Smiltēns: šaubas par Koļegovas kandidatūru bija jaušamas visos politiskajos spēkos 2
Šaubas par Valsts vides dienesta (VID) vadītājas amatam virzītās Ingas Koļegovas kandidatūru bijušas jaušamas visos politiskajos spēkos, arī tajos, kas pauduši viņai atbalstu, aģentūrai BNS sacīja “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
“Šaubas bija jaušamas politiskajos “kuluāros”. Tās bija jaušamas visos politiskajos spēkos, arī tajos, kas pauda atbalstu Koļegovai,” teica Smiltēns. Sīkāk komentēt Koļegovas lēmumu atteikties no kandidēšanas VID vadītājas amatam Smiltēns nevēlējās, bet norādīja, ka lēmums ir pamatots.
Savukārt jautāts par ZZS līdera Augusta Brigmaņa izteikumiem par to, ka Koļegova publiskajā telpā esot tikusi vajāta, Smiltēns sacīja, ka šajā nedēļā izskanējuši daudz dažādi nepamatoti izteicieni, un partija vēl arvien plāno otrdien koalīcijas sadarbības padomē prasīt skaidrojumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) par viņa izteicieniem, kas bija vērsti pret “Vienotību”.
“Konkrēti par brāļa aizturēšanu, automašīnas aizturēšanu. Daļa no šiem izteikumiem bija emocijās balstīts apgalvojumu klāsts,” pauda Smiltēns.
Politiķis apliecināja, ka “Vienotība” sagaida jauna konkursa rīkošanu, nevis kāda jauna kandidāta virzīšanu. Jautāts vai pēc notikumiem ar Koļegovu maz kāds vēlēsies pretendēt uz VID vadītaja amatu, Smiltēns norādīja, ka situācija sarežģījās tieši brīdī, kad konkurss uz šo amatu tika noslēgts bez rezultāta, īpaši nepamatojot šādu lēmumu. Jauna konkursa laikā, ja pieteiktos vadītāja amatam neatbilstoši kandidāti, būtu politiski jālemj par, piemēram, atalgojuma palielināšanu šim postenim. Smiltēns arī akcentēja VID nozīmi valsts pārvaldē, norādot, ka tā ir fundamentāli svarīga un jāpanāk, ka konkursā piedalās pēc iespējas vairāk spēcīgu un atbilstošu kandidātu.
Savukārt uz jautājumu vai, ja konkursā uzvarētu Koļegova, viņai būtu “Vienotības” atbalsts, Smiltēns sacīja, ka tad par to būtu jādiskutē partijā, taču konkurss nezudinātu šaubas par Koļegovas darījumiem un publiski izpausto. Tieši viņas darījumi un Saeimas frakcijās paustais par šiem darījumiem, neesot sakritis ar publiski pieejamo informāciju, kas radījis šaubas “Vienotībā”.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Koļegova piektdien nosūtīja vēstuli finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kurā atsauc savu kandidatūru uz VID ģenerāldirektora amatu, aģentūrai BNS pastāstīja ministres padomnieks Arno Pjatkins.
“Tā nav viegla izvēle, tādēļ vēlos paskaidrot savu lēmumu. Pēdējo divu nedēļu laikā mani tuvinieki ir piedzīvojuši nopietnu emocionālu spiedienu, lai gan nav veikuši nekādas ar likumu nosodāmas darbības. Man tas nav pieņemams. Manas kandidatūras apspriešana ir vairojusi pretrunas valdošās koalīcijas partiju starpā. Liekas, ka diskusiju patiesie iemesli ir saistīti ar politiķu redzamajām, bet biežāk, neredzamajām interesēm un tām nav nekāda sakara ar manu profesionālo spēju vērtēšanu. Arī tas man nav pieņemams,” teikts Koļegovas iesniegumā ministrei.
Tāpat Koļegova norāda, ka, gadījumā, ja viņas kandidatūra tiktu apstiprināta valdībā, tas nebūtu pārliecinošs balsojums un tas neļautu pilnvērtīgi strādāt un realizēt nepieciešamās pārmaiņas VID, jūtot visas valdības atbalstu. “Bez tā pilnvērtīgs darbs nebūs iespējams,” piebilsts iesniegumā, uzsverot, ka viņa nevēlas būt politiski atkarīga, taču šobrīd viss kandidēšanas process ir pārlieku politizēts.
Vēstīts arī, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu.
Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Līdz šim uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.
Finanšu ministre pagājušajā nedēļā oficiāli izvirzīja Koļegovu VID vadītāja amatam, šonedēļ valdībā bija paredzēts viņu apstiprināt jaunajā amatā, taču visi partijas “Vienotība” ministri balsoja pret, tādēļ jautājums par nedēļu tika atlikts.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
