Smidzinātāju pārbaudes – vai tās mums ir aktuālas? 1
Jānis Kažotnieks, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs, mehanizācijas un vides eksperts
Pastāv dažādi viedokļi, kam domāti likumdošanas akti. Vieni uzskata, ka kāds tos veido, lai visi varētu dzīvot aptuveni pēc vieniem noteikumiem, kāds cits ir pārliecināts, ka likumdošana ir izdomāta tikai tāpēc, lai padarītu mūsu dzīvi sarežģītāku, un ir vēl arī trešie, kuri tā vien domā, ar kādu līkumu apiet konkrēto likumu…
Bet kam tad nepieciešami noteikumi smidzinātāju pārbaudīšanai? Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD)? Tiem dažiem inspektoriem, kuri pārbauda smidzinātājus? Vai, iespējams, lauksaimniekiem, lai mudinātu tos rūpēties par savu veselību un apkārtējo vidi?
Būtība
Salīdzinājumā ar citām ES valstīm attiecīgais mūsu likumdošanas akts gan ir pietiekami sarežģīts, bet ne par to stāsts – noteikumi ir noteikumi, un tie jāievēro visiem, uz ko tie attiecas. Vai ar pieciem sertificētiem pārbaudītājiem visā Latvijā pietiek? Arī jautājums. Bet kāpēc tad nav vairāk? Norvēģijā aptuveni 12 000 smidzinātāju pārbauda 35 sertificētas brigādes, bet Somijā aptuveni 40 brigādes gada laikā pārbauda tādu pašu skaitu. Iemesli droši vien ir, tikai pagaidām mēs tos īsti nezinām.
Ar pārbaudēm iet diezgan čābīgi, pat neskatoties uz apstākli, ka visiem Latvijā esošiem smidzinātājiem jau līdz 2016. gada beigām bija jābūt vismaz vienu reizi pārbaudītiem. Un smidzinātāju daudzums, spriežot pēc augkopībā strādājošo saimniecību skaita, mums ir visai līdzīgs Norvēģijas gadījumam.
Kāpēc tad mēs nepārbaudām?
Dārgi? Ja parēķinām, cik katru gadu samaksājam par augu aizsardzības līdzekļiem (AAL), diezin vai reizi trijos gados (vai piecos, ja smidzinātājs jauns) samaksāt inspektoram pār pārbaudi ir dārgi.
Nav kas pārbauda? Latvijā ir pieci sertificēti uzņēmumi (http://www.vaad.gov.lv/sakums/augu-aizsardziba/augu-aizsardziba/apmacibas-par-augu-aizsardzibas-zinasanu-minimuma-apgusanu.aspx). Iespējams, būtu labāk, ja to būtu vairāk, bet par to nediskutēsim, jo – būsim godīgi – arī piecas kompānijas spēj paveikt daudz lielāku darba apjomu, nekā līdz šim padarīts.
Nav laika? Te gan jāpiebilst, ka šis arguments neiztur kritiku vien tāpēc, ka likumu pildīšana ir obligāta un tam laiks jāatrod vienmēr. Lai arī kā būtu, pārbaudes veikšana ar visu aizbraukšanu vidēji neaizņem vairāk kā trīs četras stundas. Mazākiem smidzinātājiem pat ar divām stundām ir pilnīgi gana.
Kāpēc man jāpārbauda, ja skaidri zinu, ka viss ir labākajā kārtībā! Ja kādam pēkšņi ienāk galvā šī doma, tad ieteikums ir būt īpaši uzmanīgiem, jo gadījumi, ka ar tehniku VISS ir perfekti, nav sastopami pārāk bieži. Pārbaudes ir obligātas pat tad, ja patiešām viss ir kārtībā. Tas ir OBLIGĀTI. Punkts.
Var arī nepārbaudīt, jo sodi ir smieklīgi! Pārbaudes nav radītas, lai inspektoriem būtu darbs. Svarīgākais pašiem saprast, ka pārbaudes ir ieviestas, lai mudinātu saimniekus rūpēties par savu smidzinātāju tehnisko stāvokli ikdienā. Tas, ka šim mudinājumam ir likuma spēks, norāda, ka kaut kas šai jomā līdz šim nav bijis kārtībā un ar vienkāršu mudināšanu apmācību laikā vien nepietiek, ir nepieciešamas stingrākas mudinājuma formas. Un galvenā doma – uzturam smidzinātāju kārtībā ikdienā, tad gan no inspektoriem nebūs jābaidās, gan arī paši būsim veselāki un vidi nepiesārņosim.
Kurš tad ir ieguvējs no smidzinātāju pārbaudes neveikšanas?
Ir diezgan skarbi atzīt, bet ieguvēju šajā situācijā nav. Tāpat no 20 gadu prakses jāsecina – lai arī situācija ar smidzināšanas darbu veikšanas kvalitāti ir uzlabojusies, cilvēki vēl joprojām šajā jomā ļoti grēko. Gan attiecībā uz vidi un apkārtējiem, gan uz sevi, gan visbeidzot attiecībā uz saviem naudas makiem. Un otrs skarbais atzinums ir tāds, ka pat pilnīgi perfektā stāvoklī esošs un svaigi pārbaudīts smidzinātājs bez pamatīgām un profesionālām zināšanām vēl pilnīgi neko negarantē. Tas ir līdzīgi kā ar auto – izejot tehnisko apskati, radusies pārliecība, ka ar šo mašīnu tagad vairs neviens noteikumus uz ceļa nepārkāps.
Zināšanas ir visa pamatā, īpaši no pieredzes redzot, cik ieinteresētas personas ierodas uz AAL lietotāju apmācībām, kur, piešķirot attiecīgās apliecības, neviens arī neprasa, vai potenciālais operators vispār spēj un māk šo agregātu noregulēt un nokalibrēt. Salīdzinājumam jāmin – piemēram, Dānijā operatora apliecību nav iespējams iegūt, ja kandidāts nav pierādījis savas zināšanas arī praktiskajā regulēšanā un kalibrēšanā. Arī autovadītāja apliecības iegūšanai nepietiek ar teorijas eksāmenu vien.
Sekojam līdzi ikdienā
Cerams, esam vienojušies par to, ka smidzinātāji jāpārbauda ne inspektoru dēļ, bet lai pašiem būtu labāk. Cik bieži? Vai tad, kad ir kārtējā pārbaude? Nē! Visprātīgākais ir pilnīgu smidzinātāja pārbaudi veikt agrā pavasarī vēl pirms lauka darbu sezonas, bet ar aprēķinu, ka nopietns sals vairs nav gaidāms. Katru gadu! Un neaizmirstam rudenī šo agregātu arī pienācīgi ieziemot (antifrīzs sistēmā, manometri noņemti). Pārbaudes veikšanas procedūru ērti apskatīt šajā saitē: https://www.youtube.com/watch?v=WDGYVO1_OEY.
Tomēr atkal un atkal svarīgi paturēt prātā, ka smidzinātājs tāpat kā cita tehnika jāuztur kārtībā arī ikdienā. Bez šīs ikdienas uzturēšanas kvalitatīvs darbs gluži vienkārši nav iespējams. Rūpīgi skatāmies līdzi, vai eļļošanas vietas regulāri ir ieeļļotas, vai smidzinātāja rāmis un stienis nav mehāniski bojāts, vai sprauslas nav mehāniski bojātas, vai visi sprauslu turētāji ir vietās un nebojāti/nenolauzti, vai filtru un sprauslu blīvgredzeni nav bojāti, vai sprauslas nepil.
Regulāri iztīrām visus filtrus, lūkojamies, lai vadības sviras un mehānismi darbojas un no tiem nav šķidruma noplūdes. Sekojam līdzi cauruļu stāvoklim, pārliecinoties, vai no tām nav noplūdes un tās nekarājas smidzināšanas zonā. Tāpat skatāmies, vai darba šķidruma jaucējtvertne pilda savas funkcijas (jauc, sūc, skalo). Manometru un sprauslu caurplūdi pārbaudīt biežāk nekā reizi gadā nav nepieciešams, ja vien kaut kas no tā visa nav mehāniski bojāts. Un, lai arī tam nav saistības ar smidzinātāja darba kvalitāti, noteikti aprīkojam smidzinātāju (īpaši piekabināmo) atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem.
Kas notiek, ja smidzinātājs nav pārbaudīts un nokalibrēts
Darba ātrums. Noteikti veicam patiesā darba ātruma mērījumus, nobraucot konkrētu attālumu un uzņemot laiku. Ātruma kļūda mēdz būt pat 1 km/h, kas, runājot par izsmidzinājuma devu, ir līdz pat 30 l/ha.
Maksimālais darba ātrums, smidzinot herbicīdus, ir 9 km/h, smidzinot insekticīdus un fungicīdus – 6 km/h. Kāpēc? Jo lielāks ātrums, jo lielāks pašu radīts vējš un pārāk intensīvas stieņa horizontālās svārstības herbicīdu gadījumā. Lielāks ātrums, tātad – nepietiekami ilgs laiks, lai preparāts iesmidzinātos starp augošajiem augiem insekticīdu un fungicīdu gadījumā. Izņēmums, ja strādājam ar smidzinātāju, kas aprīkots ar papildu gaisa plūsmas iekārtu.
Darba spiediens. Ja strādājam ar bojātu manometru (piemēram, kļūda ir 1,5 bar), atkarībā no spiediena un sprauslu izmēra kļūda izsmidzinājuma devas izteiksmē var būt līdz pat 70 l/ha.
Sprauslas. Ievērojam ieteicamos sprauslu darba spiedienus; ja nevaram iekļauties, mainām citu izmēru. Spiediena pārsniegšana rada smalkākus pilieniņus, kas ar nonesi aizlido mums nevēlamā virzienā, turpretī pazemināts spiediens kropļo sprauslas izsmidzināšanas leņķi un rada pārāk rupjus pilieniņus (īpaši gadījumos ar inžektorsprauslām).
Plakanstrūklas sprauslas. Darba spiediens 3 bar, izsmidzināšanas leņķis 1100, ieteicamais stieņa augstums virs apsmidzināmās virsmas 50 cm, ļoti smalki pilieniņi – daudz miglas. Visvienkāršākās un lētākās no visām un praktiskos darba apstākļos vismazāk piemērotas, ļoti jutīgas pret vēju, liels izsmidzinājuma noneses procents.
Plakanstrūklas zemspiediena sprauslas. Darba spiediens no 1,5 līdz 4 bar, izsmidzināšanas leņķis 110 vai 1200, ieteicamais stieņa augstums virs apsmidzināmās virsmas 40 (1200) vai 50 cm (1100), vidēja izmēra pilieniņi, miglas ir ievērojami mazāk nekā parasto plakanstrūklas sprauslu gadījumā. Labas sprauslas, nodrošina izcilu AAL pārklājumu, vidēji jutīgas pret vēju, vidējs izsmidzinājuma noneses risks.
Zemspiediena inžektorsprauslas. Darba spiediens no 1,5 līdz 4 bar, izsmidzināšanas leņķis 110 vai 1200, ieteicamais stieņa augstums virs apsmidzināmās virsmas 40 (1200) vai 50 cm (1100), optimāla izmēra pilieniņi, miglas gandrīz nav. Ļoti labas sprauslas, nodrošina izcilu AAL pārklājumu, maz jutīgas pret vēju, mazs izsmidzinājuma noneses risks.
Inžektorsprauslas. Darba spiediens no 5,5 līdz 8 bar, izsmidzināšanas leņķis 110 vai 1200, ieteicamais stieņa augstums virs apsmidzināmās virsmas 40 (1200) vai 50 cm (1100), ļoti rupji pilieniņi bez miglas. Vidējas sprauslas, nodrošina sliktu AAL pārklājumu, nav jutīgas pret vēju, nav izsmidzinājuma noneses riska.
Deflektorsprauslas. Parametri līdzīgi plakanstrūklas sprauslām ar atšķirību, ka izsmidzinājums veidojas, šķidruma strūklai atsitoties pret deflektora virsmu, nevis izsmidzinoties caur spraugu.
Ātrgaitas sprauslas. Divu atveru sprauslas, piemērotas darba ātrumam līdz 14 km/h, saglabā faktiski nemainīgu pilieniņu izmēru neatkarīgi no darba spiediena izmaiņas, nodrošina izcilu AAL pārklājumu. Problēma ar stieņa horizontālo svārstību slāpēšanu, strādājot ar tik lielu darba ātrumu, vienalga saglabājas. Visdārgākā sprausla.
Filtri. Filtru izvēle faktiski lielā mērā nosaka smidzinātāja darba kvalitāti un operatora komfortu darba laikā. Optimāli piemērota filtrēšanas sistēma ļauj smidzinātājam darboties bez aizsērēšanas riska, tādējādi darbs veicas raitāk, bet operatoram nav bez vajadzības jāatstāj kabīne, lai tīrītu filtrus.
Smidzinātājos izmanto filtru sietus ar izmēriem 30, 50, 80 un 100 M. Cipars nozīmē acu skaitu vienā collas (25,4 mm) garuma vienībā.
Sūcvada filtrs kalpo, lai aizsargātu sūkni no piemaisījumiem, kas varētu kaitēt sūkņa darbībai, piemēram, no gružiem, kas varētu nosprostot sūkņa vārstus. Tas ir rupjākais sistēmas filtrs – izmērs 30 M.
Spiedvada filtram ir lielākā noslodze sistēmā, jo tam iziet cauri viss sūkņa saražotais caurplūdes apjoms. Šis filtrs visbiežāk ir pašattīrošs ar regulējamu šķidruma plūsmas intensitāti gar filtrējošo elementu, tāpēc retāk jātīra – izmērs 50 vai 80 M.
Sekciju filtri ir galvenie sistēmas filtri, jo nodrošina nepārtrauktu sprauslu darbību, vienlaikus ļaujot retāk tīrīt sprauslu filtrus, nodrošinot ilgāku sprauslu kalpošanas mūžu un aizsargājot pretpilēšanas vārstus no pilēšanas. Optimālais izmērs 100 M.
Sprauslu filtriem jānodrošina, lai caur tiem neizietu gruži, kas varētu aizsērēt sprauslas atveri. Sprauslas filtram noteikti jābūt rupjākam nekā sekcijas filtram vai spiedvada filtram. 025, 03 vai 04 izmēra sprauslām optimālais izmērs ir 50 M. Lielākam izmēram (05 vai 06) jau pietiek ar 30 M, mazākam (02) – attiecīgi 80 M.
Kopsavilkums
1. Jau kopš 2012. gada smidzinātāju pārbaudes Latvijā ir obligātas.
2. Paši pārbaudām smidzinātājus vismaz reizi gadā pavasarī.
3. Uzturam smidzinātāju kārtībā arī ikdienā, tādējādi būsim precīzāki, efektīvāki, veselāki un nepiesārņosim vidi.
4. Arī ar izcili aprīkotu un perfektā darba kārtībā esošu smidzinātāju iespējams veikt nekvalitatīvu smidzināšanu.
5. Lai arī smidzinātājs ir aprīkots ar izcilu elektroniku un vadības datoru, tomēr svarīgi zināt smidzināšanas pamatprincipus. Tas palīdzēs ievērojami samazināt smidzināšanā pieļauto kļūdu daudzumu un uzlabos smidzināšanas efektivitāti.
6. Katram darba parametram ir savi limiti – ievērosim tos un strādāsim precīzāk!
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
