Kāpēc Ziemassvētkos bērnu pasākumi krievu valodā ir divreiz vairāk nekā latviešu valodā? 37
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen sociālos tīklos tika diskutēts, kā tas nākas, ka Ziemassvētku laikā Latvijā bērnu pasākumu krievu valodā ir teju divas reizes vairāk nekā latviešu valodā. Šo jautājumu “Latvijas Avīze” uzdeva arī vairākām atbildīgajām personām, un, kaut gan pēc Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājas Airas Semjonovas teiktā, šogad par problēmu nav bijusi neviena iedzīvotāju sūdzība, tādas bijušas citos gados.
Kā vajadzētu būt? Ja pasākumus rīko publiskas personas, ar ko šajā gadījumā saprotamas valsts un pašvaldības iestādes, Valsts valodas likums nosaka, ka pasākumiem jābūt valsts valodā, likums arī nosaka – ja kaut kādu iemeslu dēļ tiek lietota svešvaloda, tad jānodrošina tās tulkojums valsts valodā.
Tomēr Valsts valodas likums neietekmē pasākumu valodu privātajā sektorā, tātad, ja kāds uzņēmums rīko pasākumu krievu, angļu vai vēl kādā citā valodā, normatīvi nenosaka, ka obligāti būtu jānodrošina arī tulkojums latviešu valodā.
Vienlaikus likums noteic, ka privātajiem organizatoriem ir valsts valodā jānodrošina vispusīga un pilnīga informācija par pasākumu.
Rīgas “iekļaujošā” politika
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina “Latvijas Avīzei” norāda, ka būtu jānošķir publiski un privāti pasākumi.
“Runājot par publiskiem jeb pašvaldības un valsts atbalstītiem pasākumiem, tiem vairumā jānotiek latviešu valodā. Arī bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, ir jāspēj ātri un efektīvi iekļauties mūsu kopējā sabiedrībā, kuras pamatā ir latviešu valoda.”
“Atklātos projektu konkursos pašvaldībai jāspēj atbalstīt arī mazākumtautību pasākumi un aktivitātes dažādām Rīgas kopienām arī citās Eiropas Savienības valodās un valodās, kurās sarunājas rīdzinieki ārpus Eiropas Savienības, to starpā ukraiņu, baltkrievu, hindi, krievu un vēl citās. Tomēr arī šajos pasākumos būtu vēlams un nepieciešams nodrošināt tulkojumu latviešu valodā, lai arī rīdzinieki ar dzimto valodu – latviešu – spētu pilnvērtīgi piedalīties,” teic L. Geikina.
“Pasākumu un valodu dažādība bagātina mūsu iedzīvotājus un pašvaldības, ļauj mūsu sabiedrības jaunpienācējiem turpināt praktizēt savu kultūru, reliģiju, tradīcijas, kā arī efektīvi iekļauties Rīgas dzīvē,” viņa uzsver.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietniece Rita Našeniece uzskata: “Valsts un pašvaldības iestāžu un par valsts un pašvaldību līdzekļiem organizētajiem pasākumiem jānotiek latviski.
Bērni ir mazie valodu ģēniji, kas ātri uztver valodu, jo īpaši aizraujošā un priecīgā atmosfērā.
Arī es pati savā bērnībā lieliski iekļāvos tādos pasākumos, kuru valodu nesapratu. Ja nepieciešams, mazajiem pirmsskolniekiem var būt arī pasākumu adaptīvais palīgs, kas piepalīdz angliski, krieviski, jo īpaši ukrainiski saprotošam mazulim individuāli.”
“Superjolka””Arēnā Rīga”
Šiem abiem pozitīvajiem uzskatiem pretrunā ir pašā Ziemassvētku dienas vakarā, 24. decembrī, svētku aģentūras “Superparty” un koncertaģentūras “Best show events” rīkotā programma krievu valodā “Super Egle” (“Superjolka”), kas notiks “Arēnā Rīga”.
Reklāmā rakstīts: “Pasākuma vispārējā koncepcija nav mainījusies: tas norisināsies krutāko koncertu labākajās tradīcijās, izmantojot augstākās klases superspecefektus, kā arī visiem dalībniekiem būs pieejama interaktīva programma, kurā bērni būs nepārtraukti kustībā!”
Tas viss tā varētu būt, bet, jājautā – kāds šim pasākumam ir sakars ar Latviju, turklāt vēl Ziemassvētku laikā, kurus Eiropas kultūrvidē pieņemts svinēt mierīgi un klusināti? Uz plakāta gozējas īsts krievu pasaules ģeds Morozs ar savu Sņeguročku.
Raksta tapšanas laikā neizdevās sazināties ne ar svētku aģentūru “Superparty”, ne koncertaģentūru “Best show events”, kuras abas reģistrētas Latvijas Uzņēmumu reģistrā.
Rēzeknē – divās valodās
Turpretim šogad Rēzeknē pilsētas teātris “Joriks” bērnus kopā ar vecākiem aicina apmeklēt īpaši Ziemassvētkiem iestudētu izrādi “Ziemassvētku eglīte Jorikā”, kas uzburs skaisto svētku sajūtu mazākajiem skatītājiem. Izrāde došot iespēju ļauties Ziemassvētku brīnumam, kā arī ļaušot nodoties svētku priekam jautrās un aizraujošās rotaļās ar Ziemassvētku vecīti un viņa palīgiem.
Ziemassvētku lugu plāno izrādīt divas reizes latviski un vienu reizi krievu valodā. Teātra pārstāve Karīna Kraine teic: “To izlēmām kopīgā sapulcē, kurā piedalījās teātra mākslinieciskais vadītājs, kultūras un reklāmas menedžeres. Viņi nolēma, ka, protams, Latvijas Ziemassvētkos, 25. decembrī, pasākumam jābūt latviešu valodā un 30. decembrī skatītāji varēs izvēlēties – no rīta puses luga un rotaļas skanēs latviešu valodā un vēlāk, pusdienlaikā, krievu valodā.”
Vai Rēzeknes un tās apkārtnes krievu tautības bērni saprot teātri latviešu valodā? “Jā, domāju, ka viņi saprot ļoti labi, pie mums darbojas programma “Latvijas skolas soma”, un teātrī esam iestudējuši lugu “Velveta trusis”, kas šobrīd tiek izrādīta tikai latviešu valodā.
Esam novērojuši, ka izrādi apmeklē skolas, kurās pārsvarā mācās bērni, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, bet viņi visu saprot.
Esam jautājuši, vai bijis interesanti, un redzējuši, kā bērni dzīvo līdzi izrādei, rāda emocijas, reaģē, ir pavisam skaidrs, ka viņi izbauda izrādi un latviski saprot labi,” stāsta Karīna Kraina.
Savukārt Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks “Latvijas Avīzei” pauž, ka, viņaprāt, pašlaik vajadzīgs zināms pārejas periods.
“Domāju, ka daļa pasākumu šobrīd vēl varētu notikt krievu valodā, jo jāņem vērā, ka pie mums dzīvo arī ukraiņi, kuri saprot krieviski. Protams, līdzētu arī tulkojums ukraiņu valodā. Bērnus gan politikā nevajadzētu iesaistīt, un, ņemot vērā, ka 30 gadus esam muļļājušies un laikus neaizstāvējām latviešu valodu, tagad, lai šo situāciju atrisinātu, gadus divus vai trīs nepieciešama īpaša pieeja.
Piemēram, mūsu mūzikas skolā mācības notiek valsts valodā, bet nodarbības praktiski ir bilingvālas, bērni līdz pietiekamām latviešu valodas zināšanām vēl nav izauguši. Vecākie jau gan runā, bet pašiem mazākajiem vēl grūti. Varbūt varētu pieļaut, ka pasākums varētu notikt abās valodās, daļa latviski, daļa krieviski. Padomju laiki taču beigušies, atceros, ka vēl samērā nesen uz Daugavpili no Krievijas brauca ģeds Morozs ar Sņeguročku, šobrīd tā gan vairs nav.”
“Maksā par to dārgāk!”
“Uzskatu, ka nav pareizi rīkot pasākumus krievu valodā,” ir pārliecināts Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.
“Esmu to jau vairākkārt teicis – Latvijā visiem bērniem, kuri šeit ir dzimuši, ir jāzina latviešu valoda. Viņiem nevajadzētu būt problēmām apmeklēt Ziemassvētku pasākumus, kas notiek latviešu valodā. Ja viņu vecākiem ir problēma, tas jau ir cits jautājums.
Esmu manījis, ka daži producenti aizbildinās, ka viņi rīkojot pasākumus ukraiņu bērniem, bet varu tikai atkārtot – šāda aizbildināšanās man izraisa smieklu lēkmi, vai nu par šo producentu stulbumu, vai par to cilvēku stulbumu, kuri tic šādiem apgalvojumiem.
Taisnība, pie mums atrodas ukraiņu bērni, turklāt viņi šeit neatrodas pašu vēlmes vadīti, bet kara dēļ. Ir vairāk nekā skaidrs, ka, organizējot pasākumus ukraiņu bērniem, vislabākais risinājums ir veidot izrādi ukraiņu valodā vai to no latviešu valodas tulkot ukraiņu valodā.
Tā, piemēram, uzvedumu “Sniegbaltītes skola” nupat tulkojām no latviešu valodas uz ukraiņu valodu, ielūgtajām ukraiņu bēgļu ģimenēm izrādes gaitu tulkoja slavenais ukraiņu kino un teātra aktieris, kurš tagad dzīvo Latvijā, Volodimirs Gorislavecs. Protams, jau iepriekš sapratām, ka publikā būs bērni, kuri latviski neprot tik labi, lai skatītos izrādi.”
Vaicāts par to, ko vajadzētu darīt, lai šo situāciju mainītu, J. Millers teic: “Latvijā nav iespējams aizliegt rīkot pasākumus svešvalodās, bet var rast kādus instrumentus, lai tos samazinātu. Pats gan šādus izrīkojumus svešvalodās neesmu rīkojis, bet, manuprāt, Valsts valodas likumam vajadzētu noteikt, ka pasākumi iespēju robežās tiek tulkoti.
Varētu lietot arī administratīvās metodes, piemēram, piemērot īpašu nodokli desmit eiro apjomā par katru biļeti izrādei, kas notiek svešvalodā.
Metodes var būt dažādas, protams, mūsu valstī neviens juridiski neaizliegs apmeklēt pasākumus svešvalodās, bet – maksā par to dārgāk!”
“Krievija jau vienmēr būs tepat, aiz robežas, un, kad beigsies karš, kaut kādas kultūras saites, protams, atjaunosies, mēs jau nedzīvosim uz citas planētas. Tomēr šobrīd es nesaskatu jebkādu attaisnojumu Latvijā organizēt pasākumus krievu valodā. Kamēr rit karš, tas ir absolūti nepieņemami,” uzskata J. Millers.
