Snēpeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Cielava teic, ka par sliktajiem ceļiem Laurim taisnība. Cik naudas atvēlot, tik arī darot. Grants dārga. Grāvji netīrīti. Krūmi aug.

“Par pārvaldnieci Snēpelē strādāju divus gadus un ar šiem cilvēkiem esmu labi pazīstama. Nesatiek viņi īsti savā starpā. Pagājušogad man piezvanīja, ka piena vedējmašīna netiek iekšā pie Laura kaimiņiem. Sasaucu visu trīs māju iedzīvotājus uz sarunu, bet tikai sarājāmies. Gan par pašvaldības, gan par servitūta ceļu. Es Laurim teicu: tev ir laba tehnika, ja izbraukā ceļu, tad nolīdzini, brauc vairāk pa lauku malu. Un vispār: dubļu laikā vadāt sienu ir neprāts, greiderēt dubļus jau arī nevar. Lopi ir lopi, es zinu, kas tas ir, jo esmu bijusi veterinār­ārste, bet jāsaprot, ka apkārt dzīvo cilvēki,” skaidro D. Cielava un neatceras citu tādu gadījumu, kad kaimiņi savā starpā nevar atrisināt šādu cilvēcisku problēmu. Jaušams, pārvaldniece nav Laura pusē. Tāpat viņa ievērojusi, ka Snēpeles pagastā īpaši raksturīgi ir arumi un aploki pie pašiem ceļiem, kas apgrūtina to uzturēšanu.

Problēma samilzusi martā. 11. martā greiderists zvanījis un teicis, ka traktora izbraukāto ceļu nevar greiderēt. Par to pagasta pārvalde Lauri brīdināja. 23. martā Bulavi un Žagata sūdzējās par sadangāto servitūta ceļu pašvaldības policijai, kas par to Reimaņiem sastādīja administratīvo protokolu, ko drīzumā izskatīs novada administratīvā komisija. Savukārt 26. martā Laura mamma Skaidrīte Reimane uzrakstīja iesniegumu Valsts policijai par pārvaldnieces Daces Cielavas bezdarbību, bet 10. aprīlī – ka servitūta ceļš būtu slēdzams.

Bet ir arī labas ziņas. Trīs kritiskākās vietas – kalnu nogāzes uz pašvaldības ceļa, kas ved uz šajā rakstā aprakstīto problēmu zonu, pašvaldība sola šogad salabot.

“Mēs jau to būtu izdarījuši pagājušā gadā, taču pievīla laika apstākļi un ceļu uzturētāji. Daudz kur jau esam ceļus sataisījuši, taču cilvēkiem jāsaprot, ka visu uzreiz nevar. Bet servitūta ceļš – tā jau ir pašu iedzīvotāju lieta,” skaidro 
D. Cielava.