Smiltenes augstā latiņa jānotur arī Raunā un Apē. Ar novadā pazīstamām personībām sevi piesaka sešas partijas 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Smiltenes novada domes vēlēšanu iznākums 2017. gada jūnijā bija paredzams jau pirms vēlēšanām. Toreizējais pašvaldības vadītājs Gints Kukainis (NA) bija ieredzēts novadā un pamanīts visā Latvijā. Smiltenes novads bija neliela, bet spēcīga pašvaldība, kuru brauca aplūkot augstākās amatpersonas.
Kad G. Kukainis 2020. gada sākumā politisko amatu pašvaldībā nomainīja ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO valdes priekšsēdētāja posteni, viņš ar partijas biedriem parūpējās par pēctecības nodrošināšanu, no Latvijas Reģionu apvienības ievēlēto deputātu Edgaru Avotiņu aicinot piebiedroties Nacionālajai apvienībai, lai nodotu viņam arī pašvaldības vadību.
Varas maiņa novadā notika bez satricinājumiem, bet jaunajā pašvaldībā, kurā būs arī Apes un Raunas novads, vēlēšanas paver iespējas ne tikai E. Avotiņam un viņa komandai.
Pieteikto kandidātu sarakstu galvgalī ir vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki – bijusī “Smiltenes piena” valdes priekšsēde, Smiltenes Evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Gita Mūrniece (“Latvijas attīstībai”), Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss (ZZS/LRA), SIA “Kainaiži” valdes loceklis Ervins Labanovskis (“Progresīvie”), Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”).
No ZZS/LRA kandidē arī Ainārs Mežulis – bijušais Smiltenes mērs, 12. Saeimas deputāts, tagad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Ukrainā. Šajā sarakstā ir arī SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina. Vēl šajā pašvaldībā ir pieteikts Jaunās konservatīvās partijas saraksts, kurā ar pirmo numuru ir J. Neikena Dikļu pamatskolas skolotāja Ilona Krūmiņa.
Radīt apstākļus uzņēmējiem
Pēc iepriekšējām vēlēšanām Nacionālā apvienība (NA) Smiltenes novadā ieguva deviņus mandātus, bet pārējos sešus sadalīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība/Vidzemes partija, katra saņemot pa divām vietām. Apes un Raunas novadā varēja startēt no apvienību sarakstiem.
Raunas novada priekšsēde Evija Zurģe, kuras komanda iepriekš ieguva septiņas vietas, šajās vēlēšanās nekandidē. Rauna vēsturiski bija agrākajā Cēsu rajonā, bet tagad tā ir pievienota Smiltenei.
Ape savukārt agrāk bija Alūksnes rajonā. Taču Smiltenes novadā tā iekļauta pēc pašu Apes iedzīvotāju iniciatīvas. No Apes uz jaunā novada domi kandidē priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju (“JV”). Taču pārstāvji no abām teritorijām ir visos sarakstos. Jaunajā Smiltenes novadā gada sākumā bija 19 145 iedzīvotāji.
Smiltenes novada priekšsēdis E. Avotiņš uzskata, ka domei ir izdevies turpināt “to veiksmīgo attīstības ceļu, ko iezīmēja iepriekšējais priekšsēdētājs”. Tam pamatā ir spēja radīt apstākļus veiksmīgai uzņēmējdarbībai, kas arī turpmāk būs viena no prioritātēm līdzās divām citām – kvalitatīvai izglītībai un sakārtotai infrastruktūrai.
Reģionos ir būtiska uzņēmējdarbība, kas Smiltenes novadā attīstās vairākos virzienos – ja vienā iet grūtāk, kā, piemēram, tagad tūrismā, tad citā esot ļoti labi rādītāji – kā kokapstrādē, skaidroja priekšsēdētājs.
“Tagad tās iespējas būs jārada arī Apē un Raunā, bet jāteic, ka arī viņi jau ir rūpējušies par visām tām lietām. Mēs pēc reformas būsim ļoti spēcīgs novads,” “Latvijas Avīzei” teica E. Avotiņš.
Sāpīgākais jautājums esot ceļi, kā pirmo pieminot nesakārtoto ceļu no Drustiem uz Raunu.
E. Avotiņu domē ievēlēja no Latvijas Reģionu apvienības, bet viņš nebija nevienā partijā. Kad kļuva par priekšsēdētāju, sapratis, ka šajā amatā ir nepieciešama politiskā aizmugure.
Tā viņš pievienojies Nacionālajai apvienībai. E. Avotiņš novērtēja spēcīgos konkurentus, bet cer, ka arī pēc vēlēšanām visi varēs sastrādāties. Smiltenes novada domē opozīciju nejūt, bet tāda ir ārpus tās, par ko liecina ieraksti sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja uzņēmēja Andra Paula-Pāvula vairāki tvīti, kuros viņš kritizē domes vadību.
Piemēram, nesen viņš vērsās pie Nacionālās apvienības vadošajiem politiķiem, aicinot nepieļaut kultūrvēsturiskā mantojuma postīšanu, jo dome vēlas nomainīt Mēru muižas vēsturiskās durvis.
“Andris Pauls-Pāvuls ir aktīvs. Viņam ir savs viedoklis un sava interpretācija. Iedzīvotāju iesaistīšanos, norādot uz problēmām, es vērtēju pozitīvi,” teica E. Avotiņš.
Nevienai partijai neparedz tādu pārsvaru
Bijušais Smiltenes novada priekšsēdis A. Mežulis uzskata, ka sacensība starp partijām būs līdzvērtīgāka, neparedzot nevienam politiskajam spēkam tādu pārsvaru, kāds Nacionālajai apvienībai bija iepriekš.
“Šīs būs neordināras vēlēšanas, cilvēki nevarēs tikties klātienē, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti, jo visi jau tā ir ļoti noguruši. Daudz ko noteiks personīgie kontakti – cik katrs kandidāts spēs saaģitēt atbalstītāju,” uzskata A. Mežulis. Viņš vairs nepretendē uz vadošiem amatiem, jo uzskata, ka ir jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunu enerģiju un idejām, ar valodas zināšanām – tāds esot arī ZZS/LRA saraksta līderis T. Markss.
Uz vaicāto, vai bez tagadējā domes priekšsēža un ZZS/LRA pārstāvja A. Mežulis citos sarakstos vēl redz kādu potenciālo mēra kandidātu, viņš minēja bijušo “Smiltenes piena” vadītāju G. Mūrnieci, kuru kā pirmo nosauca arī E. Avotiņš.
G. Mūrniece līdz šim politikā nebija iesaistījusies, bet “Latvijas Avīzei” atzina, ka esot saņēmusi piedāvājumu arī no vairākām tagad jau domē pārstāvētām partijām.
“Šie cilvēki visi ir cienījami. Taču “Latvijas attīstībai” pašvaldībā vēl nav bijusi pārstāvēta. Man patika, kā viņi Jura Pūces personā noveda administratīvi teritoriālo reformu līdz galam. Vismaz viena reforma tika pabeigta,” atzina G. Mūrniece.
Viņa ir dzimusi smilteniete un vēlējusies kaut ko darīt Smiltenes labā, redzot iespējas izmantot savu uzņēmējas pieredzi. “Smiltene ir godprātīgi pārvaldīta, bet nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk,” piebilda G. Mūrniece.
Par stiprām vietējām kopienām
Apes novada priekšsēdētāja vietniece, bijusī Saeimas deputāte A. Harju “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka nesen saņēmusi “Progresīvo” priekšvēlēšanu izdevumu.
Partija piesakot jaunus un patīkamus cilvēkus, bet kandidāts no Apes pašu novadā neesot pazīstams, kas varētu būt šo vēlēšanu trūkums, jo partijām nebūs sarakstos daudz visā jaunajā teritorijā pazīstamu cilvēku.
“Jaunās Vienotības” sarakstā no Apes ir septiņi pārstāvji. Ape no Smiltenes ir aptuveni 50 kilometru, bet arī tad, kad tā bija Alūksnes rajonā, no Apes tālākā ciema līdz Alūksnei bija jāmēro tikpat garš ceļš.
Raunas novadu “JV” sarakstā pārstāv muzeja vadītāja Ieva Plētiena. “Tā unikalitāte ir atšķirīgajā. Smiltenei ir jākļūst par ietvaru, lai saglabātos Apes un Raunas vietējo kopienu identitāte,” sacīja A. Harju.
Arī “Progresīvie” savā programmā uzsver, ka “novads būs stiprs, ja būs stipras kopienas un stipras ģimenes Smiltenē, Raunā, Apē un visos pagastos”. “Progresīvo” saraksta mēra kandidāts E. Labanovskis, kurš šajā novadā izveidoja Latvijā pazīstamo saimniecību “Birzī”, ir ar lielu politisko pieredzi.
Viņa veidotajā komandā ir jauni, aktīvi cilvēki, bet plašāka sabiedrība varbūt arī nav paguvusi viņus iepazīt. Šis arī ir visjaunākais saraksts – kandidātu vidējais vecums ir 38,5 gadi.
Kandidē arī 2003. gadā dzimusī Smiltenes vidusskolas skolniece Santa Vintere. Viņa sarakstā iekļauta apzināti, jo arī Smiltenē esot nepieciešams jauniešu centrs, kāds Raunā jau esot. Jaunieši sarakstos arī motivēšot viņu vienaudžus doties uz vēlēšanām.
“Novadu apvienošana ir radījusi lielāku konkurenci, kas ir labi. Bija jau iestājusies stagnācija, kad pie varas visu laiku ir vieni un tie paši,” “Latvijas Avīzei” sacīja E. Labanovskis.
Smiltenes novada vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. “Latvijas attīstībai” – Gita Mūrniece, Smiltenes Evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece
2. “Jaunā Vienotība” – Ilze Vergina, Smiltenes vidusskolas direktore
3. Zaļo un zemnieku savienība/Latvijas Reģionu apvienība – Toms Markss, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs
4. “Progresīvie” – Ervins Labanovskis, SIA “Kainaiži” valdes loceklis
5. Jaunā konservatīvā partija – Ilona Krūmiņa, J. Neikena Dikļu pamatskolas skolotāja
6. Nacionālā apvienība – Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs
