“Smieklu sasaukšanās” bērniem un vecākiem 0
Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde bērniem un vecākiem “Smieklu sasaukšanās” ar Ineses Zanderes stāstiem un Renāra Kaupera dziesmām Ineses Mičules režijā. Izrādē piedalās rokgrupa “Kāposti ar desiņām”, kuras sastāvā ir Inese Pudža, Klinta Reinholde, Baiba Valante, Pauls Iklāvs, Uldis Sniķers, Mārtiņš Meiers, Ingus Kniploks, Renārs Kaupers vai Goran Gora.
Izrādes pamatā ir mūziķa Renāra Kaupera dziesmas bērniem – “Sasauc smieklus izklīdušus” ar Latvijā iemīļotās dzejnieces un rakstnieces Ineses Zanderes dzejoļiem.
Kopdarbs, kas izdzēš robežu starp bērnu un pieaugušo pasauli, kur lielo un mazo smiekli saplūst vienā veselumā, lai bērni var sajusties lielāki un nopietnāki, bet pieaugušajiem atļauts būt arī maziem. Renārs atzīst, ka nav apzināti domājis, ka dziesmas ir bērnu auditorijai: “Pēc “Prāta Vētras” pieredzes zinu, ka mazajiem patīk tādas pašas dziesmas kā pieaugušajiem un tāpēc, manuprāt, viņi nav pelnījuši kaut kādu īpašu “uti-puti” attieksmi, bet gan tādu pašu mūziku, kādu klausās viņu tēti un mammas.”
Pirmais ierosinājums par bērnu izrādi Inesei Mičulei nāca no teātra, un tas režisorei lika padomāt, kas viņu un viņas bērnus interesē, uzrunā: “Bija liels apjukums. Ilgi nespēju pēc sajūtas atrast, kas tas varētu būt.
Tā kā man Ineses Zanderes stāsti ir tuvi, meklēju ko no Ineses darbiem. Uzrunāju rakstnieci, un viņa atsūtīja vēl klāt jaunus stāstus. Tad uzrunāju Renāru Kauperu, kuram jau bija dziesmas ar Ineses vārdiem.
Tad bija nākamais solis, kā to visu salikt kopā. Tagad jau varu teikt, ka mums ir izdevušies piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti, redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot.”
Kad vaicāju režisorei, vai viņai vieglāk ir veidot izrādes bērniem vai pieaugušajiem, viņa, ilgi nedomājot, atbild: “Man ir vieglāk veidot izrādes pieaugušajiem. Kā varu pārvarēt bailes, veidojot izrādi bērniem? Pēc iespējas dziļāk ielūkojoties sevī, jo katrā no mums jau ir tas bērns. Mēģināt paraudzīties uz visu bērna acīm.
Pavisam bailes pārgāja, kad sapratu, ka man ir komanda, kas uzticas un vēlas darīt to pašu ko es.
Aktieru ansamblis uztvēra manu ideju, mani saprata un ļāvās radošajam procesam, paši ļoti iesaistoties. To pašu varu teikt par Renāru. Kad aicināju viņu kopā ar Goran Goru piedalīties, viņš ar prieku manu uzaicinājumu pieņēma. Arī ar mākslinieci Ievu Kauliņu un horeogrāfi Lieni Stepenu sapratāmies no pusvārda – domājām vienu un to pašu.”
