No ārsta par dārznieku un ražotāju 0
Es sajutu vēlmi kaut ko dzīvē mainīt. Kad izlasīju rakstu toreizējā laikrakstā “Lauku Avīze” (tagadējā “Latvijas Avīze”) par smiltsērkšķiem, tas mani ļoti ieinteresēja. Tā tas viss arī sākās. Ilgi meklēju zemi, veicu analīzes, lai atrastu labu un piemērotu augsni. Jau 2000. gadā – trešā milēniuma sākumā – bija pirmie stādi.
Sākumā audzēju tikai ogas un tās pārdevu. Tad 2005. gadā somi, kas uzpirka ogas, sāka iepirkšanas cenas dempingu. Izlēmu, ka pārstrādāšu ogas pats.
Kā jūs izvēlējāties savas firmas nosaukumu? Tas ir tik neparasts. Ko tas nozīmē?
Jā, tā jau es to gribēju! “Satori” nozīmē ‘atklājums’ un “alpha” ir grieķu pirmais burts un nozīmē arī ‘sākums’. Tātad – atklājuma sākums! Varu teikt – jo ilgāk es strādāju ar smiltsērkšķiem, jo vairāk apzinos, ka vēl tik daudz ir jāmācās un jāuzzina. Visu laiku rodu jaunus atklājumus.
Apbruņota ar šīm zināšanām, eju staigāt pa smiltsērkšķu lauku. Un uzzinu vēl vairākas nianses. Izrādās, ja smiltsērkšķim ir viens kāts, tad tas ir koks, ja vairāki, tad skaitās krūms. Stādiem ir skaistas lapiņas – sudrabainas. Tās man atgādina olīvkokus.
Koki ir tik skaisti, un košās ogas mirdz saulē. Tomēr dažiem kokiem vai krūmiem nav ogu. Kāpēc?
Tāpat kā daudziem citiem kokiem un stādiem, arī smiltsērkšķiem ir gan sievišķie, gan vīrišķie augi. Vīrišķajiem augiem ogu nav, bet katrs no tiem apputeksnē kādus astoņus sievišķos augus.
No kurienes jums ir stādi?
Mums ir šķirnes stādi. Piemēram – “Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja” ir ievesta no Sibīrijas. Šai šķirnei ir ļoti lielas un sulīgas ogas. Ir arī vairākas citas šķirnes. Krievijā smiltsērkšķus sauc par “Sibīrijas ananasu”. Krievijas kosmonautiem tie ir iekļauti ēdienkartē. Tos arī izmantoja kā pirmo medikamentu, ārstējot 1986. gada Černobiļas katastrofas upurus. Interesanti ir arī tas, ka garšīgāks produkts iznāk no šķirnes augiem, nevis savvaļas. Šie ir kultivēti šķirnes stādi. Tie ir ļoti izturīgi, spējīgi izdzīvot pat mīnus 40 grādos. Liels sausums viņiem arī nekaitē.
Kā jūs vācat ogas?
Tās netiek lasītas tā, kā tradicionāli ogas lasa, bet gan nogrieztas kopā ar zaru. Zars tiek nogriezts, atstājot krūmam kādus 15 – 20 centimetrus. Griezuma vietā izaugs vairāki jauni zariņi. Nav jābēdā, ka šādā veidā izdarām augam pāri, jo smiltsērkšķiem ir lielas reģenerācijas spējas. Pēc nogriešanas zari tiek ievietoti saldētavā, tad ogas tiek attīrītas, savāktas, ievietotas maisiņos un uzglabātas sasaldētas.
Kā jūs visu finansējāt?
Būtībā visu esam paveikuši ar saviem līdzekļiem, katru gadu ieguldot attīstībā no saviem ražošanas ieņēmumiem. Vienīgi izmantoju Eiropas fondus laistīšanas sistēmas izveidei.
