Smiltis pie Vanšu tilta nav iešķūrētas Daugavā 0
Lielai daļai rīdzinieku ir neviltots prieks par to, ka lielais smilšu kalns, kas aizsedza skatu uz Ķīpsalu un nebija piemērots pilsētvidei, beidzot pazudis no mūsu skatiem. Taču tikpat lielas ir rīdzinieku šaubas par šīs vietas patieso nākotni.
Interesanti, ka vairāk nekā gadu Rīgas dome (RD) un Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP), kas dala konkrētā zemes gabala īpašumtiesības, nevarēja izlemt, ko darīt ar smiltīm. Pie ilgās kavēšanās vainojami arī SIA “Juglas krasti”, kas 2011. gadā par 82,4 tūkstošiem latu iegādājās 75 tūkstošus kubikmetru smilšu, ko šogad aizveda. Daļu no nepārdotā RBP izveda un izvietoja savā teritorijā. Atlikušie 38 tūkstoši kubikmetru smilšu tika izlīdzināti, lai izveidotu atpūtas vietu. Sabiedrības paustajai neapmierinātībai un SIA “Juglas krasti” kavētajiem termiņiem netika pievērsta liela uzmanība līdz šī gada pavasarim, kad parādījās informācija par pludmales labiekārtošanu. Jau pirms Daugavas gultnes padziļināšanas un smilšu izpūšanas šo zemes laukumu Ķīpsalā bija iecienījuši rīdzinieki, lai sauļotos un atpūstos. Tāpēc lēmums par pludmales labiekārtošanu ir tikai likumsakarīgs. Taču kāpēc tieši tagad?
Iespējams, šādu neuzticību rada nule notikušās pašvaldību vēlēšanas. Galu galā pludmale, kuras iekārtošana pilsētai izmaksāja aptuveni 15 tūkstošus latu, parādījās tieši pirms svarīgā notikuma.
RD pārstāvis Uģis Vidauskis atzīst, ka ideja par pludmales iekārtošanu radusies pēc lieko smilšu izvešanas, taču par pamatu ņemts tas, ka tā ir bijusi “iecienīta atpūtas vieta rīdziniekiem jau kopš padomju laikiem”. Šī ir bijusi iespēja pludmali labiekārtot un radīt ērtu un patīkamu atpūtas vietu.
Saņēmām vēstuli no satrauktas rīdzinieces, kura uzskata, ka, veidojot jauno atpūtas zonu, daļa no izraktajām smiltīm ir iegrūstas atpakaļ līcītī, tādējādi palielinot pludmales platību. Viņa ir pārliecināta, ka atpūtas vieta ir tikai pagaidu risinājums un nākotnē tur parādīsies kāda augstceltne, kas ienesīs ievērojamus līdzekļus tās īpašniekiem. Tāpat rīdziniece uzskata, ka jebkuras pilsētvides labiekārtošanas projekts ir jāizliek publiskajā apspriedē, jo iedzīvotāji ir tie, kas šīs vietas turpmāk izmantos.
Taujāts par smilšu izmantošanu, Uģis Vidauskis norādīja, ka “nekas netiek aizbērts no jauna. Visticamāk, līdzināšanas laikā, kad tika taisnotas jaunizveidotā krasta malas, kādam tas izskatījās pēc līča aizbēršanas”. Arī RBP neesot informācijas par šādām aktivitātēm.
Tad arī paliksim pie šādas stāsta versijas, neskatoties uz to, ka līcīša izmēri uz pludmales rēķina ir ievērojami samazinājušies.
Taujāti par to, vai jaunā pludmale pie Vanšu tilta ir vienas sezonas projekts, RD atbildēja, ka plāno to kā “pastāvīgu atpūtas vietu”. Svarīga būs rīdzinieku atsaucība, taču pagaidām ir plānots, ka nākamajās sezonās pludmales labiekārtošana tiks turpināta. Tā kā šī vieta atrodas daļēji gan uz pašvaldības, gan brīvostas zemes, loģisks ir jautājums par tās nākotni gadījumā, ja RBP rastos citi attīstības plāni. Uģis Vidauskis uzsvēra, ka par visu ir iespējams vienoties un viņš ir pārliecināts, ka domstarpību šādas situācijas gadījumā nebūs. Kā mūs informēja RBP sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne, zeme pieder pašvaldībai, tāpēc par attīstības plāniem jāvēršas pie Rīgas domes. Tāpat agrāk aktuālie plāni par kruīza kuģu piestātnes izveidi “šobrīd minētajā zemes gabalā nav plānoti”.
Jaunajā atpūtas vietā ir izveidota pludmales zona, volejbola un rotaļu laukums bērniem. Tāpat ir uzstādītas divas pārģērbšanās kabīnes, velonovietne, divas biotualetes, soliņi un atkritumu urnas.
Pirms pludmales atklāšanas speciālisti veica upes gultnes izpēti un ūdens kvalitātes mērījumus, kas liecina, ka minētajā vietā drīkst peldēties. Pagaidām šī nav oficiāla pludmale, tāpēc iedzīvotājiem atpūšoties ir jābūt uzmanīgiem un atbildīgiem.
Ja šī vieta būs ļoti apmeklēta un iecienīta, U. Vidauskis pieļauj, ka nākotnē tā varētu kļūt par oficiālu peldvietu Rīgā, kas paredzētu arī glābšanas stacijas uzstādīšanu.
