Smiltsērkšķi ir modē – kā audzēt, lai iegūtu lielisku ražu 0
Kā jāsagatavo zeme, lai sāktu plašāk audzēt smiltsērkšķus? Kā noteikt, kurš ir vīrišķais un kurš sievišķais augs? ANDRA BĒRZIŅA
Ķīmiskais variants lētāks
Ja zeme turēta atmatā vai platībā bijušas ganības, tajā ir izveidojusies pamatīga velēna ar ilggadīgajām nezālēm. Tad audzētājam viena vasara jāvelta nezāļu iznīcināšanai. Iespējami divi varianti: lauku apstrādā ar herbicīdiem vai ķīmiju neizmanto.
Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis iesaka: ja strādā pēc konvencionālās saimniekošanas metodes, vajag nedaudz nogaidīt, līdz zāle pēc ziemas sazeļ apmēram 15 cm gara (parasti tas ir maija beigās). Platību apstrādā ar glifosātu saturošiem preparātiem, piemēram, Roundup G (deva 30 ml/1 l ūdens, ko izlieto uz 20 m2). Smidzina, kad gaisa temperatūra ir ap +15 °C un sauss laiks, lai preparāta darbīgā viela labāk uzsūktos caur augu lapām. Noindētās nezāles pilnībā sažūst pēc trim nedēļām. Tad platību uzar vai sastrādā ar lieliem diskiem. Pēc tam gaida, kad laukā atkal sazeļ sēklu nezāles (parasti tas ir jūnija beigās, jūlijā), un tās iznīcina, augsni sastrādājot ar vieglajiem diskiem vai kultivatoru. Ja nezāles sadīgst un sazeļ vēlreiz, zemi apstrādā atkārtoti ar tiem pašiem agregātiem. Trešoreiz nezāles parasti apkaro septembrī. Šāda melnās papuves uzturēšana ar ķīmiskām metodēm 1 ha platībai izmaksā 100–120 eiro.
Krietni vairāk degvielas jātērē nezāļu iznīcināšanai bioloģiskajās saimniecībās. Darbu secība ir šāda: pavasarī pirms zāles sazelšanas augsni apstrādā ar lielajiem diskiem vai uzar, apmetot velēnu otrādi. Tad gaida, līdz sazeļ sakņu nezāles. Kopumā augsni sezonā kultivē aptuveni sešas reizes, līdz ilggadīgās nezāles ir pilnībā iznīcinātas. Naudas izteiksmē rēķinot, šāda melnās papuves uzturēšana izmaksā 240–250 eiro par hektāru.
Ja smiltsērkšķu stādījumu paredzēts ierīkot platībā, kur iepriekš audzēta labība, ar daudzgadīgajām nezālēm nav jācīnās. Tad zemi apstrādā ar diskiem vai kultivatoru un tūlīt stāda smiltsērkšķus.
Ja audzē bioloģiski
– Smiltsērkšķi patlaban ir ļoti liels deficīts. Latvija pagaidām spēj nodrošināt tikai desmito daļu no eksporta pieprasījuma. Citviet pasaulē smiltsērkšķu ogas plaši izmanto sulas un citu dzērienu ražošanā, – stāsta smiltsērkšķu audzētājs. – Gan jābrīdina bioloģiskie dārzkopji: turpmāk izaudzēt smiltsērkšķus bez insekticīdiem nevarēs, jo stādījumus apdraud smiltsērkšķu raibspārnmuša. Šis kaitēklis Latvijā parādās katru gadu un, savairojoties masveidā, var kļūt par nozīmīgu postītāju. Valsts augu aizsardzības dienests pašlaik izstrādā piemērotāko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas metodiku cīņā pret raibspārnmušu.
Tiem, kuri smiltsērkšķus tomēr vēlas audzēt bioloģiski, pastāv alternatīva vākt pusgatavas ogas augusta sākumā, kad kaitēkļi tajās iedējuši oliņas (ogas tad neuzskata par bojātām, jo oliņas ir mikroskopiskas un grūti konstatējamas), bet vēl nav izšķīlušies kāpuri. Laikā, kad ogas sāk krāsoties, bojājumus parasti nemana, tās izskatās vizuāli tīras, taču visvērtīgākās ir gatavās ogas. Pircēji pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš ražas kvalitātei un bioķīmiskajam sastāvam – labprātāk izvēlas tumšas krāsas ogas ar paaugstinātu eļļas saturu, kas novāktas pilngatavībā.
Komercdārzos patlaban visvairāk audzē šķirni ‘Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja’ (ļoti ražīga šķirne, ogas vāc aptuveni no 20. augusta līdz septembra sākumam) un ‘Mary’ (nogatavojas septembrī, ogas vāc 20–25 dienas, jo krūmā saglabā stingrību).
UZZIŅA
• Smiltsērkšķus Latvijā kopumā audzē aptuveni 450 ha platībā. Stādījumi katru gadu tiek palielināti par 40–50 ha. Lielākie komercdārzi ierīkoti Kurzemē un Zemgalē. Vismazāk smiltsērkšķus stāda Latgalē.
• Atšķirt dzimumu var tikai tad, kad krūmiņi sāk ražot, t.i., trešajā ceturtajā gadā. Tēvaugiem ražojošā vecumā ieriešas par sievišķajiem krietni prāvāki pumpuri, kas klāti ar daudzām segzvīņām. Tie ir līdzīgi maziem čiekuriņiem. Mātesaugiem ziedpumpuri ir divas reizes mazāki, slaidāki, tikai ar divām segzvīņām.
