beidzot tika pielikts punkts vairāk nekā 20 gadus ilgušajai Gaiziņkalna skatu torņa sāgai – tas tika uzspridzināts. Juris atzīst, lai cik greizs un neizdevies, tornis tomēr kalpojis par labu orientieri un bijis mazliet žēl no tā šķirties. “Jaunu torni sāks būvēt 2014. gadā, un to plānots pabeigt četru gadu laikā. Piedalījos darba grupas sanāksmē, kur lēma, ka tam jābūt pietiekami iespaidīgam ar skatu platformu, informācijas centru un tējnīcu, lai nebūtu kauns Munameģa priekšā.”
Kāds izskatās Gaiziņkalns bez torņa, var doties lūkot jau 16. februārī, kad augšā pa stāvo Lielā Golgāta nogāzi mēģinās uzbraukt automašīnas un motocikli (pērn bijuši 90 dalībnieki). Apmeklējumu var atlikt arī uz 23. martu, kad slēpošanas sezona beigsies ar tradicionālo Gaiziņa karnevālu.
Lido pārtop par Viešūra kalnu
Īpašnieku maiņu piedzīvojis mākslīgi uzbērtais Lido kalns, kas kopā ar viesnīcu, tautā sauktu par Ķirsona muižu, pastarpināti nonācis Krievijas miljonāra Jurija Šeflera rīcībā. Slēpošanas kalna darbību tas ietekmējis mazākā mērā nekā viesnīcu, kur cenas augušas desmitkārt. Kā pastāstīja īpašumu pārvaldošās SIA “LB Agro” direktors Juris Sitko, jaunais īpašnieks viesnīcā iecerējis vērienīgus pārbūves darbus, lai papildu ērtību labad apvienotu numuriņus, tādēļ pagaidām viesiem pieejamas vien divvietīgas istabas pirmajā stāvā par divsimt un četrvietīgi apartamenti SPA centrā – par simt latiem.
Izmaiņas skārušas arī slēpošanas kalnu, kurš nu ieguvis nosaukumu – Viešūra kalns. Nedaudz mainīta cenu politika, ēdnīcā uzstādītas jaunas iekārtas un “Lido” virtuves vietā nācis cits ēdināšanas uzņēmums, taču kalna infrastruktūra palikusi iepriekšējā. 18. janvārī tur tiks atklāts jaunais snovborda parks.
Jūras krastā un pierobežā
Šogad laika apstākļu īpatnību dēļ aukstums vispirms pārņēma Kurzemi. Kamēr Daugavpils pusē temperatūra vēl turējās krietni virs nulles, jūras piekrastē jau sniga un putināja. Pateicoties tam, agrāk nekā parasti sāka darboties Kurzemes slēpošanas centri, tostarp “Lemberga hūte”. Kā pastāstīja instruktors Mārtiņš Tālbergs, Ventspils apkaimē sniega neesot daudz (~10 cm), bet uz kalna pietiekami, lai nekaitētu īslaicīgi atkušņi.
“Sākām strādāt decembra vidū, un uzreiz bija daudz cilvēku, atvērām trases arī gadumijā, bet lietus ventspilniekus neiedvesmoja nākt uz kalnu. Tagad pūšam sniegu, mīnus 6 – 7 grādi mums ir ideāls laiks. Brīvdienās atklāsim distanču slēpošanas trasi un lielāko daļu snovborda parka. Esam tikuši arī pie plašākām kafejnīcas un slēpju nomas telpām, papildinājuši inventāra klāstu.”
Pēc interešu konfliktā izputinātā Sauleskalna par teju vienīgo iespēju izslēpoties Latgalē palicis Egļukalns Sventes pagastā (~15 km no Daugavpils). Tā administrators Arnis Smagars pavēstīja, ka darbdienās slēpojot daži desmiti, bet brīvdienās – vairāki simti aktīvās atpūtas cienītāju. Egļukalnā darbojas trīs – ģimenēm, slalomam un kameršļūkšanai paredzētās – trases, ko klājot ap pusmetru bieza sniega sega. Nakšņot iespējams ne tikai Daugavpilī, bet arī tuvējos viesu namos “Sventes muiža” un “Rudzupuķes”.
Jaunumi Slēpošanas kalns “Mežaparks” Jēkabpilī pie Radžu ūdenskrātuves darbojas tikai nedēļu, darba laiks: no trešdienas līdz piektdienai plkst. 14 – 20, brīvdienās plkst. 10 – 20. Iespējams gan slēpot, gan šļūkt ar kamerām (pieejama noma) un ragaviņām. Nobrauciena garums 120 – 150 metri. Slēpošanas centrs “Baiļi” pie Valmieras šļūkšanai no kalna piedāvā jaunu atrakciju – airbordus – piepūšamus īpaši izturīga materiāla spilvenus. Interesēties nomas punktā, bet nobraucienu video var noskatīties mājas lapā: “www.baili.lv”. Pēc dažu gadu pārtraukuma slēpotājus atkal aicina Rēķu kalns Madonas apkaimē. Trase gan darbojas tikai sestdienā plkst. 10 – 21 un svētdienā plkst. 10 – 17.
Cenas Pacēlāju cenas sestdienā un svētdienā (2 st. – pieaugušajiem): Gaiziņš, Viešūra kalns – Ls 4 Lemberga hūte – Ls 4,50 Egļukalns, Zviedru cepure – Ls 5 Jēkaba grava, Baiļi – Ls 6 Milzkalns, Reiņa trase – Ls 6,50 Žagarkalns, Ozolkalns, Riekstukalns (pie Baldones) – Ls 7 Citi varianti sestdienā un svētdienā: Siguldas pilsētas trase – Ls 0,20 – 0,35 (1 brauciens) Kaķīškalns – Ls 0,35 (1 brauciens) Jēkabpils Mežaparks, Rēķu kalns – Ls 3 (1 stunda) Mežezers (pie Pļaviņām) – Ls 5 (puse dienas, ~ 6 st.) |
