Stipro cilvēku un enerģijas pilsēta – Smiltene 1
Ilze Galkina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Simt gados sasniegtais ir kopīgs stipru cilvēku darbs ar sapni par stipru pilsētu, kurā ikvienam šodien un rīt ir iespēja dzīvot. Tādēļ Smiltenes – unikālas vietas Latvijas kartē – simtgades jubileja tiek svinēta ar vēstījumu: ”Stipri cilvēki, stipra pilsēta.”
Attīstīta uzņēmējdarbība, spēcīgas tradīcijas izglītībā, kultūrā un sportā, skaistums, sakoptība veido simtgadnieci par zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu, Smiltenes novada centru, un Latvijā Smiltenes vārdam allaž bijusi laba slava dažādos aspektos, bet kā paraugs gan pilsēta, gan novads izskanēja arī saistībā ar jauno novadu reformu.
Situācija, kāda veidosies pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, Smiltenei paplašinoties ar Apes un Raunas novadu, jau šobrīd ir cerīga.
Kā apliecinājums tam ir iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma 2009. gadā un attīstība kopš atmodas gadiem kopumā.
Pilsētas tiesības Smiltenei piešķirtas 1920. gada 2. janvārī, bet 7. martā notika pirmās domes vēlēšanas un darbu sāka 15 domnieki no četriem sarakstiem.
Kā veicies, kāds šodienas gandarījuma pamatojums, cik drošs skats nākotnē, sarunā dalās dažādu gadu desmitu pilsētas un novada domes priekšsēdētāji Alfrēds Zalāns, Ainārs Mežulis, Gints Kukainis un pašreizējais – Edgars Avotiņš.
Ainārs Mežulis, LIAA pārstāvniecības vadītājs, vienmēr akcentējis smilteniešu vienotību – faktiski fenomenu, kad, esot vienalga kādā pasaules malā, smiltenietis vienmēr būs smiltenietis:
“Tas ir tāds īpašs lokālpatriotisms. Smiltenieši, kuri dzimuši, auguši, skolu beiguši savā pilsētā, pat ja tagad dzīvo citur, vienmēr iespēju robežās palīdz un interesējas par notiekošo Smiltenē. Savulaik, kad biju Smiltenes vidusskolas direktors, pēc studijām uz savu dzimto skolu strādāt atgriezās pieci vienas klases audzēkņi – jaunie pedagogi.
Tie smiltenieši, kuri neatgriežas, arī saikni nezaudē. Uzvārdus varētu nosaukt daudz. Es gan kā skolas, gan vēlāk domes vadītājs ne reizi nepiedzīvoju atteikumu, ja kādam bijušajam smiltenietim jebkurā jomā lūdzu palīdzību.
Kur nevarēja paši, tur atrada un ieteica citus.
Vēl ļoti būtisks Smiltenes izaugsmes veicināšanā ir brīdis, kad Latvija atguva neatkarību. Es nezinu nevienu citu vietu, kur tik daudz būtu savu dzimto vietu atbalstošu ārvalstīs dzīvojošo, tik dāsnu ziedotāju.
Un tas viss turpinās joprojām, vien nomainījušās paaudzes. Vēl gribu uzsvērt, ka Smiltenē un novadā joprojām ir saglabāti visi lielie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.”
Alfrēds Zalāns, šobrīd pensionārs, Smiltenes domi vadīja gan vēl padomju varas gados, gan atmodas vēsmām sākoties un vienmēr uzsvēris pilsētas vadības un iedzīvotāju prasmi saglabāt savu autonomiju, patstāvību:
“Es sāku strādāt 1984. gada aprīlī, un, kaut gan Smiltene bija Valkas rajona pakļautībā, mēs strādājām ar savu “es”. Bieži vien rajona un arī partijas vadībai šī autonomija nepatika, kaitināja un pat dusmas izraisīja mūsu lepošanās, ka esam ļoti latviska pilsēta, ka visu izdarām paši.
Lai atceramies kaut vai valstī slavenos “ceļiniekus”, kuri uzbūvēja ne tikai ceļus, bet gandrīz visas Smiltenes daudzdzīvokļu mājas.
Pēdējos padomju varas gados, kad sāka jau izskanēt Latvijas brīvības jēdziens, rajona vadošo iestāžu amatpersonas vēl centās atmodu noklusināt.
Pat mani gribēja atbrīvot no darba, jo biju novērots un attiecīgās iestādēs piegādāta informācija, ka esmu ticies ar represētajiem – no ieslodzījuma Noriļskā atgriezušos mājas kaimiņu…
Taču deputāti manai atlaišanai nepiekrita. Smiltenē bija uzņēmumu vadītāji ar ļoti lielu ietekmi ne tikai Valkas rajonā, bet arī valstī, un viņi, ja vajadzēja, varēja pateikt stiprus vārdus jebkuram Smiltenes patstāvības traucētājam.
Gints Kukainis, ZAAO valdes priekšsēdētājs, savos darbības gados Smiltenē padarāmo darbu latiņu ir uzlicis ļoti augstu un nešaubās, ka Smiltene un novads arī turpmāk spēs sasniegt neiedomājamas lietas:
“Mums ir unikāli cilvēki, kuri savā ikdienā spēj paveikt neiedomājamas lietas. Smiltenieši vienmēr ir bijuši prasīgi pret sevi un sev apkārt notiekošo, man bija ļoti patīkami strādāt, ieklausīties cilvēku teiktajā un meklēt labākos risinājumus Smiltenes novada attīstībai.
Pārliecību, ka novads spēj sasniegt daudz, man radīja cilvēki, kuri man bija apkārt, es vienmēr droši varēju paļauties uz ļoti labu komandu, kas novada attīstībai nekad neskaitīja savas nostrādātās darba stundas un vienmēr bija gatavi īstenot pat trakākās idejas.”
Edgars Avotiņš, pašreizējais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, negaidot, ka turpmākais darbs būs viegls:
“Tas vektors, virziens, kādā Smiltene un novads ievirzīti, man tagad jānotur un jāturpina. Izaicinājumi ir lieli – arī jaunā novada veidošana kopā ar Api un Raunu.
Esmu gandarīts, ka viņi, piekrītot būt kopā ar Smilteni, ir saredzējuši kopējo attīstību, lielu, spēcīgu nākotnes novadu un nav nekāda pamata bažām, ka jaunās reformas kontekstā viņi tiktu kaut kā apdalīti.
Tiks meklētas iespējas un investīcijas visu sakārtot līdzīgi, kā jau izdarīts Smiltenē un pagastos. Pirmā prioritāte mums jau noteikta – tagadējā Raunas novada Drustu pagasts tiks pie dubultās virsmas apstrādes ceļa posma.”
Ko ir izdevies veiksmīgi īstenot Smiltenē?
G. Kukainis: “Mans laiks novada vadībā noslēdzās ar gandrīz 20 rekonstruētiem lauku ceļiem un 20 ielām Smiltenē.
Pēdējo piecu gadu laikā ar pašvaldības finansējumu, ļoti nelielu valsts finansējumu un nelielu Eiropas programmas atbalstu izdevās rekonstruēt pilsētas Veco parku, kas viennozīmīgi ir dāvana 100. jubilejā.
Vēl izdevās sākt dzīvokļu fonda paplašināšanu, pabeidzot īres daudzdzīvokļu mājas būvi. Lielā interese liecina, ka šādi projekti jāturpina. Tāpat veiksmīgi un labā tempā uz priekšu virzās Smiltenes vidusskolas mācību vides uzlabošanas projekts, pabeigta dienesta viesnīca.
Man prieks, ka kopā ar deputātiem nebaidījāmies pieņemt drosmīgus lēmumus, varbūt pat sabiedrībā ne gluži populārākos, tomēr ar laiku atzītus. Būtiski novada attīstībā finansējumu ieguldīt vienmērīgi visā teritorijā.
Pat tad, ja nav ierastās infrastruktūras, ciemā var realizēt meliorācijas sakārtošanas projektus, kas sniegs labākus apstākļus lauksaimniekiem.
Prieks, ka Smiltenes novadā pēdējos gados bija straujākais darba vietu skaita pieaugums Vidzemē.
Tas liecina, ka ir sperti pareizi soļi, un ceru, ka jaunās industriālās teritorijas Limbažu un Valkas ielā sevi pozitīvi pierādīs nākotnē. Tagad atskatoties varu teikt, ka mēs nelaidām garām nevienu iespēju startēt projektos un kulminācija bija vienlaikus realizācijā esošie 56.”
A. Zalāns: “Es par Smiltenes vidusskolas direktoru sāku strādāt 1973. gadā, kad tikko bija uzcelta piebūve.
Mērķis – mācības organizēt vienā maiņā. Tolaik sākās arī pāreja uz kabinetu sistēmu, man paveicās, ka bija labi skolotāju kadri, netrūka finansējuma attīstībai, un kā pirmie Ziemeļvidzemē pārgājām uz šādu mācību procesu.
Šodien viss ir attīstījies vēl vairāk un plašāk.”
A. Mežulis: “Manuprāt, Smiltenes fenomens ir arī visu laiku pēctecība. Notiek nepārtraukta attīstība – vienalga, vai tie ir infrastruktūras objekti vai ielas, vai ceļi, vai izglītība un kultūra.
2009. gadā baidījās, ka centrs paņems visu, laukiem nekā nebūs.
Taču Smiltene pierādīja pretējo – visiem pagastiem tika iedalīta nauda, lai atjaunotu skolas, bērnudārzus, kultūras centrus, izveidotu apgaismojumu, noasfaltētu ielas, sakārtotu ūdenssaimniecību, ievilktu siltumtrases.
Esmu pārliecināts, ka arī pēc 2021. gada reformas visu novada pagastu attīstība notiks vienmērīgi.
Tomēr mana laika lielākais ieguvums bija Smiltenes jaunais bērnudārzs “Pīlādzītis”.
Turklāt šo ēku būvējām visdārgākajā laika posmā, kad projektam vajadzēja vairāk nekā divus miljonus latu, kad nebija nekāda atbalsta no Eiropas programmām infrastruktūrai, un tomēr neviens deputāts neiebilda, kaut gan apzinājās, kāds slogs tiek uzlikts pašvaldības budžetam.
Šodien man ir gandarījums, ka varam vest jebkuru ciemiņu un ar lepnumu rādīt Smiltenes novadā paveikto. Savulaik braucu uz Vāciju, Dāniju, skatījos, kādi viņiem bērnudārzi, un domāju, kad un vai mēs kādreiz pie tādiem tiksim.
Tagad viņi atbrauc, ierauga mūsējos un nopūšas, kad pie tādiem tikšot – plašuma, laukumiem, zaļuma.”
E. Avotiņš: “Man piedāvājums kļūt par novada domes priekšsēdētāju bija diezgan liels izaicinājums.
Taču sapratu, ka ir lietas, kuras arī es gribu īstenot un atstāt aiz sevis. Gribu plānot projektus par dzīvojamā fonda attīstību, jo dzīvokļi jau ir kritiski nepieciešami un, iespējams, būs arī investori.”
Smiltenes novada deputāti arī pārstāv dažādas politiskās partijas, tomēr te nekad nav izpaudies pozīcijas un opozīcijas viedoklis.
A. Mežulis: “Mēs vienmēr esam bijuši deputāti, kam rūp izaugsme, nevis politiskās cīņas. Vēl, un arī to var nosaukt par fenomenu, visi projekti, ko iesākuši iepriekšējā sasaukuma deputāti, ir turpināti un pabeigti.
Tā darīju es, tā darīja Gints, un tā patlaban rīkojas Edgars. Daudzviet Latvijā tā nenotiek. Ir negatīva pieredze, kā novadā jauns sasaukums, tā visu veco nost un nu tikai parādīs, kā jāsaimnieko.
Galarezultātā attīstība bremzējas vai pat pilnīgi apstājas. Smiltenē vienmēr sapratuši, ka iesāktais ir pareizs, tas jāpabeidz un jāsāk īstenot atkal citus projektus. Un tā ir iešana uz augšu, uz stiprumu.”
G. Kukainis: “Ainārs ieskicēja vienu no pamatiem Smiltenes attīstībai. Mēs patiešām neesam šķieduši laiku iekšējiem cīniņiem, bet visus spēkus un zināšanas veltījuši finansējuma piesaistīšanai. Tāpat vienmēr esam pratuši sarunāties ar dažādiem valdību pārstāvošiem politiskajiem spēkiem.”
E. Avotiņš: “Man ir pienākums iedot “raķetei degvielu”, un tad ir iespējams sasniegt novada attīstības lielos mērķus. Papētot vēsturi, redzam, ka novada dinamika visu laiku bijusi augšupejoša. Tas tad ir veiksmes stāsts, kāpēc Smiltene tik ļoti pozitīvi tiek visur akcentēta kā paraugs. ”
A. Mežulis: “Tam apliecinājums ir pašvaldības budžets ar plusa zīmi. Vēl 2001. gadā naudas trūka, par brīvajiem līdzekļiem pat sapņot nevarējām, bet tagad katru gadu ir atlikums, ko var pārnest uz nākamo gadu.”
Kādi lielie projekti patlaban ir īstenošanā un plānošanā?
E. Avotiņš: “Ir paredzēta Baznīcas laukuma otrā kārta un aizmetņi, ka nākamajā gadā varētu būt trešā kārta.
Pagastos būs viena ceļa sakārtošana Grundzālē, pamatskolas internāta ēkas energoefektivitātes īstenošana Palsmanē, uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās teritorijas sakārtošana Variņos.
Man šķiet, ka, Smiltenes novada darbības vektoru redzot, nevienam jaunpienācējam neradīsies šaubas par attīstību.”
Cik daudz ir nobremzējis Covid-19 laiks?
E. Avotiņš: “Bezdarbnieku skaits dramatiski šo mēnešu laikā nav pieaudzis. Uzņēmumiem nav būtiski krities ražošanas apjoms, ir pat radītas jaunas darba vietas.
Simtgades grandiozos plānus gan vīruss izjauca. Gribējām radīt neaizmirstamus mirkļus, likt saprast Smiltenes spēku un enerģiju. Taču pasākumi būs, lai arī ne kā iecerētie.”
A. Mežulis: “Ja nākamajā gadā nebūs vīrusa, svinēsim lielākā novadā, jo skaitlis 101 taču izskatās vēl skaistāks.”
Ko jūs teiktu 1920. gadā ievēlētajiem pirmajiem 15 Smiltenes domniekiem?
G. Kukainis: “Smiltenē visos laikos ir bijuši ļoti stipri cilvēki ar savu raksturu, savām prasībām, savām darba spējām attiecībā gan pret sevi, gan apkārt notiekošo.
Vēl saka, ka par smiltenieti nekļūst – par smiltenieti piedzimst. Un tas caurstrāvo visu, ir kā papildu dzinulis visam, kas Smiltenē notiek.
Tas viss ir ļāvis pasaules ģeogrāfijas atlantā Smiltenei nostiprināt savu stipro vietu. Tik stipro, ka, jebkur Latvijā vai ārvalstīs pajautājot kaut ko par Smilteni, tiks saņemta atbilde, kas glaimos.”
A. Mežulis: “Ne jau veltīgi Smiltenei piešķīra pilsētas nosaukumu, un tas ir pierādījums, ka bija attīstība un turpinās attīstība.”
E. Avotiņš: “Domāsim visi kopā par lieliem mērķiem. Izmantosim vietas enerģiju, lai tos sasniegtu. Smiltene no miesta ir kļuvusi par pilsētu. Turpināsim veidot un attīstīt to.”
A. Zalāns: “Smiltenes vēsture ir ļoti interesanta, un joprojām varam izjust firsta Līvena radīto un izdarīto, kas darbojas vēl šodien. Un visu laiku Smiltenes attīstība gājusi tikai uz augšu.”
