Smiltenes novads iegulda ilgtermiņā 2
Smiltenes novads, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Smiltenes pilsētu un astoņus pagastus – Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas. Desmit gadu šogad ir arī citiem Latvijas novadiem, un katram raksturīgs kāds – tikai savējais – virziens, kas tuvu un tālu zināms – tur ir tūrisma iespējas, tur ir kultūras galvaspilsētas statuss, tur rūpniecība un tamlīdzīgi.
Smiltenes novada virziens ir labklājība, pašpietiekamība – te cilvēki var strādāt, dzīvot, mācīties, sportot un atpūsties. Tādēļ, sākot sarunu jaunas reformas priekšvakarā, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS uzsver, ka, novada desmitgadi noslēdzot, ir patiesi lepns par paveikto, sasniegto un realizācijā esošo. Veiksmīgās attīstības pamats ir pilsētas un pagastu iedzīvotāji, kuri spēj veidot uzņēmējdarbību un tādējādi visu, kas tai pakārtots labklājības nodrošināšanai.
– To, kā attīstās Smiltene un novada pagasti, nevar neredzēt. Ja arī kādu brīdi pilnīgam komfortam traucē būvlaukumi un transportam slēgtas ielas, pēc kāda laika sakārtotība un skaistums atsver visas neērtības.
G. Kukainis: – Šogad mums procesā vienlaikus ir 44 dažādi projekti. Ļoti apjomīga ir Smiltenes izglītības sistēmas sakārtošana, jo mūsu vidusskolā mācās vairāk nekā 850 bērni. Šobrīd tiek būvēta vidusskolas dienesta viesnīca, ir uzsākta mācību vides būvniecība, lai visu pabeigtu līdz nākamajam mācību gadam. Tad būs piepildījies mūsu mērķis – Smiltenes vidusskola nostiprināta kā kvalitatīvs un inovatīvs izglītības centrs Vidzemē ar ļoti labiem sadzīves un mācību apstākļiem. Izglītībā tikpat nozīmīgs ir Smiltenes tehnikums, kurā apgūstamas unikālas specialitātes.
Smiltenē turpinās ielu sakārtošana. Būvdarbus veic vienlaikus divdesmit ielās, un termiņš to nodošanai ekspluatācijā ir šā gada nogale. Limbažu ielā, kas arī tiek kapitāli rekonstruēta, vēl ir paredzēts veidot zaļo sienu – apstādījumus, lai iedzīvotājus daudzdzīvokļu mājās netraucētu braucošo mašīnu troksnis un izplūdes gāzes. Gan šajā, gan blakus esošajās ielās uzstādīts arī jauns elektriskais apgaismojums ar energoefektīvajām spuldzēm. Turpat uzcelta ap 850 kvadrātmetru plaša, jauna ražošanas ēka, ko drīzumā izsoles kārtībā pašvaldība izīrēs uzņēmējdarbībai.
Rakšana turpinās arī Raiņa ielā un no tās atzarojošās ielās, kur tiek izbūvētas apakšzemes komunikācijas, un saku paldies iedzīvotājiem par sapratni un pacietību.
Plašākā ielas rekonstrukcija notiek pilsētas centrā, jo pirms septiņdesmit gadiem veidotā lietusūdens kanalizācija bija daļēji sabrukusi. Reizē te tiek sasniegti vairāki mērķi – sakārtotas visas apakšzemes komunikācijas, izveidota kvalitatīva un droša transporta infrastruktūra gan gājējiem, gan autovadītājiem, kā arī uzlabots vizuālais izskats. Šis ir arī centra pārbūves projekta pirmais posms, un līdz 31. decembrim jāpabeidz nākamā projektēšana, ieskaitot sabiedrisko apspriešanu.
Vēl tiek īstenoti un drīz finišēs ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu projekti, kur vadošais partneris ir pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP”.
Attiecībā uz grants seguma ceļiem – mēs bijām plānojuši visos pagastos rekonstruēt 18 ceļu posmus ar kopējo garumu aptuveni 36 kilometri un to arī īstenojam. Daļu pabeigs šogad, un par dažiem vēl atlikušajiem jau noslēgti būvniecības līgumi nākamajam gadam.
Jau pabeigti visi ieplānotie meliorācijas projekti, taču startēsim arī papildu līdzekļu iegūšanai, jo pagastos jāīsteno izstrādātie tehniskie projekti.
– Kā vērtējat uzņēmējdarbību kopumā?
– Stabila un augoša. Gadā rodas vairāk uzņēmumu nekā likvidējas. Katrs dod darba vietas novada iedzīvotājiem. Lielākie investori un darba devēji ir ne tikai Smiltenes pusē, bet arī visā valstī labi zināmie “Firma Madara ‘89”, “Stora Enso Latvia”, “Graanul Invest”, “Smiltenes Impex”, “Vudlande”, “Smiltenes piens”, “8’CBR”, “Lauku apgāds un meliorācija”. Varētu nosaukt vēl un vēl, tādēļ piebildīšu vien to, ka 37 novada uzņēmumiem gada apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu eiro gadā. Tas ir ļoti labs rādītājs. Ne mazāk nozīmīgi un ar lielu apgrozījumu strādā arī lauksaimniecības uzņēmumi, kuri nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.
Lai novada attīstība notiktu vienmērīgi, tiek uzklausītas un iespēju robežās īstenotas visu pagastu vēlmes. “Luminor” bankas ekonomista Pētera Strautiņa pētījumā Smiltenes novads valstī ieņem otro vietu eksportspējā tieši ar precēm, un tas ir ļoti labs rādītājs.
– Vēl jau jāpiemin arī skaistuma projekti – estētiskie, kas dara ikdienu patīkamāku acīm.
– Uzsvars tiek likts uz apzaļumošanu, sakoptību un jau esošā pilnveidošanu. Tāds estētiskais projekts ir Tepera ezera promenāde un pilsētas Vecā parka rekonstrukcija, kam arī palicis pēdējais posms – Vidusezera iztīrīšana un dambja un slūžu sakārtošana. Paplašinot pie Tepera ezera sportam un aktīvajai atpūtai paredzēto zonu, tiek izbūvēta multifunkcionālā trase slēpošanai. Strādājam ar mērķi, lai Vecais parks un tam piegulošā plašā apkārtne ir dāvana Smiltenes simtgadē.
– Smiltenes simtgade būs 2020. gadā. Vai ir jau plāns jubilejas sagaidīšanai?
– Plānots apstiprināt darba grupu, kas ar šā pasākuma plānošanu strādās. Iespējams, ka atkal būs Vispasaules smilteniešu salidojums.
– Smiltenes novadā īsteno projektus par budžeta naudu, ar valsts atbalstu un dažādu Eiropas programmu finansējumu. Vai atzīstat arī privāto un publisko sadarbību?
– Forma, kā tādā veidā kaut ko attīstīt, ir laba, tomēr atrast īsto un pareizo sadarbības modeli tik vienkārši tomēr nav. Mums diemžēl privātās un publiskās partnerības daži mēģinājumi beigušies ar negatīvu nokrāsu. Tāds ir neīstenotais peldbaseina projekts, tad ir vēl daži, kur zemes gabala privātīpašnieki ignorē līgumā ar pašvaldību paredzēto. Reizē tā ir mācība zemi nepārdot, bet izīrēt ar konkrētu mērķi. Ja solīto nepilda, pašvaldība zemi paņem atpakaļ.
– 2019. gads ir novadu pirmās desmitgades atskaite. Kā to vērtējat Smiltenes novada kontekstā?
– Esmu priecīgs, ka mēs paši šeit, savās mājās, vienmēr atrodam, ko darīt. Ir attīstība, ir darba vietas, un tās faktiski ir iemesls, kādēļ cilvēki novadā un pilsētā paliek, dzīvo, strādā un nopelna. Pirms dažiem gadiem uz 1000 iedzīvotājiem bija 961 darba vieta. Šobrīd ar faktiskajām darba vietām esam otrajā vietā Vidzemē, bet ar darba vietu pieauguma dinamiku pēdējos trijos gados esam pārliecinoši Vidzemes līderi. Smiltenes novada uzņēmumi ir kļuvuši par darba devējiem arī kaimiņu novadu iedzīvotājiem.
– Šeit darbu atraduši aptuveni desmit procenti Apes novada un aptuveni pieci procenti Raunas novada cilvēku. Vai tas nozīmē, ka gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas piedāvātā Smiltenes novada jaunā robeža, iekļaujot šos novadus, ir loģisks risinājums?
– Uz katru jaunievedumu jau cilvēks raugās piesardzīgi, tādēļ jābūt pietiekami stipriem un gudriem, lai neuzsvērtu tikai to, ka ir bijis ērti un labi, ka neko mainīt nevajag. Nākotnes modelis jāveido veiksmīgs visiem kopā, un ceru, ka izdosies. Ja arī jaunajā teritorijā ir laba sasniedzamība, ir darba vietas, sakārtota izglītības sistēma – principā cilvēkiem ir ko darīt, ir kur mācīties, atpūsties, dzīvot, problēmu nebūs.
– Desmit gados Smiltenes novads ir nostabilizējies. Kad īstenosies jaunā reforma, vai kādu laiku nekavēsies attīstība, kamēr iedzīvosies jaunajos apstākļos?
– Gribu salīdzināt ar skolas laiku. Esot 9. klasē, jau pazīst skolu, pedagogus, skolēnus, un tieši tad pamatskola ir jābeidz un jāiet tālāk uz nākamo etapu. Arī dzīvē katrā procesā ir kāda izaugsme, attīstība un ir jāpāriet nākamajā līmenī. Šobrīd, ja runājam tikai par Smiltenes novadu, tad mēs noteikti esam šādā pozīcijā nonākuši. Jā, īstermiņā varam palikt tādi, kādi esam – ar stipru ekonomiku, taču, valstiski domājot, vajag vēl lielāku šo ekonomisko vilkmi.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas novadā paliktu arī to iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuri šobrīd te nedzīvo, bet brauc tikai strādāt. Tātad būs lielāka iespēja ekonomiskajai attīstībai. Ja reforma neīstenojas, mums nopietni jādomā par iespējām ne tikai te piedāvāt darbu, bet arī dzīvošanu. Tādēļ jau laikus esam sākuši informēt par iespējām atrast mājas Smiltenes novadā.
– Varbūt Smiltenē var uzbūvēt kādu daudzdzīvokļu ēku?
– Bez valsts līdzdalības pagaidām tas nav iespējams.
– Kā kopumā vērtējat valsts atbalstu?
– Nevaram sūdzēties. Esam valsts finansējumu saņēmuši vairākiem mūsu projektiem – daudzdzīvokļu īres nama pabeigšanai, stadiona tribīņu ēkas celtniecībai, gandrīz katru gadu kāda tranzītielas posma savešanai kārtībā. Protams, mēs paši arī esam aktīvi. Uzmanām programmu pieteikumus, meklējam līdzfinansējumu, ejam ar saviem piedāvājumiem un faktiski vienmēr nonākam pie risinājuma.
Vienīgais, ko vēlētos no valsts – un par to esam runājuši un atgādinājuši attiecīgās instancēs, ir lūgums salabot A2 šosejas posmu uz diviem ļoti lieliem kokapstrādes uzņēmumiem. Viens no tiem ir “Stora Enso Latvia” ar investīcijām vairāk nekā divdesmit miljoni eiro, un valstij vismaz aiz cieņas par šādām investīcijām būtu pienākums ceļu pēc iespējas ātrāk savest kārtībā.
– Darba vietas ir viens, otrs – kā līdz tām nokļūst attālāk dzīvojošie.
– Varētu teikt, ka sasniedzamība ir viens no Smiltenes novada veiksmes stūrakmeņiem. Uz katru pagastu var aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Pēc reformas gan būs viens pagasts – Drusti, kur šobrīd ceļam nav asfalta, bet tas ir atrisināms jautājums.
– Jums ar potenciālajiem jaunajiem novada iedzīvotājiem jau sarunas bijušas. Kāda ir viņu attieksme?
– Mēs jau neesam svešinieki, sadarbība dažādās jomās bijusi visu laiku. Tūrisma nozarē ir izveidotas Vidzemes pieturas ar Raunu, Api, Alūksni, Apes novadā sniedzam būvvaldes un pašvaldības policijas pakalpojumus, esam vienā civilās aizsardzības teritorijā. Ar Raunas novadu, kaut gan tas vēsturiski vairāk vērsts uz Cēsu pusi, arī ir iespējas meklēt jaunus saskares punktus.
– Patlaban notiek iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana par Smiltenes novada jauno zīmolu ar devīzi “Smiltenē sanāk!”. Tādējādi tiek uzsvērts, ka Smiltenē sanāk gan cilvēki, kuri šeit katrs atrod sev ko noderīgu, gan to, ka Smiltenei sanāk – izdodas paveikt visu iecerēto.
– Cenšamies dzīvot pēc principa: ja kaut ko pasakām skaļi, tad darām visu, lai izpildītu. Gaisa pilis nebūvējam un nesapņojam par netveramām lietām. Jā, un aicinām cilvēkus Smiltenē sanākt. Tas var notikt individuālās sarunās, sanāksmēs, ar aktuālu informāciju novada domes mājaslapā internetā. Tur var atrast gan jau pieminētās ziņas par apdzīvojamo platību, gan brīvajām darba vietām, gan visiem pasākumiem un domes ikdienas darbu.
Šī jaunā identitātes zīmola meklējumi ir interesants projekts. Reizē tā ir ieiešana rītdienā, kad beidzas desmit gadu posms novadā ar mūsu it kā nākotnes formā vērsto līdzšinējo saukli – “Smiltene – vieta, kur augt”. Esam auguši, esam gandarīti par paveikto, un priekšā gaida jauni izaicinājumi, novada paplašināšanai ar Api un Raunu.
– Smiltenes novads desmit gadus svin vērienīgi – jau kopš 21. jūnija ar noslēgumu 10. augustā. Rīt, 20. jūlijā, notiek Smiltenes gadskārtējie svētki ar devīzi “Vieta, kur mīlēt!” un svētdien, 21. jūlijā, kapusvētki.
– Desmitgadi tiešām izvēlējāmies svinēt katrā pagastā un katrā ar savu devīzi. Bija mums vieta, kur skan dziesma, kur dzimst latviskums, kur prātot, kur zaļot. 20. jūlijā svētki ir pilsētā – vietā, kur mīlēt. 27. jūlijā satiksimies Blomes pagastā Riņģu saieta namā, kur mājo miers, klausoties Haralda Sīmaņa dziesmas un Gundara Godiņa dzeju. 3. augustā Palsmanes pagastā dejosim, bet 10. augustā Bilskas pagasta Mēru muižā notiks svētku noslēgums.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Smiltenes novada domi
