Sniega krabju tiesā Latvija ir zaudējusi 1
Kā izriet no “LA” rīcībā esošā tiesas sprieduma, Latvijas puse bija lūgusi atcelt Eiropas Komisijas (EK) 2018. gada 12. marta vēstuli, kurā šī iestāde formulējusi savu nostāju par Latvijas puses aicinājumu veikt darbības Eiropas Savienības (ES) zvejas tiesību un interešu aizstāvībai Svalbāras zvejas apgabalā Norvēģijā un uzlikt par pienākumu EK formulēt nostāju šajā jautājumā, kas Latvijai neradītu nelabvēlīgas tiesiskās sekas.
Strīds par zveju Svalbārā
Savu prasību tiesā pret Eiropas Komisiju Latvija iesniedza pēc tam, kad 2018. gada martā bija saņēmusi pēc būtības negatīvu ES komisāra Karmenu Vellas parakstītu vēstuli, kurā noraidīta Latvijas prasība rīkoties. Šajā vēstulē tika norādīts, ka EK nav pienākuma ierosināt tiesas procesu pret Norvēģiju un ka Latvija bija informēta par to, ka nav praktiskas un speciālas vienošanās ar Norvēģiju par specifisko karalisko krabju zveju Svalbāras zonā.
Jau 2017. gada decembrī Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosūtīja vēstuli EK, aicinot rīkoties un veikt darbības par ES zvejošanas tiesību un interešu aizsardzību Svalbāras zvejas apgabalā. Proti, Latvijas puse aicināja EK organizēt un piedalīties oficiālās sarunās ar Norvēģijas Karalisti, lai panāktu ES zvejas tiesību nodrošināšanu Svalbāras zvejas reģionā, bet ja nē, tad ierosināt starptautisku tiesvedību pret Norvēģiju.
Tieslietu ministra vēstule tapa pēc tam, kad 2017. gada sākumā Norvēģijas krasta apsardzes kuģi par nelikumīgu sniega krabju zveju arestēja “North Star Ltd” piederošo zvejas kuģi “Senator”, kas tika konvojēts uz Kirkenes ostu. Zvejas kuģa arests un tā dīkstāve kuģa īpašniekiem nesa tūkstošiem eiro lielus zaudējumus dienā, apgalvoja kuģa īpašnieki. Arestētā kuģa aizstāvībā iesaistījās valsts augstākās amatpersonas, sekoja nota Norvēģijai, valdības lēmums tiesāties un tieslietu ministra aicinājums EK rīkoties, aizstāvot Latvijas intereses.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits tolaik apgalvoja, ka nozarei attiecīgā situācija neiegūtajā peļņā un veiktajās investīcijās radījusi 55–60 miljonus eiro zaudējumus. Šmits arī izteicās, ka Latvijai neatliek citas iespējas kā vērsties starptautiskajā tiesā nolūkā panākt taisnīgu risinājumu attiecībā uz sniega krabju zveju.
Jau 2017. gada maijā SIA “North Star Ltd” zaudēja pirmās instances tiesu Norvēģijā par uzliktā soda – 1,19 miljoni norvēģu kronu – atcelšanu par nelikumīgo zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos, bet pēc gada zaudēja arī Norvēģija otrās instances apelācijas tiesā.
Pagājušā gada sākumā Norvēģijas augstākā tiesa pieņēma kuģim “Senator” nelabvēlīgu lēmumu, kas tam liedza zvejot Svalbāras ūdeņos. Tikmēr Zemkopības ministrija paziņoja, ka nesamierināsies ar šādu lēmumu un sekos tālākais darbs ar EK par jautājuma risināšanu sarunu ceļā ar Norvēģiju.
Valsts sevi diskreditējusi
Komentējot nule kā pieņemto ES tiesas lēmumu, bijušais Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits norādīja, ka Latvijas pārstāvji sevi ir diskreditējuši ar šo prasību. “Valsts tērē lielus resursus un cīnās par mazas privātfirmas glābšanu, kas nemaksā visus nodokļus un kuru kuģis iekļauts melnajā sarakstā,” viņš pauda neizpratni.
Tieši Voits vairākkārt publiski vērsa uzmanību uz to, ka SIA “North Star Ltd” nav maksājusi visus nodokļus. Apstrīdot I. Voita publiski teikto, kompānija pret viņu cēla prasību tiesā par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu. Taču tiesa divās instancēs noraidīja “North Star Ltd” prasību un šī gada 21. janvārī lēmums stājās spēkā.
Tikmēr pērn 18. jūnijā uzsākts biedrības “Eiropas krabju zvejas asociācija” likvidācijas process. Asociācijā darbojās divi tās biedri – SIA “North Star Ltd” un SIA “Baltjūra – Serviss”. Tieši “Baltjūra – Serviss” vārds plašāk izskanēja pagājušā gada sākumā saistībā ar norvēģu žurnālistu atklāto par necilvēcīgiem apstākļiem sniega krabju zvejā.
Norvēģu žurnālisti ziņoja par daudziem pārkāpumiem zvejas uzņēmumos, kas pieder ārkārtīgi sazarotam “biznesmeņu” tīklam un kur tiek ieguldīta nezināmas izcelsmes nauda, kas, visticamāk, nāk no Krievijas uzņēmējiem. Krabju zvejā bija iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi, kas faktiski nodarbina tikai trešo valstu pilsoņus.
Kādi varētu būt turpmākie soļi sniega krabju sāgā, pagaidām nav zināms. Taču nule kā pieņemtajā tiesas lēmumā norādīts, ka EK darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai strīdam ar Norvēģiju, kurš radies sniega krabju jautājumā, rastu piemērotu un nekonfrontējošu divpusēju risinājumu.
“Ar Svalbāru saistītie jautājumi sniedzas tālāk par zvejniecības interesēm un blakus ietekmes riski ir svarīgs elements, kas jāņem vērā, sperot katru nākamo soli,” teikts lēmumā.
Tiesas lēmums arī paredz to, ka Latvijai jāsedz tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina EK tiesāšanās izdevumi.
