“Smiekli nenāk, par ko lai te smejas?” 0
Dzejnieks, rakstnieks Viks (Viktors Kalniņš, 1939) vienlīdz aktīvi un veiksmīgi darbojas pieaugušo un bērnu literatūrā, dzejā un prozā.
Viņa pirmais dzejolis “Pasaciņa” publicēts žurnālā “Liesma” 1968. gadā, pirmais dzejoļu krājums “Komunikācijas” iznācis desmit gadus vēlāk. Atzinību ieguvis ar dziesmu cikliem Liepājas teātra izrādēm “Princis un ubaga zēns” (1968), “Trīs musketieri” (1969), viņa dzeju komponējuši Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Ēriks Ķiģelis, Valters Kaminskis, Juris Kulakovs un citi. Pēc Vika pasakas “Zemūdens bara lielā diena” tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma “Ness un Nesija”. Daudz atdzejojis no angļu valodas, tulkoja latviski D. Bārtelma, Ē. Koldvela, S. B. Līkoka, A. Kristi un citu autoru darbus.
Saņēmis Pastariņa prēmiju (1986) un A. Lerha-Puškaiša literāro prēmiju (1990), par grāmatu “Pakrastnieki” – Literatūras gada balvu (2006).
“Tchastuschkas” dzejniekam uzrakstījušās vienā elpas vilcienā šīs vasaras nogalē, pēdējie trīs panti – burtiski pirms pāris nedēļām. Dzejoļos jūtama rūpe par to, kas notiek Latvijā, bet cauri sprēgā arī ironija.
– Dzejolī pieminēta tautu staigāšana – vai mums ir iemesls satraukties?
Viks: – Jā, domāju, ir gan, un mēs neesam vienīgie. Redzēju arī televīzijā diezgan augstu zviedru ierēdni, kurš bija noraizējies, ka bēgļi sagraus Zviedrijas labklājības valsti. Es domāju, katrs normāli domājošs cilvēks redz, ka kaut kas nav normāli. Eiropa taču nevar parūpēties par visiem labuma meklētājiem.
– Varbūt šobrīd top kas prozā, piemēram, jauna grāmata bērniem?
– Par maniem bērniem rakstītajiem tekstiem jāsaka paldies paša bērniem, kuri, maziņi būdami, cits pēc cita iekļuva tajā stadijā, kad patīk klausīties pasakas. “Pakrastnieki” tapa pēc tiem stāstiem, ko stāstīju Santiņai. Nav tā, ka nerakstu, bet nedrīkstu arī teikt, ko rakstu. Man ir šāds princips – ja gribi, lai nodoms izdodas, iepriekš par to nerunā, jo vārdi noņem enerģiju. Reiz – nē, pat divreiz – intervijā ļāvos žurnālista ziņkārībai, zinot, ka grāmata jau ir izdevniecībā un tūliņ ies uz tipogrāfiju. Tas nonāca internetā, un grāmata iznāca tikai pēc diviem gadiem.
– Jūsu dzeju kopu publicējam pirmajā novembra numurā, un novembri esam pasludinājuši par patriotisma mēnesi. Kā izjūtat patriotismu?
– Re, kāda sagadīšanās: man uz galda guļ Salacgrīvas patriotiskās dzejas festivāla “Mani vārdi Latvijai” nolikums – viņi katru gadu to organizē. Esmu pēdējos divus gadus piedalījies un redzējis, kas tur brauc – vienmēr ir kāds no “Rīgas dzejnieku korpusa” – ir bijuši Jānis Streičs, Olga Lisovska, Reinis Ādmīdiņš, bet arī jaunie – Jānis Elsbergs un viņa laikabiedri. To visu sponsorē novada dome un Salacgrīvas zemessargi. Protams, tie un citi tādi oficiāli pasākumi, bet mana Latvija ir tā, kas manā sirdī. Viena no pirmajām lietām, ko atceros no bērnības – ir kara laiks, Rīgā vācu okupācija, mēs ar mammu ejam pa ielu, un es redzu plīvojam Latvijas karogus. Kaut ko viņai pat jautāju. Ko, neatceros, bet šī aina – karogi – spilgti iespiedusies atmiņā…
“Tchastuschkas”
bankrota cenas
pie pircējiem dzenas
stūra mājā zūd
liecības senas
katrs pēc izdomas
vēderam pelna
privātā dzīve
visa uz delnas
sabiedrība
kā vēl ne reizi
atklāta
vai tas ir
nepareizi?
maximā padomāts
bija par visu
bet dzīve nav
vienlaidus
tiramisu
-vita brevis, –
kāds saka, – ars longa.
– cik? – es prasu.
– cik šī ir longa?
logu stiklos
garāmslīd sejas
smiekli nenāk
par ko lai te smejas?
laboratorijā
melus testē
cik megablēžu
jau tup aiz restēm?
būtu vien taisnīgi
pēc grēka melna
bet gaidi ka
turpinās kādu
ne velna!
komentēt netīkas
tautas kalpiem
īpaši tiem kuriem
konti aiz alpiem
kā nu pa tiešo
tā dosies ļaudīs
to ko nolems
caur medijiem paudīs
pastarpināti
tomēr ir drošāk
košāk arī
pārliecinošāk
tiesības
visās malās kā gruži
patiesība lien ārā?
ne gluži
cik tevī eko?
cik E-vielu?
garīgā maltīte:
TV iela
supernovas un
pavāru šovi
panna cotta
un citi plovi
kaut kāds popsiņš
grabina fonā
obligāts elements
komforta zonā
dormeo roll-up
un brilles fielmann
it kā rāda
ka bizness mīl mani
uzbāzīgi?
tu pasmaidi stīvi
domā ka tādi
vien prezervatīvi?
vienotru mākslīgais
intelekts biedē
toties tas
pārapdzīvotību
kliedē
tai pašā sakarā
paldies lai sūtam
viendzimumlaulību
institūtam
ticīgais skatienu
raida uz luktu
pāvils ja būtu te
ai kā viš muktu
atklāsme (eifo
rija kad krita):
vēži tie pasi
kulīte cita
lombardi vaļā
dienu un nakti
plauktos mobīlie
pirkti un zagti
bardiem lomkas
ja nedabūs spaisu
dzejas vakars
lai iet pa gaisu
atgriezies mājās
no supernetto
uzzini: atkal kāds
uzlicis veto
priekšlikumam
kas nosoda varu
kuras motīvs:
ko gribu to daru
reformēt sen jau
laiks bija ano
patriecot planētas
hooligano
poligonos
trenējas zoļļi
multenēs pokemoni
un troļļi
kurš te zina
kāds karš mūs gaida?
100 gramu kultūras?
kilograms naida?
vēstures atmiņa
īsa kā matiņi
kas tāda litene?
kas tāda katiņa?
eiropa patīksmē
kļuvusi lēta
pieejama
paš-sačakarēta
nagi niez atraut
šaujamlūku
šāviena nav vēl
bet cik tur trūka
domā ka lielgabals
ilgi spēj klusēt?
trešais brāl
vēl ne tuvu nav pusē
kur nu!
tausta
izvieto tīklus
iekams pa īstam
ķerties pie rīkles
tautas staigā
kā senajos rakstos
došos es arī
ko es te bakstos
rast savu stūrīti
kaktu kur dēties
ja globalizēties
tad globalizēties
aptiekā ieskriet
pēc nervostronga
pagūt uz reisu
rīga hon-konga
šķērsojot ielu
var pakļūt zem auto
glābēju nebūs
vienkārši nav to
logu stiklos
garāmslīd sejas
smiekli nenāk
par ko lai te smejas?
kaut kāds popsiņš
grabinās fonā
backvokāls
ceturtdaļunisonā
*
ar to tad arī
viss būtu beidzies
ja vismaz divreiz
ātrāk es steidzies
kas man lika
gar Brīvību ejot
vēl beidzamo reizi
redzēt tās seju?
skatiens kas manī
no augšas vērās
sastopams vienīgi
lielās sērās