Latvijas kalnos sniega netrūkst: slēpošanas un snovošanas sezona turpinās 0
Līderis joprojām Žagarkalns
Jau ierasti arī šajā sezonā pirmā kalnu slēpošanas trase Latvijā tika atklāta Žagarkalnā jau novembra beigās, pateicoties sniega bankai – no pagājušā gada saglabātajiem sniega krājumiem, kurus izmantoja trašu pamatseguma izveidei. “Kā pirmie Baltijā šo metodi mēs pārņēmām no somiem. Viņi vasarā parasti saglabā aptuveni 60 procentus sniega, mums izdevās saglābt tikai 40 procentus, taču šoreiz tas skaidrojams ar garo un karsto vasaru,” stāsta Žagarkalna pārstāvis Vadims Kameņevs. Sniegs glabājies, pārsegts ar ģeotekstila materiālu (skaidām) un ļāvis atvērt trases agrāk par konkurentiem.
“Šogad ziema neatnāca ar lielu salu, tādēļ varējām sākt strādāt arī sniega pūšanai nepietiekamā temperatūrā – mīnus vienā, divos grādos. Tomēr sākumā bija maz cilvēku, jo, kamēr Rīgā nav uzsnidzis sniegs, visi domā, ka sniega nav nekur. Šajā nedēļas nogalē būs gatava arī kameršļūkšanas trase, un līdz ar to Žagarkalns būs pilnībā gatavs ziemas prieku baudīšanai.”
Kurzeme gaidīšanas režīmā
Pēdējo gadu laika apstākļi Kurzemes slēpošanas kalnu īpašniekus nostādījuši neapskaužamā situācijā. “Jēkaba grava” pie Tukuma nedarbojas jau kopš 2014. gada, “Zviedru cepure” pie Sabiles arī vairākas ziemas slēpošanu nepiedāvā, akcentu liekot uz rodeļu trašu apkalpošanu vasarā.
Apritē nav vairs arī Ķauķu kalns. Palicis vien Kamparkalns (Talsu nov. Lībagu pag.) un “Lemberga hūte” Ventspilī, kas tradicionāli cīnās ar sniega trūkumu un nepietiekami zemu gaisa temperatūru mākslīgā sniega ražošanai. “Lai ekonomiskā režīmā varētu ražot sniegu, gaisa temperatūrai pastāvīgi jābūt zemākai par mīnus 3 °C. Pagājušā gada beigās sals ļāva mazliet uzpūst sniegu, un no 22. līdz 26. decembrim darbojās bērnu kalniņš, kameršļūkšanas trase un arī iesācēju kalniņš. Tagad gaidām labvēlīgu laika prognozi, lai varētu darbus turpināt, taču sinoptiķi šīs nedēļas nogalē sola mainīgu laiku, tādēļ vēl nogaidīsim,” spriež Ventspils piedzīvojumu parka pārvaldnieks Juris Riekstiņš.
Kamparkalna saimnieks Almants Kalniņš uz slēpošanas sezonas atklāšanu raugās optimistiski. “Ja prognoze būs labvēlīga, ceram, ka rīt ap pusdienlaiku varēsim kalnu vērt vaļā, taču šodien vēl sola plusus, tādēļ droši nemāku teikt, vai paspēsim. Mazliet noslinkojām. Būtu pūtuši sniegu pie pirmā sala, varbūt slēpotu jau kādas trīs nedēļas, bet nu nekā.”
Privileģētā situācijā atrodas atpūtas komplekss “Milzkalns” Engures novadā. Te Baltijas jūras tuvums ziemā dod vairāk nokrišņu un laba darba organizācija jau daudzus gadus ļauj agri sākt (šosezon 14. decembrī) un turpināt slēpošanas sezonu līdz pat marta beigām. Šo iespēju novērtējuši arī mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši, kas Milzkalnu apmeklē kuplā skaitā, izmantojot arī naktsmītnes, kas dod lielas atlaides gan slēpošanas inventāra nomai, gan pacēlājam (24 stundas šajā gadījumā maksā tikai 15 eiro).
Latgale un Vidzeme rullē!
Neapšaubāmi mainīgajos laika apstākļos vislielākie ieguvēji ir Latvijas austrumdaļā strādājošie slēpošanas kalni. Kad Kurzemē sniega segu strauji deldē atkusnis, Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra turas ap nulli vai arī tur valda neliels sals. Trešdien, sazinoties ar Latgalē vienīgā slēpošanas kompleksa “Egļukalns” direktoru Jevgēņiju Kartašovu, uzzināju – tur ir krietni mīnusi un pat uzspīdējusi saule, kaut pārējo valsts teritoriju klāj blīva pelēku mākoņu sega. Slēpošanas sezona te sākta jau 1. decembrī, atklājot jauno, Polijā ražoto pacēlāju.
Šajā pašā dienā pirmos slēpotājus uzņēmis arī Gaiziņkalns, kur šobrīd uz trasēm jau ir 30–40 centimetrus bieza sniega sega. “Pašlaik darbojas visas trases, arī kameršļūkšanas, un esam visu šo laiku strādājuši, ieskaitot svētkus, kad bija liela slēpotāju interese pretstatā pirmajām nedēļām, kurās labi ja pieci cilvēki pa dienu atbrauca paslēpot. Uz galvenajām trasēm sniegu saražojām, pēc tam vēl krietni sasniga dabiskais sniegs, un nelielais atkusnis īpaši netraucēja,” stāsta atpūtas kompleksa “Gaiziņš” saimnieks Juris Stradiņš.
No ceturtdienas vaļā ir arī Viešūra kalns (bij. Lido kalns) netālu no Gaiziņkalna, kur iespējams kārtīgi izslēpoties ne tikai ar kalnu slēpēm, bet arī distancenēm, paslidot un izjāt meža takas ar zirgiem vai izbraukt kamanās, kā arī palikt pa nakti viesu namā “Abrienas”. Jāņem gan vērā, ka Viešūra kalns pirmās trīs nedēļas dienas ir slēgts, toties pārējās strādā no agras priekšpusdienas līdz vēlam vakaram (sestdien līdz pat plkst. 23).
Savukārt Riekstukalnā pie Baldones pieejamas deviņas trases – Galvenā, Hobiju, Iesācēju, Garākā, “Fischer Sporta”, Tuneļa, Riekstukalna, Stāvā un Platā, kā arī distanču trase un Ragaviņu kalns. Tuvākajā laikā aktīvo slēpošanas kalnu sarakstam varētu pievienoties arī Mežezers pie Pļaviņām.
Slēpošanas trašu izmantošanas cenas
1 stunda darbdienās/brīvdienās, eiro:
- Žagarkalns (pie Cēsīm) – 9,00 (1 st.)/13,00 (2 st.)
- Ozolkalns (pie Cēsīm) – 8,50/11,00
- Milzkalns (Tukuma tuvumā) – 7,00/9,00
- Gaiziņkalns – 6,00/7,00
- Viešūra kalns (netālu no Gaiziņa) – 10,00/15,00
- Kamparkalns (Talsu tuvumā) – 4,50/6,50
- Egļu kalns (Daugavpils tuvumā) – 6,00/7,00
- Riekstukalns (pie Baldones) – 9,00/12,00
- Baiļi (pie Valmieras) – 10,00 (līdz 5 st.)/12,00 (2 st.)
- “Lemberga hūte” Ventspilī – 2,00 (P.) – 4,00 (O., T., C., Pt.)/4,50
*Par katru nākamo stundu cenas pieaugums parasti ir 1–3 eiro.
