Edvarda Smiltēna stāsts: “Es taču jums teicu, ka atgriezīšos” 49
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc nepilniem desmit gadiem politikā 2017. gada vasarā Edvards Smiltēns nonāca savas politiskās karjeras zemākajā punktā. Kā viens no “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātiem viņš atkāpās pirms cīņas un paziņoja par aiziešanu no partijas. Viņu toreiz atbalstīja reģionālās nodaļas, bet ne partijas smagsvari – ministri, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti.
Viņi priekšsēža amatā vēlējās redzēt Arvilu Ašeradenu, kuram bija lielāka pieredze vadošā amatā – arī valdībā. “Vienotība” bija grūtā situācijā, un daudzi neticēja, ka jaunais censonis spēs saliedēt partiju un līdzsvarot dažādo grupu intereses. E. Smiltēns saprata, ka šajā partijā nekad nebūs pirmais, un aizgāja.
Atstājot “Vienotību”, viņš apņēmīgi solīja: “Es pierādīšu, ka varu atgriezties.” Tagad E. Smiltēns ir Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām jau bija skaidrs, ka “Apvienotais saraksts” iekļūs Saeimā.
Vēlēšanu rezultāti vēl nebija zināmi, kad E. Smiltēns kādam “Vienotības” kolēģim jau esot atgādinājis: “Es taču jums teicu, ka atgriezīšos.” Pēc vēlēšanām tas tiešām notika. E. Smiltēns ir Saeimā, kuras pirmajā sēdē viņš kļuva par otru augstāko amatpersonu valstī – ar 82 balsīm E. Smiltēnu ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.
“Smiltēnam jāmaina Saeimas nams”
Ne “Vienotībai”, ne E. Smiltēnam šodien nav iemesla sūdzēties. A. Ašeradena vadībā “Vienotība”, uz kuras bāzes izveidota “Jaunā Vienotība”, atguva ietekmi. Savukārt E. Smiltēns no vairākām partijām un biedrībām ir izveidojis vienu partiju – Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kas atkal ir Saeimā.
LRA pamatu veido pašvaldību vadītāji, no kuriem daļa nevēlas iesaistīties lielajā politikā un kuriem nebija laika nodarboties ar partijas organizatoriskajiem jautājumiem. Tāpēc viņi tos uzticēja E. Smiltēnam, kurš te saredzēja iespēju realizēt savas politiskās ambīcijas. Uz LRA viņš no “Vienotības” paņēma līdzi arī vairākus desmitus “Vienotības” biedru no Saulkrastu, Garkalnes, Gulbenes un vēl dažām nodaļām.
Gulbenes novada priekšsēdis Andis Caunītis (LRA) neesot nožēlojis, ka uzticējies E. Smiltēnam. Tikai žēl, ka viņam tagad būšot mazākas iespējas atbraukt uz reģioniem un tas notikšot apsardzes pavadībā. “Tā bieži notiek, ka cilvēki izšķiras, bet pēc tam atkal apprecas. Dzīve arī mūsu partijas atkal ir savedusi kopā,” piebilda A. Caunītis.
Tagad E. Smiltēns un A. Ašeradens būs vienā koalīcijā. “Politikā ir jāiet cauri daudzām drāmām. Sliktākais ir atcerēties tās drāmas,” “Latvijas Avīzei” sacīja “Vienotības” priekšsēdis A. Ašeradens. Viņš atzīst – pierasts, ka spīkera amatā ir cilvēki ar lielu pieredzi un autoritāti.
Taču varbūt nemaz nav slikti, ka Saeimas priekšsēdis būs jauns, enerģisks un moderni domājošs cilvēks. “Parlamentam jākļūst mūsdienīgam un pieejamākam sabiedrībai. Saeima nav nekāds muzejs, uz kuru cilvēkus vest ekskursijās, bet mūsu Saeima ir kā cietoksnis, kurā ir nepieciešamas pārmaiņas,” uzskata A. Ašeradens. Saeimā esot jāatjauno arī kvalitatīvu debašu kultūra.
13. Saeimā daļa koalīcijas deputātu vairs nav gājuši debatēt, jo daži deputāti tribīni bija pārvērtuši par vietu, kur izteikt kolēģiem personīgus apvainojumus vai reklamēt savu partiju. “Smiltēnam ir jāmaina šis nams,” uzsvēra A. Ašeradens.
Savā pirmajā runā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Saeimas simtgadei E. Smiltēns 7. novembrī sacīja: “Te ir vieta gan tiešai un skaidrai valodai, atklātai diskusijai, arī pamatotiem argumentiem – visam, kas palīdz nonākt pie labākā risinājuma. Taču te nav un nebūs vietas pašmērķīgiem strīdiem, rupjībām vai neiecietībai.”
Runā viņš arī uzsvēra, ka Latvijā lēmumus pieņem Saeima, taču “neslēpsim, ka pēdējos gadus Latvijas politikā daudz lielāku lomu par parlamentu ir spēlējušas tās vai citas valdības, bet Saeima ilgstoši ir bijusi kaut kur aizplūdušā fonā aiz premjeru un reizēm arī Valsts prezidenta figūrām”. Tas, viņaprāt, novedis pie kļūdām valsts pārvaldē un arī pie tautas uzticības zaudēšanas.
Runa bija pirmais pārbaudījums amatā. Pēc tās viņš aicināja visus kopā atzīmēt šo dienu Saeimas Sarkanajā zālē, pie sevis pasmaidot, ka izdevies nepārteikties. Zinātāji sapratīs, jo divi viņa priekšgājēji “Sarkanās zāles” vietā ir pateikuši “sarkanā glāze”. Pirmās parlamenta sēdes liecina, ka to vadīšana E. Smiltēnam kā juristam ar pieredzi 10., 11. un 12. Saeimā un oratora spējām grūtības nevarētu sagādāt. Viņam ir labas angļu un franču valodas zināšanas, kas ļaus brīvi iesaistīties arī ārpolitiskajā darbībā.
Politikā ieveda Štokenbergs
Tagad E. Smiltēnam ir 38 gadi, bet politikā viņš iesaistījās 23 gadu vecumā “Lietussargu revolūcijas” laikā 2007. gada rudenī. Toreiz viņš iepazinās ar Aigaru Štokenbergu, kurš kopā ar Arti Pabriku bija aizgājis no Tautas partijas un veidoja partiju “Sabiedrība citai politikai” (“SCP”).
Tā 2010. gadā kļuva par vienu no “Vienotības” dalīborganizācijām kopā ar “Jauno laiku” un “Pilsonisko savienību”. “Tas bija fantastisks laiks. Toreiz es sapratu, ka ir vērts nevis aiziet uz gatavu partiju, bet sākt veidot kaut ko pašiem savu no nulles,” “Latvijas Avīzei” tagad sacīja E. Smiltēns, kurš piedalījās “SCP” dibināšanā.
Pirmo rūdījumu E. Smiltēns ieguva 2016. gadā, kad par “Vienotības” priekšsēdētāja amatu sacentās ar bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu atklātās publiskajās debatēs reģionos. A. Piebalgs E. Smiltēnu priekšsēdētāja vēlēšanās nedaudz apsteidza, bet pēc tam piedāvāja viņam kļūt par savu vietnieku.
A. Piebalgs nebija ne Saeimā, ne valdībā, tāpēc partiju faktiski joprojām vadīja Saeimas frakcijas priekšsēde Solvita Āboltiņa, kuras vietnieks bija E. Smiltēns. Viņu uztvēra kā S. Āboltiņas cilvēku. Kad A. Piebalgs nolēma vairs nekandidēt uz priekšsēža amatu, E. Smiltēns atkal bija viens no pretendentiem uz to.
Taču viņa konkurents bija A. Ašeradens, kuram par labu kandidatūru atsauca Vilnis Ķirsis. Daudziem negaidīti vasarā pirms partijas kongresa E. Smiltēns pieprasīja S. Āboltiņas atkāpšanos no frakcijas vadītājas amata, jo, kamēr tas nenotikšot, viņa palikšot faktiskā partijas līdere. S. Āboltiņa tolaik jau bija paziņojusi, ka vēlas atgriezties diplomātiskajā dienestā. Dažuprāt, viņš “negribēja nogrimt reizē ar Solvitu un vēlējās parādīt sevi kā cīnītāju”.
Tagad E. Smiltēns “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka toreiz pateicis tikai to, ko citi aizmuguriski runājuši. Viņš atzīst, ka nav bijis gatavs intrigām un nodevībām, kas tolaik bija partijā. Uz vaicāto par S. Āboltiņas lomu savā karjerā, E. Smiltēns atbildēja: “Es neesmu bijis nevienam pietuvināts, bet mani vienmēr ir aizrāvis politikas process. Solvita bija viena no tā laika spilgtākajām ikonām politikā, no kuras daudz mācījos.” Pēc E. Smiltēna ievēlēšanas par Saeimas priekšsēdi pirmās intervijas viņš sniedza pie bijušo spīkeru fotogalerijas, kur fonā bija redzama tieši bijusī Saeimas priekšsēde S. Āboltiņa.
Karjeras politiķis labā nozīmē
Pēc aiziešanas no “Vienotības” E. Smiltēns kļuva par ārpusfrakciju deputātu, bet tuvinājās Latvijas Reģionu apvienības frakcijai. Viņš arī atjaunoja biedrību “Sabiedrība par labām pārmaiņām”, uz kuras pamata bija izveidota “SCP”. LRA tolaik vadīja Saeimas deputāte Nellija Kleinberga.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām E. Smiltēns bija LRA premjera kandidāts, bet partija neiekļuva parlamentā. Par LRA nobalsoja 4,14% vēlētāju, kas deva iespēju tai saņemt nelielu valsts finansējumu, lai turpinātu darbību. Apvienības vadību E. Smiltēns no N. Kleinbergas pārņēma pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Ir dažādas versijas par to, cik koleģiāli tas toreiz notika.
N. Kleinberga tagad ir Kuldīgas novada priekšsēdētāja vietniece un pārstāv partiju “Kuldīgas novadam” “Jaunajā Vienotībā”. Viņa “Latvijas Avīzei” šonedēļ teica: “Visu cieņu! Edvards ir karjeras politiķis labā nozīmē. Viņam ir mērķis, un viņš zina, ko grib sasniegt.” Lūgta atcerēties laiku pirms un arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām, N. Kleinberga atzīst, ka viņai neizdevās pārliecināt E. Smiltēnu toreiz kandidēt Rīgā.
Viņš spītīgi vēlējies būt Vidzemes sarakstā, bet Rīgā ar pirmo numuru bija tagadējā Rīgas domes deputāte Ieva Brante, sarakstā nebija neviena spilgta līdera. N. Kleinberga uzskata – ja E. Smiltēns būtu startējis Rīgā, kur par LRA nobalsoja tikai nedaudz vairāk kā 2%, tad LRA varēja iekļūt Saeimā. N. Kleinberga bija gatava uzņemties atbildību par vēlēšanu rezultātiem. “Nemanāmi mani izstūma no tā visa, bet es nepārdzīvoju.
Vienīgi kā sieviete būtu vēlējusies, lai mēs sirsnīgāk toreiz būtu izrunājušies,” atzina N. Kleinberga, kura pēc tam izstājusies arī no partijas. Viņa priecājas par E. Smiltēna panākumiem, bet esot mazliet žēl, ka tagad publiskajā telpā tikpat kā vairs neredzot LRA vecbiedrus – pieredzējušos pašvaldību vadītājus un deputātus, kas ir šīs partijas pamats.
Rīgas vicemērs uz diviem gadiem
Rīgas domes vēlēšanās LRA startēja kopā ar Nacionālo apvienību. Jau toreiz bija skaidrs, ka Rīgas dome E. Smiltēnam ir tikai kā starpposms ceļā uz Saeimu. Viņš kļuva par vicemēru, bet paziņoja, ka rotācijas kārtībā pēc diviem gadiem – tātad tagad – šo amatu pārņems Nacionālā apvienība.
Šķiet, Rīgas domē viņš tā arī neiedzīvojās, jo tās vadības kodols – mērs Mārtiņš Staķis un vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”) – viņu, šķiet, nepieņēma kā līdzvērtīgu partneri. Arī vairākas E. Smiltēna idejas nesaņēma vadības atbalstu, par kurām viņš nespēja pārliecināt sabiedrotos. Kā vicemērs viņš vislielāko uzmanību pievērsa Rīgas sadarbībai ar Pierīgas pašvaldībām. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā E. Smiltēns sāka nodoties pasākumiem, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Par to viņš runāja arī savā pēdējā Rīgas domes sēdē šā gada oktobrī, bet šis brīdis izvērtās diezgan neveikls. Sēdes darba kārtībā bija jautājums par ziedojumu Ukrainai, lai varētu tai iegādāties dīzeļģeneratorus. E. Smiltēns pieteicās debatēs par šo jautājumu, kuru bija izvēlējies savai atvadu runai no Rīgas domes.
Viņš sniedza nelielu pārskatu par domē paveikto, pateicās kolēģiem un savam birojam, kuru iepriekš domes opozicionārs Konstantīns Čekušins (“Saskaņa”) bija nosaucis par E. Smiltēna priekšvēlēšanu štābu. Pēc runas vicemēra kolēģe Ieva Brante pasniedza viņam rozes.
Tad vārdu ņēma opozīcijas deputāts Juris Radzevičs (“GKR”), kuram nešķita, ka jautājums par ģeneratoru iegādi Ukrainai būtu īstā vieta “Smiltēna kunga sumināšanai un viņa atvadu pasākumam”. Pēc sēdes J. Radzevičs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka viņam nav pieņemams, ka palīdzību Ukrainai, kas sniegta par rīdzinieku naudu, uztver kā “projektu”, lai gūtu popularitāti.
Tie bija “Rīgas satiksmes” autobusi, kas bija piepildīti ar rīdzinieku dāvanām, kurus uz Ukrainu pavadīja E. Smiltēns, piebilda J. Radzevičs. Vicemēra biroja cilvēki gan pēc tam skaidroja, ka liela daļa no tā darba, ko E. Smiltēns ir ieguldījis, lai atbalstītu Ukrainu, ir palikusi neredzama.
Taču to ir novērtējis Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš ir apmeklējis Latvijas Reģionu apvienības kongresu, lai īpaši pateiktos partijas priekšsēdim. Vēstnieks ieradās Saeimā arī dienā, kad E. Smiltēns spīkera amatā nomainīja Ināru Mūrnieci (NA), abiem pateicoties.
Vadīt Saeimu un partiju nebūs viegli
Kad uzņēmējs Uldis Pīlēns ar domubiedriem no Liepājas partijas sāka veidot jaunu politisko apvienību, Māris Kučinskis ir uzrunājis E. Smiltēnu. “Viņam piemīt lielas organizatoriskās spējas. Tās pašas dienas vakarā jau bija sasaukta LRA valdes sēde un pieņemts lēmums,” atceras M. Kučinskis.
Arī viņš uzskata, ka E. Smiltēnam būs jāienes jaunas vēsmas Saeimā, bet vienlaikus jāvada arī partija, kas būšot liels izaicinājums. To, ka E. Smiltēnam ir milzīgas darbspējas, atzīst arī Māris Sprindžuks (LRA), kurš teica: “Labs politiķis ir karjeras politiķis. Edvards var nenogurstoši strādāt. Viņam ir dažādas pieredzes – pašvaldību darba, parlamentārā sekretāra, Saeimas deputāta. Tas ir labs mikslis.”
E. Smiltēns bija pieradis būt prožektoru gaismā, bet jaunajā apvienībā viņš vairs nav vienīgais līderis – arī uz premjera kandidātu debatēm Latvijas Televīzijā U. Pīlēna vietā devās Raimonds Bergmanis (LZP), kurš viņu apsteidza arī vēlēšanās. E. Smiltēns to ir pieņēmis, kas jau liecina par politisko briedumu, kāda viņam nebija “Vienotības” laikā.
Nesen bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) tviterī atgādināja, ka pēc E. Smiltēna aiziešanas no “Vienotības” darbu Eiropas lietu komisijā, kuras vadībā toreiz bija “Vienotība”, zaudēja E. Smiltēna dzīvesbiedre Kristīne, kas bijusi profesionāla Eiropas lietu eksperte. Uzvārds viņai tālākajā karjerā ir tikai traucējis. Kad E. Smiltēnu pirmoreiz ievēlēja Saeimā, viņš strādāja Eiropas lietu komisijā, kur arī abi iepazinās. “Jo augstāk es kāpju, jo grūtāk manai sievai ir atgūt savas karjeras iespējas. Viņa ir upurējusi ļoti daudz, lai es varētu realizēt sevi politikā,” atzina E. Smiltēns.
