Smirdbumba pret Lāčplēša dienu 47
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi pārbaudi par Krievijas televīzijas kanāla NTV reportāžu no Lāčplēša dienas lāpu gājieniem. Šajā sižetā tā autors Andrejs Hramcovs apgalvo, ka Lāčplēša dienas gājienu dalībnieki skandējuši saukli “Latviju latviešiem!”. Uzfilmētajā materiālā no gājienu norises gan nekas tāds nav dzirdams, bet tas netraucē autoram spriedelēt, ka Eiropai šādi pasākumi ir nepieņemami, un vilkt paralēles ar nacistisko Vāciju. Sižeta turpinājumā kā vienīgais eksperts uzstājas Aleksandrs Gapoņenko, kurš apgalvo, ka šie lāpu gājieni tiekot finansēti no valsts budžeta. “Tātad valsts vara atzinusi uguns pielūgšanu, lāpu gājienus un saucienus “Latviju – latviešiem!” par oficiālo reliģiju,” spriež Gapoņenko.
Tikai dažas minūtes garais sižets rada virkni jautājumu. Ja reiz gājienu dalībnieki klieguši nacistiskus saukļus, kādēļ tas nav nofilmēts? Uz kāda pamata tiek balstīts apgalvojums, ka krievvalodīgiem rīdziniekiem lāpu gājiens rada asociācijas ar nacistisko Vāciju? Kādēļ žurnālists bez pārbaudīšanas pieņem Gapoņenko apgalvojumus, ka gājieni tiek finansēti no valsts budžeta? Kādēļ nav gājienu organizatoru vai dalībnieku viedokļa? Vēlējos tos uzdot pašam sižeta autoram, bet Hramcovs telefonsarunā paskaidroja, ka komentārus sniegs tikai tad, kad būs saņēmis sava režisora atļauju.
Lāčplēša dienā Rīgā notika vairāki lāpu gājieni, bet organizatori noliedz NTV sižetā izteiktos apgalvojumus. “Mums vispār nav nekāda budžeta, cilvēki paši nāca ar savām lāpām,” teica Rolands Fedotovs, kurš rīkoja studentu gājienu. Savukārt “Daugavas vanagu” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš, kurš rīkoja vērienīgāko gājienu, nelielu atbalstu saņēmis no Nacionālās apvienības politiķiem, lai nodrošinātu lāpas tiem dalībniekiem, kas ieradušies bez tām. Taču tie bijuši ziedojumi no NA kā organizācijas un atsevišķiem politiķiem, bet ne no valsts budžeta.
“Mūsu publiku galvenokārt veido skolēni ar saviem skolotājiem, pasākumu uzrauga policisti, tādēļ nekādi radikāļu izlēcieni nemaz nebūtu iespējami. Rīkoju šādus gājienus vairākus gadus, un nekad nav bijis nekādu incidentu,” uzsvēra J. A. Krūmiņš. Tomēr ar katru gadu Lāčplēša dienas svinības pulcē arvien lielāku dalībnieku skaitu, tādēļ šis datums kļūst interesantāks arī radikāļiem. Piemēram, Igors Šiškins šogad bija nolēmis rīkot lāpu gājienu uz tā saukto “uzvaras pieminekli” Pārdaugavā. Drošības apsvērumu dēļ šim pasākumam netika dota atļauja, bet Šiškins ar atbalstītājiem plānoja doties neoficiālā gājienā. Drošības dienesti šo provokāciju novērsa, liedzot gardu kumosiņu Kremļa propagandistiem, tādēļ tiem nācās piepušķot notikušo.
“NTV demonstrētais sižets par lāpu gājieniem ir ļoti tendenciozs propagandas materiāls. Tajā sastopami gan nepatiesi fakti, gan valsts apmelošana,” uzskata NEPLP vadītāja Aija Dulevska-Cālīte. Tādēļ padome uzsākusi pārbaudi, pašlaik apkopo visus materiālus un dokumentus, lai tuvākajā laikā vērstos ar sūdzību pie Lielbritānijas telekomunikāciju regulatora “OFCOM” (krieviski raidošais NTV tāpat kā vairāki citi Kremļa propagandas rupori reģistrēts Londonā). Pēc neoficiālām ziņām, britu regulators atšķirībā no līdzīgām iestādēm Zviedrijā ar mūsu NEPLP sadarbojoties labprāt, taču Lielbritānija vārda brīvību uztver daudz liberālāk un, iespējams, nesaskatīs nekādu pārkāpumu.
“Tā ir kārtējā Hramcova smirdbumba Latvijas virzienā,” skarbs vērtējumā ir komunikācijas zinātņu doktors un kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš minētā personāža aktivitātēm NTV sekojis jau kādu laiku. “Lielākoties visi viņa sižeti ir par nacionāliem vai vēsturiski jūtīgiem jautājumiem, un šis par lāpu gājieniem pat nav tas spilgtākais. Tajos regulāri sastopamas faktu kļūdas vai apzināta sagrozīšana, piemēram, par deputātiem tiek nosaukti cilvēki, kuri tādi nav un nekad nav bijuši, teiksim, Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova. Iespējams, nejauši, bet varbūt ar nolūku piešķirt svarīgumu viņas teiktajam. Turklāt Krivcova, Lindermans un Gapoņenko viņa sižetos gandrīz vai nemitīgi uzstājas ekspertu lomā. Ar šo “ekspertu” palīdzību tiek savītas visādas mītiskas sazvērestības, piemēram, ka skolotāju lojalitātes likuma grozījumi tapuši tikai tādēļ, lai izrēķinātos ar tiem, kuri piedalījās 9. maija pasākumā “Nemirstīgo pulks”. Notiek izteikta manipulēšana, lai tracinātu un radītu nedrošības sajūtu vietējos krievvalodīgos, bet skatītājiem ārvalstīs radītu priekšstatu, ka Latvijā dominē radikāls nacionālisms, tiek apspiestas mazākumtautības, it īpaši krievvalodīgie un tamlīdzīgi,” novērojis M. Kaprāns.
A. Hramcovs arī agrāk vairākkārt izcēlies ar dažādiem nesmukumiem. Pirms trīs gadiem viņš tiesāts par neatļautām darbībām ar sprāgstvielām, kad sižeta ietvaros it kā atradis mežā lādiņu, no kura izveidojis spridzekli. Šajā lietā tiesa viņu attaisnoja. Savukārt 2012. gadā kā TV3+ kriminālziņu reportieris viņš, veidojot reportāžu par apgāzušos alus vedēju, pats kopā ar savu operatoru nozaga no avarējušās mašīnas izbirušās alus pudeles. Hramcovs nokļuvis arī Drošības policijas (DP) uzmanības lokā – 2013. gadā DP pret viņu sāka kriminālprocesu par mēģinājumu rīkot provokācijas 9. maija pasākumos.
