Leģendas par smiltsērkšķiem 0
Jā, es interesējos arī par stāstiem, kas līdz mūsdienām nonākuši par šiem augiem, piemēram, Maķedonijas Aleksandrs, kurš valdīja gandrīz 400 gadus pirms Kristus dzimšanas, ievēroja, ka ievainotie zirgi, atgriežoties no kara, ir ēduši smiltsērkšķu audzēs stādu jaunos dzinumus. Brīnumaini, bet pēc mēneša brūces esot sadzijušas un spalva zirgiem esot bijusi atkal spoža. Tā arī radās zinātniskais nosaukums smiltsērkšķiem – “spožo spalvu” stādi jeb “Hippophae” (“hippos” – zirgs, “faos” – spīdīgs). Šī leģenda mani iedvesmoja izveidot uztura bagātinātāju dzīvniekiem, kas nodrošina tiem visas nepieciešamās uzturvielas, un dzīvnieka labā veselība atspoguļojas viņa spožajā spalvā.
13. gadsimtā, kad Čingishana armija devās karagājienos, viņiem līdzi esot bijis slepenais ierocis – smiltsērkšķi. Nav zināms, vai tas bija kā eliksīrs vai eļļa, bet katrā ziņā viņu arsenālā ir bijuši smiltsērkšķi.
Grieķu mitoloģiskā lidojošā zirga Pegaza mīļākais ēdiens arī esot bijis smiltsērkšķu lapiņas.
Un vēl – smiltsērkšķis ir pieminēts grieķu filozofu rakstos. Un Tibetas medicīnas rakstos smiltsērkšķi ir pieminēti jau 8. gadsimtā.
Akadēmiķis V. Spiričevs ir teicis: “Uz pasaules ir augs, kas pēc savas iedarbības uz cilvēka organismu ir nepārspējams un asociējas tikai ar vienu vārdu – veselība. Tas ir smiltsērkšķis.”
Interesanti ir arī tas, ka, ja salīdzina pārtikas produktus, kuri ir it kā bagāti ar dzelzi, piemēram, spināti,tad smiltsērkšķi satur pat 2 – 10 reizes vairāk dzelzs. Smiltsērkšķa dziedinošajām īpašībām ir patiešām zinātnisks pamatojums. Tas ir viens no retajiem augiem, kas satur gandrīz visus dabā esošos vitamīnus.
Nu man ir skaidrs, ka tur kaut kas ir! Un, protams, lielu uzticību vieš tas, ka Māris ir bijis ārsts, kurš sadarbībā ar citiem speciālistiem ir padziļināti pētījis un analizējis ogu sastāvu un to iedarbību uz organismu.
