Smiltsērkšķi starta taisnē. Izslavēti veselīgo ogu audzētāji dalās pieredzē 0
Cik daudz var nopelnīt, audzējot smiltsērkšķus? Vai ogas izdevīgāk pārdot ražas laikā vai arī pieturēt ziemas mēnešiem un tirgot sasaldētas, nelielos apjomos? J. V. BAUSKAS NOVADĀ
Stādījumi
Pēdējos gados smiltsērkšķu audzēšana Latvijā kļuvusi populāra, un tas izskaidrojams ar ogu unikālo dziedniecisko vielu buķeti. Patlaban peļņas nolūkos smiltsērkšķus audzē aptuveni 400 hektāru platībā (precīzu skaitu noteikt nevar, jo ne visi audzētāji ir reģistrējušies Latvijas Augļkopju asociācijā). Apmēram 150 ha jau iegūst ražu, bet pārējie ir nesen iestādīti dārzi. Katru gadu stādījumu platības vienmērīgi palielinās aptuveni par 30 ha, un vidējā raža ir 3–4 tonnas no hektāra, nogriežot zarus kopā ar ogām un lapām (komercaudzēšanā ražu ar pirkstiem vairs nelasa). Smiltsērkšķiem vajadzīgs mitrums, taču tikai aptuveni 2% stādījumu Latvijā ir nodrošināta papildu laistīšana, tāpēc raža lielā mērā ir atkarīga no nokrišņu daudzuma ne tikai ražas gadā, bet arī iepriekšējā vasarā, jo ogas attīstās uz divgadīgiem dzinumiem. Tas ir šķērslis ilgtermiņa sadarbībai ar lieliem ārvalstu pārstrādes uzņēmumiem, kas prasa prognozējamas, ikgadējas augļu piegādes.
Lielākie audzētāji un pārstrādātāji
Pašlaik Latvijā divi lielākie smiltsērkšķu audzētāji un pārstrādātāji ir SIA “Dienvidi plus” Auces novadā (komercdārza platība pārsniedz 40 ha) un SIA “Satori alfa” Tukuma novadā (12 ha). Daudzi šos augļaugus audzē 2–3 hektāros, aptuveni desmit audzētāju paši arī ogas pārstrādā un savu saražoto produkciju tirgo. Vēl ir daļa saimniecību, kā, piemēram, Jura Rogas z/s “Lankas” Auces novada Vītiņu pagastā, kas 20 ha platībā izaudzēto ražu realizē lielajiem pārstrādes uzņēmumiem. Trīs vai četri audzētāji aptuveni 15 tonnu ogu izved uz Zviedriju.
Eksporta iespējas
– Audzētāji Latvijā jau sen gaidīja brīdi, kad varēs smiltsērkšķus eksportēt uz Eiropas valstīm. Līdz šim tas nenotika, jo nespēja piegādāt pietiekami lielus apjomus un savākt viendabīgas partijas ar vienādas kvalitātes ogām. Visvairāk smiltsērkšķu produktu ražo Vācijā, un tur gaida, kad audzētāji varēs piedāvāt simtiem tonnu labu ogu. Patlaban nelielu daļu pieprasījuma šajā valstī nodrošina rumāņi ar savvaļas smiltsērkšķu ogām, kurām ir zema kvalitāte un attiecīgi maza cena. Aizvadītajā ziemā Igaunijas uzņēmuma “Astelpaju eksport” vadītājam, lielākajam smiltsērkšķu audzētājam Lauri Andreselam izdevās iegūt kritisko daudzumu un iekļūt Vācijas tirgū. Viņš savai produkcijai nodrošināja luksuskvalitāti, izmantojot elektronisko šķirošanas iekārtu, – stāsta Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis, kurš saimnieko Sēmes pagasta saimniecībā “Granti”, nodarbojas ne tikai ar smiltsērkšķu komercaudzēšanu, bet arī šķirņu veidošanu, dažādu ražas vākšanas tehnoloģiju izstrādi. Viņš līdzdarbojas SIA “Orvilks”, kas audzē smiltsērkšķu stādus.
Kvalitātes standarti
Paradoksāli, ka visā pasaulē smiltsērkšķu ogām vēl līdz šim nav starptautiski izstrādāti kvalitātes standarti, tiek eksportētas gan nekvalitatīvas savvaļā augošas, gan skaistas kultivētās ogas. Lai nedevalvētu šo ogu labo slavu, igauņu uzņēmējs pacēla kvalitātes standartu latiņu maksimāli augstu. Šoruden L. Andresels gatavojas eksportam uz Vāciju iepirkt no Latvijas audzētājiem vismaz 100 tonnu smiltsērkšķu vālīšu. Par kilogramu ogu ar visiem zariem audzētājs maksās vienu eiro. Samaksa tūlītēja, taru piegādās pircējs. Ogas ar visiem zariem vedīs uz Igauniju, saldēs, attīrīs, elektroniski šķiros un līdzīgi labības graudiem veidos viendabīgu maisījumu. Salīdzinājumam vietējā tirgū svaigu smiltsērkšķu ogu (ar visiem zariem) cena svārstās no 0,80 līdz 1 eiro par kilogramu, bet transports un tara parasti jāgādā pašam pārdevējam, turklāt samaksa nav tūlītēja. Sasaldētas un attīrītas ogas maksā aptuveni divus eiro kilogramā, taču tās ir grūti pārdot vairumā.
Vai ienesīgs bizness?
Līdz šim smiltsērkšķu audzēšana bijusi rentabla. Lai nopelnītu iztiku, pārdodot ogas ar visiem zariem, šo kultūru ir izdevīgi audzēt vismaz 10 ha platībā. Tik lielas plantācijas ierīkošanas un apkopšanas izmaksas, rēķinot pēc neapstrādātu ogu vairumtirdzniecības šābrīža cenām, atmaksājas sestajā gadā pēc stādīšanas, dodot ik gadu aptuveni 15 000 eiro lielu peļņu. Ja audzētājs vēlas pats pārstrādāt ogas, dārza platība varētu būt 1–5 hektāri atkarībā no tā, vai produktu realizācijā iesaista starpniekus un vai tas plānots kā vienīgais ieņēmumu avots. Patlaban audzētājiem gan trūkst saldētavu, kur uzglabāt smiltsērkšķus. Lietota pārvietojamā saldētava ar 120 kubikmetru ietilpību maksā aptuveni 10 000 eiro. Tā nav maza summa, tāpēc daudzi sākumā audzē un pārdod neapstrādātas ogas, kas neprasa investīcijas un garantē realizāciju, jo tādām ogām pašlaik ir neierobežots eksporta tirgus.
Griežot vālītes no zariem, vidēji dienā viens cilvēks novāc 200–400 kg ogu. L. Andresela saimniecībā smiltsērkšķu ražu sāk vākt aptuveni 5. septembrī un turpina līdz 13. oktobrim. Tur darbaspēkam izmanto taizemiešu, zviedru un igauņu studentus – katrs astoņu stundu laikā novāc 400–800 kg, nenogriežot vālītes no sānzariem. Par katru salasīto kilogramu strādniekiem maksā 0,12 eiro. Apmēram 30 cm garus, nedaudz atlapotus zarus kopā ar ogām liek plastmasas kastēs (tara sver 1,8 kg), katrā pa 15 kilogramiem. Pēc tam ogas saldē un sagatavo tālākai pārstrādei. Uz Vāciju eksportē tīras, atdalītas un rūpīgi sašķirotas ogas.
