Šmidre: “Kas tās par sankcijām? Krievija ir nopelnījusi 2-3 reizes vairāk” 65
Vai sankcijas, kas šobrīd no visas pasaules tiek vērstas pret Krieviju, sasniedz savus rezultātus? Vai tās mazina šīs valsts cīņas sparu? Šis jautājums aktualizēts TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur savas pārdomas par minēto tēmu sniedzis uzņēmējs Pēteris Šmidre.
“Vai vispār kāds runā par to, ka 2021. gadā Krievija no gāzes realizācijas saņēma vairāk nekā 2 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, ņemot vērā cenu kāpumu?” sašutis ir Šmidre. Kas tās ir par sankcijām? Viņš nedaudz aizkaitināts vaicā.
Kas īsti ir sankcijas? “Sankcijas pasliktina agresīvās valsts ekonomisko situāciju, kas tai neļauj turpināt agresiju, vai tad tā nav? Bet šobrīd nekas viņiem nekaiš, absolūti nekas,” norāda uzņēmējs. Viņš turpina: “”Aifonus” nepārdod? Nu labi, tāpat viņi tos dabū.” Šmidre uztraucas par to, ka
šobrīd joprojām nav radīti efektīvi mehānismi, kā cīnīties pret Krieviju. Ne Eiropa, ne ASV nav atradusi metodes, kā ar sankciju palīdzību cīnīties pret pasaules lielāko agresoru.
“Neviens no variantiem līdz šodienai nekādu konkrētu efektu nav devis.”
Ārlietu ministrs: Sankcijām pret Krieviju ir jāpaliek spēkā arī pēc Ukrainas teritoriju deokupācijas
Sankcijām pret Krieviju ir jāpaliek spēkā arī pēc Ukrainas teritoriju deokupācijas, līdz Krievija būs atzinusi Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās un samaksājusi par Ukrainas rekonstrukciju, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš atzīmēja, ka Latvijai kopā ar partneriem ir jāturpina strādāt pie sankciju koordinācijas, efektīvas līdz šim pieņemto sankciju ieviešanas un to apiešanas novēršanas. Pēc ministra paustā ziņojumā, Latvija ir gatava turpināt kāpināt sankciju spiedienu, paplašinot vai padziļinot to tvērumu.
Ārlietu ministrs akcentēja, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju kļuva par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, lai ierobežotu tās spēju finansēt un īstenot karadarbību un palielinot tā politisko un ekonomisko maksu par kara izraisīšanu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka visa cita starpā Krievijas valdošajai elitei, kas ir atbildīga par Krievijas agresiju Ukrainā, ir noteiktas sankcijas, kas paredz ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu ES. Patlaban sankcijas attiecinātas uz 1836 personām.
Ziņojumā ārlietu ministrs atzīmēja, ka Latvija iestāsies par ES līmeņa juridiska risinājuma panākšanu, lai iesaldētos Kri
2022. gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.
