Smiltēns par “Rail Baltica”: Ja mēs to neizdarīsim, mēs nokļūsim muļķa lomā 110
“Domāju, ka lēmumus saistībā ar “Rail Baltica” tāpat nāksies pieņemt,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” atzina politiķis Edvards Smiltēns.
Viņaprāt, lēmumi būs divi – viens, ka mēs, lai tiktu uz Eiropu vai Tallinu, vispirms dosimies uz Salaspili un tad sēdīsimies vilcienā, lai kaut kur nokļūtu. Otrs, ka kaut kur ir jādabū nauda.
“Vienīgā cerība to izdarīt ir caur militārās mobilitātes sadaļu, mēģinot dabūt militārām vajadzībām no Eiropas. Viss! Tur nav citu variantu. Ja mēs to neizdarīsim, tad mēs nokļūsim totālā muļķa lomā kā valsts, jo Lietuva un Igaunija jau ir aizgājušas uz priekšu,” politiķis uzsvēra.
Iepriekš ziņots, ka, ņemot vērā to, ka aktualizētās prognozes šim gadam paredz gan lēnāku ekonomikas izaugsmi un patēriņa cenu pieaugumu, gan mazāku nodokļu ieņēmumu kāpumu, nekā tika prognozēts iepriekš, Finanšu ministrija (FM) neredz iespēju piešķirt papildu finansējumu “Rail Baltica” projektam šā gada budžetā, pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Savukārt par nākamajiem gadiem nepieciešama valdības diskusija, rudenī veidojot nākamā gada budžetu, uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrs norādīja, ka šis ir pirmais gads, kad redzami Satiksmes ministrijas (SM) mēģinājumi noskaidrot, cik “Rail Baltica” projekts kopumā varētu izmaksāt un kā šīs projekta kopējās izmaksas varētu finansēt.
Ašeradens vērsa uzmanību, ka valdībā ne reizi nav izskatīts vai apstiprināts “Rail Baltica” projekts, un tā īstenošanai nepieciešams finansējums.
Līdz šim SM nedz savā ziņojumā, nedz citos materiālos nav identificējusi potenciālos projekta finansēšanas avotus jeb to, kā SM redz “Rail Baltica” ieviešanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, uzsvēra Ašeradens. Tikai pagājušajā gadā SM ir vērsusies pie FM pēc palīdzības projekta finanšu jautājumu risināšanā.
“Salīdzinot ar Igauniju, redzams, ka kolēģi ir labāk vadījusi “Rail Baltica” projektu un viņu kopējās izmaksas ir apmēram trīs miljardi eiro,” pauda Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka pašlaik SM cenšas sakārtot projekta vadību un noteikt kopējās projekta izmaksas. No SM sniegtās informācijas var secināt, ka projekta finansējumam trūkst nepilni trīs miljardi eiro. Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem “Rail Baltica” izbūves kontekstā ir tikai apstiprinātas saistības 1,15 miljardu eiro apmērā, tostarp 744 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu un 408 miljoni eiro valsts budžeta līdzfinansējums, kas arīdzan ir iekļauts FM plānos.
Šobrīd FM ir saņēmusi signālus no SM par vēlmi kopējā valsts budžetā iekļaut “Rail Baltica” projektu, tomēr Ašeradens uzsvēra, ka 2024.gada valsts budžets jau ir apstiprināts, tāpat kā ir apstiprināts budžeta ietvars nākamajiem gadiem. Šā gada valsts budžetā “Rail Baltica” projekta izdevumi plānoti 321,5 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025.gada prognoze paredz 534 miljonus eiro un 2026.gada – teju 282 miljonus eiro.
Tāpat FM ir saņēmusi SM vēstuli ar aicinājumu veikt pieejamo ES fondu pārdali, elastības finansējuma tālāku izlietojumu prioritāri pārvirzot “Rail Baltica” projektam. Ašeradens informēja, ka tas tiks vērtēts ES fondu tematiskajā komitejā aprīļa beigās. Fondu līdzekļu pārdales gadījumā jārēķinās, ka fondu pārdalei būtu nepieciešama arī iesaistīto ministriju piekrišana.
Ašeradena ieskatā SM būtu izskatāms kompleksas finansējuma piesaistes iespējas, apvienojot ES fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu un valsts budžeta finansējumu. Tāpat SM ir iespējams izvērtēt projekta vai atsevišķu projekta daļu īstenošanu kā publiskās un privātās partnerības projektu.
“Tomēr, lai vispār varētu runāt par citu finanšu institūciju līdzfinansējumu, būtu jāizveido skaidra struktūra – vai nu atsevišķa dzelzceļa līnija vai arī tās iekļaušana “Latvijas dzelzceļā”,” pauda Ašeradens.
Ministrs arī norādīja, ka SM šobrīd sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības, tādēļ pašlaik detalizēti izvērst publisko diskusiju nav iespējams. Tā kā “Rail Baltica” projekts ir saistīts ar ļoti liela apmēra ES fondu un nodokļu maksātāju finanšu līdzekļiem, FM uzskata, ka jābūt pēc iespējas caurspīdīgākiem un aicina SM projekta īstenošanas un izmaksu plānos dalīties ar sabiedrību.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” iepriekš vēstīja, ka pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju “Rail Baltica” cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt.
SM saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās “Rail Baltica” projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Ziņojumā, pēc raidījumā minētā, SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā “Rail Baltica” trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām – centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.
“De facto” zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērsos Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būs atzars, pa kuru tas nogriezīsies uz Rīgas lidostu un tālāk ieies Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiks šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinās kustību uz Lietuvu.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka “Rail Baltica” infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.
Visu raidījumu var noskatīties šeit:
