Smieklīgi par nesmieklīgo. Pasaules IT problēmu laikā ģimenes 3h tiešais lidojums no Londonas izvēršas 50h garumā 23
Aizvadītās nedēļas nogalē pasaule mazliet izjuta to, ko varētu mēs visi piedzīvot un kā justies tad, kad pienāks tā nosacītās apokalipses diena, kad “apstāsies internets”. Daudzviet ceļotāji palika uz zemes, jo bija nobrukušas lidostu sistēmas, dzelzceļa plānošanas, nedarbojās banku kartes. Lūk, šeit arī kāds latviešu stāsts no vietnes Facebook ar pietiekamu humora devu, kā viņu plānotais tiešais lidojums no Londonas uz Rīgu izvērtās 50h garā skrējienā cauri pusei Eiropas.
“Tā īsumā un pāris vārdos padalīšos… 🙂 Topika tēma – kad aktuālais brīvdienu sākums nedaudz atšķiras no plānotā… Piektdienas rīts… dodamies uz Londonas Heathrow lidostu. Diezgan laicīgi, tā vismaz gribētos domāt, apmēram 3,5 h pirms lidojuma esam lidostā un gaidām, kad tiks paziņots drop off priekš iečekojamās bagāžas. Lasu ziņas par Microsoft ķibelēm ar cerību, ka mūs tas neskars…:) Sagaidām apmēram 2.5h pirms lidojuma, info par nododamās bagāžas lokāciju un iestājāmies rindā. Nešķita, ka traki gara. Tad, kad piefiksēju, ka visi darbinieki kaut ko randomā klikšķina savos datoros, it kā pirmā darba diena ar izlaistu apmācību un apmēram minūtes 20 tiek (ne-)apkalpoti tie paši ceļotāji, secinu, ka laikam tomēr arī šeit, tās dienas bēdīgi slavenā Windows programmatūra tiek izmantota,” tā savu stāstu iesāk ceļotāji.
Stāsta turpinājums: “Apmēram pēc pusotras stundas ar kādu trešo piegājienu, pēc n-tajiem sistēmas error paziņojumiem, tomēr izdevās nodot savus četrus lielos koferus. Kādas minūtes piecas vēl palīdzēju vienai Zviedru kundzei, jo viņai šķita, ka neskatoties uz manu lielo čakarēšanos, es tomēr varētu būt lielāks self chekout eksperts.. Palikusi līdz lidojumam nepilna stunda.. skrienam uz drošības kontroles rindu, kur mums norāda, ka jāstāv ģimenēm paredzētajā rindā un tā arī paklausīgi darām. Stāvam rindā un pēc pustundas esam pavirzījušies uz priekšu pāris soļus. Tas gan ir vairāk uz tā rēķina, ka cilvēki draudzīgāk saspiežas ciešāk.
Cilvēki apkārt tādi nervozi un sauc, ka viņiem esot lidmašīna pēc tik un tik minūtēm un lai palaiž priekšā, bet darbinieki saka, ka te visiem stipri līdzīga situācija. Es tā baigi nesatraucos, jo piefiksēju, ka lidmašīna par stundu kavēsies. Rinda tā arī īsti nepakustas un mums paziņo, ka jāiet uz citu rindu, jo šeit sistēma ir uzkārusies un rinda tiek slēgta. Citā rindā tiekam nosacīti fiksi pie dokumentu skanēšanas un mums, tāpat kā daudziem citiem pirms mums, tiek paziņots, ka nezināmu iemeslu dēļ jādodas atpakaļ pie savas aviokompānijas pārstāvja. Kā izrādās, neskatoties uz to, ka lidmašīna oficiāli kavējās, dokumenti pirms drošības kontroles ir jānoskanē vismaz pusstundu pirms oriģināli paredzētā lidojuma laika (mēs bijām kādas 5 min par vēlu).
Dodamies atpakaļ pie British Airways, kur valda pamatīga jezga un visi streso, ka tūlīt visu nokavēs. Darbinieki daudz, bet ap visiem bariņš ar ceļotājiem, kuriem rokās uz augšu vērstas biļetes. Tieku pie viena darbienieka, tas aizsūta pie otra un otrais pie trešā, kurš saka, ka sistēma mūs ir automātiski izņēmusi no pasažiera saraksta, jo esam par vēlu, bet ņemot vērā, ka lidmašīna kavējas, mūs varētu ielikt atpakaļ, bet konkrētajam darbiniekam nav tādas pilnvaras un jāiet pie cita. Lai neuztraucas – galdiņu ir daudz un mēs būšot nākošie – pirmais darbinieks no daudzajiem atbrīvojās pēc apmēram 20 minūtēm, kurš mums paziņoja, ka mēs tomēr atkal esot par vēlu un mūsu koferi jau ir izcelti no lidmašīnas un tur vairs neko.. Vecākais bērns saprotot, ka gaidītais brauciens izpaliek sāk raudāt, otrs saguris/ kašķīgs un jāpiebilst, ka arī vecāki nav dižā ekstāzē.
Jautāju par opcijām un darbinieks pēc ilgas meklēšanas sistēmā paziņo, ka tuvākās 5 dienas nekādu variantu nav, ieskaitot citas lidostas, bet sistēma īsti vēl nestrādā un ieteica iet pieprasīt savu bagāžu un tad mēģināt kaut pameklēt online, vai iet atpakaļ pie customer service. Izstāvu pamatīgu rindu, kur cilvēki saņem neaizlidojošo bagāžu un mums saka, ka lai pamēģina sazvanīt British Airways un nomainīt uz citu lidojumu. Bagāžu var atstāt pie viņiem un tad nebūs vēlreiz viņa jānodod. Tā kā vēl tomēr ceram, ka varēsim satikt ģimeni un draugus, tad tā arī daru – bagāžu atstāju un mēģinu zvanīt.
Pirmie n-tie mēģinājumi sākas ar Jūsu esat piezvanījuši… mūsu līnijas ir “nedaudz” aizņemtas, meklējiet laimi online, paldies. Online nekādas opcijas tuvākās nedēļas laikā nav, un klausoties ļaužu runas, ka cilvēki ir dabūjuši jaunus lidojumus tuvākajās dienās, turpinu zvanīt. Beidzot zvans sākas ar citu tekstu – jāizvēlas opcijas un tad – līnijas esot nedaudz noslogotākas, bet lai pagaidot. Pēc apmēram 30 min gaidīšanas klasiskās mūzikas pavadījumā, puisis ar indiešu akcentu uzklausa manu bēdu un solās palūkot, kā var man līdzēt. Noskaidrojot manus datus, man paziņo, ka viņiem ir problēmas ar sistēmu šodien un viņu programma viņu visu laiku met ārā un viņš man nevarot palīdzēt un lai es zvanu vēlreiz. Saku, ka vieglāk pateikt, kā izdarīt un es varu pagaidīt, kā arī mēs varam vienkārši parunāties, kamēr sistēma beidz būt tik kaprīza.
Puisis diezgan pieklājīgs un saka, ka viņam nav nekādu iebildumu ar mani pakomunicēt, tomēr pēc minūtēm piecām viņš saka, ka ļoti atvainojas, tomēr izskatās, ka te nekā nebūs un man nāksies zvanīt vēlreiz. Zvanu vēlreiz un pēc apmēram 30 min pieklājīga kundze ar indiešu uzklausa manu bēdu un saka, ka diemžēl sistēma viņu visu laiku met ārā… Jautājot vai citiem sistēma strādā, man atbild, ka jā, bet visi ir aizņemti, neviens cits viņai savu datoru nedošot (laikam slikta pieredze) un man jāmēģina zvanīt vēlreiz. Tad nu apspriežos ar ģimeni un nolemjam mēģināt vēl pēdējo reizi zvanīt un, ja atkal bez rezultāta, tad varbūt jāmēģina prasīt atpakļ naudu par biļetēm un braukt piedzīvojumā ar auto.
Vēlāk gan kā noskaidrojās, ka situācija ar prāmju satiksmi nebija diži labāka. Tad nu sazvanu BA trešo reizi un man cits puisis, bet ar ļoti familiāro indiešu akcentu saka, ka viņš redz, ka mana lidmašīna, kaut arī ar nokavēšanos, tomēr ir aizlidojusi, tajā pašā laikā viņš neredz piezīmi, ka būtu kādas problēmas konkrēti šim lidojumam bijušas – līdz ar to izskatās, ka es pats vien esmu vainīgs un uz mani neattiecas maiņas vai naudas atgriešanas opcijas, – lai sazinoties ar BA customer service pārstāvi lidostā.
Sarunājam, ka sieva ies stāvēt uz nu jau superultramega rindu pie customer service un es tomēr iešu pēc bagāžas, jo izskatās, ka te nekā nebūs tuvākajā laikā. Pēc bagāžas arī rinda nu jau 3x lielāka (provizoriski stundas 3-4 stundas gara). Metu pieklājību pie malas un saku, ka vienreiz jau šito rindu izstāvēju(netika melots) un man tik ātri vajag noskaidrot kaut ko. Saku savu bēdu, saku, ka gribu savu bagāžu un varbūt varu dabūt kādu papīru, kas apliecinātu, ka ne manas vainas dēļ lidmašīna aizlidoja bez manis. Respektīvi bijām laicīgi, gājām kur mums norādīja, darījām kā lika. Nezinu īsti, ko varējām darīt savādāk.
Tante dusmīgi teica, ka tā pilnīgi noteikti nav mana vaina un vai tad cilvēks(ar indiešu akcentu(red. piezīme)) tiešām nelasa ziņas par to, kas notiek pasaulē.. Viņa paņēma telefonu, lai uzzvanītu BA biļešu rezervācijas pārstāvim, bet no iekšējās līnijas – esot efektīvāk. Pamanīja, ka man divi bērni – iedeva x4 voucherus kafejnīcai £10 vērtībā un turpināja gaidīt, kad kāds pacels klausuli otrajā galā. Ļoti izpalīdzīgajai kundzei beidzās maiņa, tomēr viņa nodeva vēl jo projām zvanošo telefonu nākošai darbiniecei un izskaidroja situāciju. Otrā kolēģe piedāvāja x4 voučerus £10 vērtībā. Es gan godīgi atzinos, ka man tādus jau pirms kāda brītiņa iedeva 🙂
Bija pagājušas kādas nieka 30 minūtes kopā un telefona otrā galā kāds, diezgan noprotams, sāk runāt. Arī otrā kolēģe ir ļoti izpalīdzīga un ir uzstājīga, lai turpina meklēt opcijas. Un pēc kāda laika galdā tiek likta it kā vienīgā, tajā pašā laikā ļoti loģiskā opcija, kas ir lidojums nākošās dienas vakarā uz Rīgu caur Stambulu. Mana topogrāfiskā vīzija paredz, ka tas nav tā kā īsti pa ceļam, tomēr opcija-opcija ir labāk nekā opcija-nav opcija. Piekrītu un palūdzu, lai norezervē šo ģeogrāfiski pamatoto lidojumu. Cik vēlāk sapratu galvenā problēma bija atrast lidmašīnu ar četrām brīvām vietām.
Lidojums rezervēts, bet iespēja, ka jau nodoto bagāžu kāds noskanēs un pārvietos uz mūsu lidmašīnu neesot diez ko liela, tāpēc ieteikums būtu savākt savus koferus un iečekot nākošajam lidojumam pašam. Palūdzu, lai atgriež man bagāžu. Pēc divām stundām varot nākt pakaļ. Pēc nepilnām divām stundām nāku pakaļ, rinda tik pat liela un cilvēki, kuru priekšā novelk lenti un dzirdot, ka līdz darba laika beigām viņi rindu neizstāvēs, neslēpj savas emocijas. Izejot caur darbiniekiem paredzēto drošības kontroli, tieku pie galamērķi nesasniegušo čemodānu jūras, kur pēc minūtēm 20 atrodu visus savus četrus čemodānus. Tas sanāk precīzi 5 minūtes uz čemodānu, kas vēl joprojām ir mans personīgais rekords.
Saklausos ļaudis runājam, ka iespējams naktsmītnes līdz £200 varētu būt apmaksātas. Booking.com piedāvātais hoteļu klāsts Heathrow apkārtnē uz konkrēto nakti svārstījās cenu diapozonā no £600-£800. Tātad jāmeklē, kas mazāk smalks un tālākā rādiusā, kas arī tika atrasts, pēc konkrētās nakts tarifiem, par nieka £155. Nākošās dienas vakarā, nu jau pavisam laicīgi dodamies uz lidostu, lai nu jau ar Turkish Airlines 10-os vakarā izlidotu uz Stambulu. Paredzēts, ka lidmašīna Stambulā ielidos apmēram četros no rīta un tad bez steigas iesim caur transit zonu, lai 7-os no rīta izlidotu uz Rīgu. Viss it kā izklausās gana vienkārši 🙂
Lidmašīnā tiekam pusstundu vēlāk, kur pēc tam, kad esam sasēdušies izdzirdam paziņojumu, ka Stambulā esot kaut kādas problēmas(kaut kas saistīts ar air traffic control) un būs jāgaida kamēr tiks dota atļauja izlidot. Vēlāk minēja, ka atļauja vēl nav dota un, ja mēs tomēr lidosim – pastāv iespēja, ka lidosim uz citu Turcijas lidostu. Tad nu mēs sēžam lidmašīnā, skats pa logu diezgan nemainīgs, skatos kartē un kur mēs būtu, ja izlidotu laicīgi. Nebija pagājušas pat 3 stundas (apmēram 2.5), kad izskanēja kaut kāds paziņojums, kas redzot turku reakcijas izskatījās cerīgi. Tā arī bija – lidmašīna paceļās un lidotājiem prieks sejās.
Iepriekš paredzētā 4-os no rīta nosēšanās un nesteidzīgais tranzīts realitātē nesanāca. Nolaidāmies Stambulā krietni pēc sešiem no rīta un maratonējām caur tranzītu, lai paspētu uz Rīgas lidojumu. Atlidojām veiksmīgi uz Rīgu. Kopš brīža, kad ieradāmies Heathrow un Rīgas lidostā bija pagājušas apmēram 50 stundas…
Gaidot čemodānus un secinot, ka cilvēku paliek mazāk un neviens no čemodāniem, kas riņķo jau kuro reizi pa apli nav mans, noskaidroju, ka turki nav tik naski kā mēs un tādēļ bagāža palika Turcijā. Pozitīvais šajā bija fakts, ka nebija jāsauc dārgais XL taksis. Negatīvi, ka bijām iegādājušies biļetes uz Positivus uz kuru netikām. Pozitīvi, ka atdevām biļetes pozitīviem cilvēkiem. Bagāžu atveda šodien, aizbraucu ar ģimeni uz Lido, garšīgi paēdu, izdzēru gardu aliņu. Viss super.
P.s. Ja izlasīji līdz beigām, piedod… kad sāku drukāt, nebiju domājis, ka sanāks tāds palags. Labā ziņa, ka satiekoties varēsim parunāt par ko citu un apkārtējiem nebūs jāklausās viens un tas pats…atkal un atkal… 🙂 Tiekamies 🙂”
