Skursteņa tīrīšana – šmucīga padarīšana. Vai kas modernāks nav izdomāts? 2
Ar šausmām gaidu skursteņslaucītāja parādīšanos – viena šmucīga padarīšana, atkal trīs dienas būs jātīra māja! Vai moderno tehnoloģiju laikmetā nekas prātīgāks nav izdomāts, lai sodrēji neiet pa gaisu? MĀRA SAULKRASTOS
Kārtība
Saimnieces sāpe esot saprotama, taču viņai vienkārši nav paveicies, spriež Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis, kurš arī pats sniedz šos pakalpojumus. Protams, kolēģi esot dažādi, katrs atbild par sevi, varbūt kāds aiz sevis tomēr nav visu savācis…
Vēl paliekot lielais jautājums, vai šis bijis meistars vai zellis, tātad attiecīgi sertificēts, lai oficiāli būtu tiesīgs tīrīt skursteņus. Varbūt saimniecei sludinājumu portālā trāpījies kāds pašdarbnieks, kurš vienkārši piepelnās, cunftes godam kantes rīvēdams? Atšķirt varot pavisam vienkārši – īstie profesionāļi pie klienta ierodas tikai vēsturiskajos formastērpos, būtībā ērtos darba apģērbos, un pie katra ir 12 unikālas pogas, kuras pilsoņi tā vēlas aptaustīt un reizēm pat noraut, sagādājot nēsātājam zaudējumu vismaz pieclatnieka vērtībā!
Latvijā skursteņu kopskaits nav zināms, katrā ziņā tas ir milzīgs, taču tīrīšana ir saimnieka brīvas gribas izpausme un personīgās atbildības izjūta. Likumdošana gan paredz, ka tas darāms pirms apkures sezonas un vismaz divreiz tās laikā, bet kontroles nav un kārtības arī. Skaidrs, ka šādos apstākļos diplomētie lietpratēji – Latvijas amatniecības kamerā tādi ir vien 64 – labākajā gadījumā spēj tikai aptuveni trešdaļu dūmvadu apkopt. Tagad, pirms aukstuma atnākšanas, katram apmeklējamo adrešu saraksts izstiepies vismaz pāris turpmākajām nedēļām. Tas nozīmē, ka atlikušās divas trešdaļas skursteņu slauka saimnieki paši vai pasauc kaimiņu, kam birste mājās, vai arī vispār neviens uz jumta nekāpj…
Tā ir patiesa demokrātija. Vācijā, kur Māris praktizējies, gan esot diktatūra. Noteikumi līdzīgi, bet skursteņslaucītājs – kungs un ķēniņš, kurš savā apkalpes zonā pats piezvana saimniekam un informē, kad saskaņā ar grafiku ieradīsies. Nedod dievs, ja tajā dienā un stundā viņam nav atstātas vismaz mājokļa atslēgas: tūlīt ir ziņojums pašvaldībai un administratīvais sods, bet skurstenis vienalga jāiztīra. Tik daudz reižu, cik konkrētajam apkures veidam paredzēts, un tas nekas, ka sodrēju nav vairāk kā melns aiz naga! Arī summa par pakalpojumu nemainās…
Process
Skursteņi visur vienādi: gan mūrētie ar vienu vai vairākiem kanāliem, gan keramikas vai nerūsējošā tērauda un pat plastmasas, tie atšķiras vien niansēs. Jātīra visi – pat dabiskās vēdināšanas kanāli! Kas tie par brīnumiem? Izrādās, arī mēdz degt. Daudzstāvu namos visas virtuves tagad aprīkotas ar tvaiku nosūcējiem. Cik tur tā darba – pakarina virs plīts un pievieno gofrētu cauruli, kam otru galu ielaiž tur, kur ventilācijas restīte, lai augšējie kaimiņi osta, ko saimniece gatavo pusdienās! Oficiāli šāda prakse nav atļauta, bet filtru maiņa vai tīrīšana, būsim godīgi, nevienam nav prioritāte. Ar laiku tauki nosēžas arī uz kopējā ventilācijas kanāla sienām, un vajadzīga tikai dzirkstele…
Skursteņus visur tīra puslīdz vienādi ar tradicionālo slaucīšanas paņēmienu. Vispirms meistars kāpj uz jumta, iepriekš noteikti brīdinot saimnieku aizvērt apkures ietaises aizvaru jeb šīberi, kā ierastāk apzīmē šo ietaisi, lai sodrēji sabirst skursteņa apakšā, nevis gaisa pārspiediena iespaidā saskrien atpakaļ kurtuves kanālā. Starp citu, šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc telpā sāk virmot melnie putekļi, it sevišķi, ja aizbīdnis vairs cieši nenoslēdz eju. Par modernajiem šīberiem gan neviens vairs nevar būt pilnīgi drošs – tiem jebkurā gadījumā vaļā paliek neliela pusmēness veida sprauga, kas izdomāta, lai saimnieks tomēr nenoindētos ar tvana gāzi, ja kurināšanas procesu priekšlaikus uzskatījis par pabeigtu. Sak, labāk lai siltums ātrāk izgaist, nekā dzīvība pagaist…
Slaucīšanā joprojām izmanto metāla saru birstes, kas ir gan mīkstākas un cietākas, gan apļa un lodes formā, gan rūpnieciski ražotas un pašdarinātas. Klientam šķiet, ka meistaram ir tikai viena, universāla, kas lien visos caurumos, viņam ne prātā neienāk, ka automašīnas bagāžniekā, iespējams, ir komplekts katrai vajadzībai, it sevišķi, ja tikšanās notiek pirmoreiz. Ir pat mīksta plastmasas suka, kas domāta gāzes katlu dūmeņu izslaucīšanai. Arī tur krājas nosēdumi, ja ierīce kādu laiku nav regulēta, apkopes izdevumus taupot.
Ja dūmvadu tīra regulāri, lejā pienesuma nav daudz. Arī telpā pirms revīzijas lūciņas jeb tā sauktā štepseļa atvēršanas sodrēji nemēdz izskriet, ja vien tā ir puslīdz cieši nostiprināta kopš pēdējās kustināšanas reizes. Ar skārda vāciņiem, kam platās malas, problēmu nekad nav, taču konstrukcijas mēdz būt dažādas. Reizēm priekšā ir tikai ķieģelis, kas viegli izņemams, jo javu nav redzējis, un tad šuvju vietas nodrošina brīvu gaisa apmaiņu. Bet tā jau ir saimnieka, nevis slaucītāja problēma, viņš par podnieku nemēdz piestrādāt.
Profesionālis no amatiera atšķiras ne tikai ar izskatu, bet arī ar ekipējumu. Šodien robežšķirtne laikam ir putekļu sūcējs, kas procesu ļauj pabeigt pilnīgi bez kaitējuma telpas tīrības pakāpei. Māris Bambis rāda slaidu sudrabotu cilindru, kam augšā jaudīgs elektromotors, zem tā – nevainojami balts gaisa filtrs, kas sodrējus laikam nekad nav redzējis. Varbūt nav lietots? Nē, jo apakšā ir vēl divi neilona filtri un tikai tad – netīrumu tvertne. Kad tādam pieliek 3 m garo cauruli, varot piekļūt jebkurai revīzijas lūkai. Arī gaisa izplūdes atverei priekšā ir garens krāsaina sintētiska auduma maisiņš, tā sauktais papagailis, kas darbinot piepūšas kā balons. Pag, kam tas vajadzīgs, tur taču sodrēji netiek? Lai saimniecei putekļus pagultē netramdītu…
Šī ir izcila somu prece, kas augstu novērtēta skursteņslaucītāju aprindās ne tikai Baltijā. Pat vācu kolēģi interesējoties, ko jaunu ziemeļnieki atkal izdomājuši, it īpaši ventilācijas sistēmu apkopē, kur tie sevišķi stipri. Profesionālie putekļu sūcēji nav lēti – maksā ap 500 eiro. Skaidrs, katram zellim tie nav pa kabatai, toties garantē tīrību bez šaubu ēnas, kā apgalvo kādā reklāmā. Pakalpojuma cenu tā izmantošana neietekmē, drīzāk atvieglo darbu pašam slaucītājam. Morāle: pirms norunājat tikšanos, noskaidrojiet, vai meistaram ir arī putekļu sūcējs!
Īstam profesionālim ir viss darbam nepieciešamais, un, ja arī pašam nav tā, kas varbūt reizi gadā vajadzīgs, to vienmēr iepriekš var aizņemties. Toties viņam aiz platās jostas noteikti ir tā sauktā karotīte – tāds kā salokāms klasiskais metāla metramērs, kam vienā vienā galā piekniedēts zupas smeļamais kausiņš. Ar to vieglāk izgrābt sodrējus un var piekļūt vietām, kur brīvi netiek klāt, pat apliekties ap stūri. Katrs strādā tā, kā viņam parocīgāk, un arī ar karotīti un rokas slotiņu visu varot sakopt tikpat tīri kā ar modernāko putekļu sūcēju.
Mūsdienu skursteņslaucītājs nav traks marta runcis, kurš gatavs pa sevišķi slīpu jumtu korēm staigāt. Ja gadījies tāds pasūtījums, viņam, iespējams, ir speciāla birste, ar kuru kanālus var arī no lejas uz augšu līdz 20 m garumam tīrīt, jo galvenais jau nav virziens, bet gan rezultāts. Tad apakšā putekļu sūcējs ir obligāts! Šis esot vāciešu izgudrojums – elastīgs stikla šķiedras kāts, kuru pārvadājot var glītā ritulī satīt gluži kā elektrības kabeli uz spoles. Dūmvadu tīrīšanā viņiem esot tiešām nopietna pieredze!
Izglītošana
Profesionāļiem skursteņu daudz, saimniekam – tikai viens vai divi, trīs. Un nekas neliedz viņam pašam tos regulāri izslaucīt, vienīgais risks, ja tomēr kaut kas gadās šā iemesla dēļ, apdrošinātājs zaudējumus var neatlīdzināt, jo sertificēts meistars žurnālā ierakstu nav atstājis.
Pašmācības ceļā amata noslēpumos ir grūti apgūt. Nav problēmu nopirkt rūpnieciski ražotu metāla saru suku ar vieglu čuguna bumbu galā, uzkāpt uz jumta un mēģināt to iedabūt skurstenī, piemēram, keramikas čaulā, kam virsma no izmešiem jau kļuvusi stipri grubuļaina. Nu nelien, un viss! Pag, tātad diametrs par lielu, pārdevējam jau nezināji teikt, kāds tas ir kanālam. Cik tur tā darba – apgriežam sariem galus, līdz derēs arī šī, neskriesi jau uz veikalu pret mazāku mainīt!
Domāts, darīts, abi diametri puslīdz sakrīt, bet instruments vienalga negrib pazust kanāla dzīlēs. Tātad atsvars par vieglu? Pieliekam kārtīgu svaru bumbu, un beidzot viss notiek. Pēcāk, kārtīgi izvicinājies, nevari vien nopriecāties – lejā izdedžu un sodrēju pilns spainis!
Taču ir pieļautas vismaz divas kļūdas. Pirmkārt, šādas caurules tīra ar mīkstām metāla birstēm, kam diametrs ir vismaz piecus centimetrus lielāks nekā kanālam, lai maigi noslaucītu, nevis noskrāpētu virsmu, kam, iespējams, ir vēl speciāls pārklājums, tāda kā glazūra, ko nedrīkst ar papildu bumbām dauzīt. Otrkārt, apgriežot sarus, birste kļuvusi vēl cietāka un nežēlīgāka modernajam skurstenim! Jā, bet kas ir mīksta un kas – cieta suka? Pataustot ar roku, to varot just…
Lūk, kāpēc vismaz pirmajā reizē vajadzētu uzaicināt ciemos profesionāli, lai izstāsta un ierāda, kā darbs pareizi darāms un kas šim nolūkam nepieciešams. Viņam viena attālāka potenciālā klienta zaudējums ir pat atvieglojums – tāpat jau darba pietiek!
– Mēs izsaukumos ap 70% laika veltām klientu izglītošanai, un tikai 30% paliek fiziskajam darbam, – apgalvo Māris Bambis.
Uzziņa
• Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības biedru saraksts atrodams interneta vietnē www.skurstenslaukiem.lv. Ar vizītkartēm un pat fotogrāfijām!
• Skursteņu slaucīšanas piederumus meklējiet ugunsdzēsības preču veikalos, internetā populārākā adrese ir www.fnserviss.lv.
