Šņabis nākamgad par eiro dārgāks. Kur nu iepirksies taupīgie igauņi? 0
“Igaunijā pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ieguvēji no tā ir Latvijas uzņēmēji, pierobežas reģioni un valsts kopumā. Pirmajos sešos mēnešos Latvija no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ieguvusi vairāk nekā 16 miljonus eiro. Politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt nodokli alkoholam situāciju var būtiski mainīt,” savā paziņojumā pēc Ministru kabineta atbalstītā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikuma vēl straujāk celt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, sacīja “Cēsu alus” pārdošanas direktors Gustavs Zatlers.
Jaunais priekšlikums, kuru FM iesniegusi Saeimā 2. lasījumam, paredz, ka akcīze alum no nākamā gada 1. marta kāps līdz 6,1 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu šobrīd esošo 4,5 eiro vietā, vīnam no 78 eiro līdz 101 eiro, alkohola starpproduktiem (15%–22%) no 130 eiro līdz 168 eiro, bet par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1450 eiro līdz 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta tilpumprocentu. Cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā par 1000 cigaretēm nu būs jāmaksā 78,7 eiro.
Alus nozare samierināsies
Pēc FM aprēķiniem, visstraujāk cenas nākamgad kāps stiprajiem dzērieniem. Puslitra pudele maksās teju par vienu eiro vairāk, bet viena alus pudele par apmēram pieciem centiem vairāk. Alus sadārdzinājumam gan nepiekrīt Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš, kurš uzskata, ka līdz ar jaunajiem priekšlikumiem viena alus pudele maksās vismaz par desmit centiem vairāk. “Neko pozitīvu nesaskatu – tas atstās ietekmi gan uz galaprodukta cenu, gan noieta tirgu. Jāuzsver gan, ka zinājām, ka šādas izmaiņas plāno, taču ne tik straujas. Pieļauju, ka šādas maiņas nozare vēl pieņems, taču ne tik radikālas, kā to gribētu, piemēram, Imants Parādnieks, kurš uzskata, ka akcīzi alum jāpalielina par 100%. Uzņēmēji grib plānot savu budžetu, grib redzēt plānveidīgu, prognozējamu nodokļu politiku. Ja tiešām nodokļi tagad nemainīsies trīs gadus, nozare varētu arī samierināties, taču nekādā gadījumā nepieņemsim vēl straujāku akcīzes celšanu vai gadskārtējus grozījumus likumā,” sacīja P. Liniņš, kurš nesaprot, kāpēc deputāts tik ļoti strauji grib celt akcīzi alum, savā retorikā aizmirstot par stiprajiem dzērieniem. “Uzliekot papildu ierobežojumus alum, tas veicinās stiprā alkohola patēriņu. No vienas puses, runājam par alu kā nacionālu produktu, kuru lielākoties ražo Latvijā, taču, no otras puses, darām visu, lai gremdētu nozari, kas nodarbina ļoti daudzus cilvēkus. Šāda politika man nav saprotama,” norādīja alus nozares aizstāvis.
Saeimas deputātu Imantu Parādnieku sēdes laikā sazvanīt neizdevās, taču iepriekš ziņu aģentūrai “LETA” viņš norādīja, ka akcīze tik strauji jāpaaugstina alum, lai saglabātos nodokļa likmes ierastā proporcija starp Baltijas valstīm. “Lietuvā paredzēts paaugstināt akcīzi alkoholam krietni virs Latvijā noteiktā. Tāpat liels akcīzes paaugstinājums gaidāms Igaunijā. Latvijā šī likme nekad nav bijusi zemāka par kaimiņvalstīm,” sacīja deputāts. Kāpēc alum, aizmirstot par stiprajiem dzērieniem? I. Parādnieks norādīja, ka likme alum nav samērīga ar likmi, kas noteikta stiprajam alkoholam. Redzot aprēķinus, tiešām jāsecina, ka maksāt piecus vai pat desmit centus par alus pudeli ir mazāk sāpīgi nekā maksāt eiro par vienu puslitra šņabja pudeli.
Valka bankrotēs?
Zinātāji jau ilgstoši stāsta, ka Latvijas pierobežas pilsēta Valka kļuvusi par sava veida alkohola tirdzniecības galvaspilsētu ar vairākiem tikai alkoholam domātiem veikaliem. Tas noticis, jo arvien vairāk igauņu un somu Latvijā ierodas lētā alkohola medībās, kas pie mums maksājot krietni lētāk.
Igaunijas laikraksts “Postimees” paziņojumos gājis vēl tālāk, norādot, ka valsts alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad igauņi Latvijā iepirks pat pusi patērētā alus un trešdaļu degvīna, Igaunijai radot zaudējumus līdz pat 170 miljoniem eiro. Pāragri spriest par tik radikālām prognozēm, taču, vai ceļot akcīzi, nezaudēsim esošo pircējus? Šobrīd akcīze alkoholam Igaunijā ir apmēram par 40% augstāka nekā Latvijā. Ņemot to vērā, kā arī I. Parādnieka teikto, ka arī Lietuvā un Igaunijā alkoholam gaidāma akcīzes celšanās, diez vai pieci vai desmit centi par alus pudeli, 20 centi par vīnu vai eiro par šņabja pudeli būs šķērslis Latvijā iepirkties kaimiņiem, kuru dzimtenē cenas ir vēl krietni augstākas.
Tam gan nepiekrīt G. Zatlers, kurš uzskata, ka līdz ar akcīzes kāpumu alkoholam varam pazaudēt pārrobežu alkohola dzērājus. “Pirmajā pusgadā alus akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns ir izpildīts par 103%. Lielākoties tirdzniecības dēļ ar Igauniju, jo Latvijā alus patēriņš krītas jau vairākus gadus un nav sagaidāma situācijas uzlabošanās. Turpretī pierobežas tirdzniecības apjomi ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā rāda Somijas un Igaunijas pieredze, tad laikā, kad Igaunijai bija daudz draudzīgāka nodokļu politika, tirdzniecība ar Somiju strauji uzplauka. Savukārt Somijā importa alkohola daudzums valstī strauji palielinājās, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola samazinājās un alus nozarē strādājošo skaits saruka par 35%,” norāda “Cēsu alus” pārstāvis. Viņš gan uzsvēra, ka nav pret akcīzes celšanu, taču pret nepārdomātu un strauju gan.
Samazinās nelegālā alkohola patēriņš
Interesanti, ka pērn pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (bez alus) iekasēts 64,75 miljonu eiro apmērā, kas bija par 3,22 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Savukārt no alus akcīzes pirmajos sešos mēnešos pērn iekasēts par 3,96 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā. Tas liecina par tendenci samazināties nelegālā alkohola patēriņam, kas ir patīkami, taču gana pārsteidzoši, ceļoties kopējām alkohola cenām.
