Šņepsts: Naudu uzņēmumiem un ražošanai, nevis dīkstāvei 1
No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē “Paliec mājās – paliec cilvēks” pauda “Preiļu siera” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem.
Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.
Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.
Šņepsts atzina, ka Latvijā ir veiksmīgi uzņēmumi, piemēram, celtniecības un farmācijas jomā, bet tie neveido kopējo valsts ekonomikas mugurkaulu.
Latvija ir agrāra valsts, kura pārsvarā eksportē tajā saražotās izejvielas pārstrādes uzņēmumiem citās valstīs Rietumeiropā. Tas notiek tranzītā ar kravas autotransportu un caur ostām, kamēr transporta izmaksas ļoti būtiski atšķiras no citām valstīm.
Pēc viņa sacītā, lai ārvalstu tirgos kļūtu konkurētspējīgi, Latvijā būtiski mēģināt saražoto izejvielu pārvērst produktos ar augstu pievienoto vērtību, ko tālāk eksportēt. Krīzē mazāk cieš tieši eksportējošie preču ar pievienoto vērtību ražotāji, jo iekšējam patēriņam nav potenciāla augt.
Šķepsts arī vērsa uzmanību, ka nav jēgas balstīt ekonomiku uz pakalpojumiem, ņemot vērā, ka pēc cīņas ar Covid-19 atsevišķi pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi un pazudīs.
Pašizolācijas pasākumu rezutātā atsevišķos gadījumos cilvēks diezgan nopietni maina ikdienas paradumus un vispārpieņemtos paradumus – sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmeklēšanu un izklaidi.
Arī pēc sociālās distancēšanās nolūkā ieviesto ierobežojumu noņemšanas restorānu apmeklētības un došanās ceļojumos intesitāte neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Eiropā kopumā vēl dažus gadus, ja ne ilgāk, nebūs tūrisma plūsmas no Āzijas un Ķīnas. Līdz ar to nav cerību uz ātru situācijas normalizēšanos, pārliecināts Šņepsts.
Pēc viņa sacītā, šajā kontekstā ļoti būtiski ir pārdomāti valdības lēmumi. Tā vietā, lai dīkstāves pabalstos izmaksātu miljonus eiro, un investētu līdzekļus “airBaltic” pamatkapitālā, valstiski jādomā par izdevumu samazināšanu. Jāsamazina ierēdņu algas un to skaits. Savukārt neparedzēto līdzekļu programmas aizņemtie finanšu līdzekļi jāinvestē ražojošajos uzņēmumos to ražošanas attīstībai un zinātnē jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, ko piedāvāt eksportā. Tikai tas nākotnē došot atdevi.
Šņepsts skaidroja, ka šādi pasākumi jāveic, domājot ilgtermiņā. Daudziem uzņēmumiem šī krīze liks meklēt jaunus tirgus un ir iespēju laiks, kas ir jāizmanto. Pēc Šņepsta teiktā, Latvijā ir liels potenciāls lauksaimniecības ražojumus pārvērst eksporta produktos un uz ārvalstīm izvest produktus ar pievienoto vērtību nevis izejvielas.
Tā ražošanai nepieciešams kvalificēts darbaspēks, un tādējādi tiks nodrošināta arī reģionu izaugsme un darbavietas.
Būtiski, lai pēc ierobežojumu beigām nesākas otrais, vēl sāpīgāks nekā iepriekš, iedzīvotāju emigrācijas vilnis, kas Latvijas ekonomiku padarītu vēl ievainojamāku.
Šņepsts prognozēja, ka pēc krīzes daudzi uzņēmumi Latvijā neatvērsies, un tuvākajos gados samērā aktuāla būs bezdarba problēma. Valdībai jāsaglabā miers un konsekventa rīcība, izsverot konkrētu lēmumu nepieciešamību attiecīgajā situācijā. Tā vietā valdības līdzšinējais darbs radījis iespaidu, ka tā domā tikai par to, kurā brīdī kādus ierobežojumus atcelt, nevis kur labāk investēt aizņemto naudu.
Kā ziņots, pirmdien tiešsaistē norisinās cilvēcības konference “Paliec mājās – paliec cilvēks!”. Konferences rīkotāji iepriekš akcentēja, ka tajā uzstāsies vairāk nekā 20 dažādu nozaru pārstāvji un viedokļu līderi, kas sniegs informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu programmu.
“Paliec mājās – paliec cilvēks!” viens no idejas autoriem Viesturs Koziols ir paudis, ka konferences unikalitāte slēpjas tās ekspertos. Pasākuma rīkotāju pamatideja ir vienkopus sapulcēt sabiedrības viedokļu līderus, kurš katrs sniegtu savu subjektīvo redzējumu par to, kā izdzīvot šībrīža pārbaudījumu un izaicinājumu – koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija.
Konferences organizatori akcentēja, ka “Paliec mājās – paliec cilvēks!” galvenais pamatuzdevums ir lektora Arstarulsmirus vārdiem teiktais – “Iemācīties mācīties!”, proti, “neieslīgt apātiskā nolemtībā, bet spēt paņemt no šībrīža pasaules dzīves sniegtās iespējas”.
