Vai smēķētāji tiešām ir Covid riska grupa? Latvieši dalās “atmešanas stāstos” 0
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan trūkst pētījumu un neapgāžamu pierādījumu par to, ka smēķētājiem jaunais Covid-19 vīruss ir bīstamāks nekā tiem, kuri atturas, eksperti un speciālisti ir vienisprātis – dažādu iemeslu dēļ smēķētāji tomēr ir pakļauti lielākam riskam slimību pārdzīvot smagāk. Vai šis ir īstais brīdis, lai atmestu? Vai par to būtu nopietni jāpadomā katram smēķētājam? Un kā to pareizi izdarīt?
Atmešanas stāsts katram ir citāds, uzsver kustības “bezcigaretes.lv” valdes loceklis Kaspars Sebris. Taču skaidrs ir viens: “Visiem smēķētājiem kopīgs ir tas, ka jābūt piemērotiem apstākļiem. Tostarp jāizvairās no situācijām un cilvēkiem, kas veicina tieksmi uzsmēķēt.
Šis brīdis ir piemērots smēķēšanas atmešanai, jo cilvēki vairāk pavada laiku mājās, ar lielāku iespēju nesatikt smēķējošos kolēģus un draugus.
Atmešana var notikt divējādi – uzreiz vai pakāpeniski samazinot nikotīna devu. Izaicinājums “Atmet 28 dienās” orientēts uz otro. Taču gan vienā, gan otrā gadījumā ir zinātniski pierādīts, ka speciālista vadīta atbalsta grupa ievērojami paaugstina iespēju izārstēties.
Protams, visa pamatā ir tas, cik spēcīga ir motivācija atmest. Savukārt grupā var saņemt nepieciešamās zināšanas, pleca sajūtu, padomus un dažādas pieredzes, kuras izmēģināt.” Kustība “bezcigaretes.lv” veido atbalsta grupas, 28 dienu pārbaudījumu, kura laikā cilvēki cenšas atmest kaitīgo ieradumu. Kā tas notiek?
Izmantojot “Facebook” kontu “bez cigaretes” un mājas lapu “www.bezcigaretes.lv”, kopumā vairāk nekā 700 cilvēku līdz šim pieteikušies šai kustībai. Ik pēc divām dienām savā e-pastā katrs no viņiem saņem psiholoģes un atkarību speciālistes Ingas Dreimanes izstrādātu plānu, kā soli pa solim strādāt ar sevi, lai uzveiktu atkarību.
Katru nedēļu, izmantojot “Zoom” platformu, Ingas Dreimanes un klīniskā psihologa Krišjāņa Zarembas vadībā notiek trīs atbalsta grupu darbība. Speciāli kampaņai izveidotā slēgtā “Facebook” grupā visi, kuri pieteikušies pārbaudījumam, aktīvi komunicē un dalās ar savu pieredzi.
Draugu ietekme un spiediens
Eksperti ir vienisprātis – nav vienas konkrētas receptes, lai atmestu smēķēšanu. Par to pārliecināts ir arī Artūrs, kurš smēķēt sācis 9. klasē draugu ietekmē. Artūrs sevi par smēķētāju varēja saukt piecus gadus. Epizodiski viņš centies atmest vairākas reizes, bet, kā saka viņš pats – vienmēr atradies kāds “labs” iemesls, lai atkal uzpīpētu.
Smēķēšanas faktu viņš slēpis kā no draudzenes, tā arī no vecākiem, mašīnā izveidojot nodalījumu “pretsmēķēšanas komplektam”, tas ir, dezinfekcijas līdzeklim, smaržām, mitrajām salvetēm, košļenei, lai tikai tuvinieki neuzzinātu par kaitīgo ieradumu. Viņš ir pārliecināts, ka pamatnosacījumi atmešanai ir gribasspēks, neatlaidība un disciplīna:
“Katrs vājš cilvēks atradīs iemeslu, lai uzsmēķētu, jo tas taču palīdz pret visādām kaitēm – pēc strīdiem dod mieru, iedzeršanas laikā palīdz uzturēt sarunu ar draugiem.”
Artūrs atklāj līdzcilvēku ietekmi, to, ka daudzi draugi, lai gan zinājuši, ka viņš cenšas atmest, piedāvājuši uzpīpēt “pēdējo cigareti”: “Atmetu, jo katru reizi, kad vēlējos smēķēt, nemitīgi sev teicu – nē, nē, nē. Izturi! Tā ir dzelžaina pašdisciplīna. Vienreiz paslīdēsi – viss būs jāsāk no jauna. Es uzskatīju, ka nevar atmest, samazinot devu vai smēķējot “vieglākas” cigaretes, vai salīmējot plāksterus uz pleciem.
Uzskatīju, ka smēķēšana ir jānogriež kā ar nazi. Grūtāk bija izturēt tad, kad iedzēru kādā ballītē, – tad nemitīgi ir jādomā līdzi, ka nevar smēķēt. Praktiski pusgadu neatslābu ne mirkli. Nepadevos draugu spiedienam, kuri dažreiz speciāli piedāvāja uzsmēķēt. Jā, joprojām esam draugi, bet šodien uzskatu: viņi redzēja, ka es vienīgais cenšos atmest, un varbūt tāpēc, ka paši necentās to izdarīt, vēlējās, lai visi paliekam vienā pozīcijā.”
Smēķētāji riskē saslimt smagāk
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, vadošā pētniece, medicīnas doktore Anda Ķīvīte-Urtāne skaidro, ka smēķētāji ir vairāk pakļauti riskam inficēties ar COVID-19 infekcijas izraisītāju – to apstiprina arī Pasaules veselības organizācija.
Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone atklāj, ka Covid-19 vēl ir pārāk jauns vīruss, lai par smēķēšanas ietekmi būtu neapgāžami fakti, bet tomēr – tiek pieņemts, ka smēķēšana ir saistīta ar negatīvu slimības gaitas attīstību, pamatojoties uz esošajiem pierādījumiem, kas apliecina tabakas izstrādājumu lietošanas negatīvo ietekmi uz plaušu veselību un respiratoro slimību attīstību: “Ņemot vērā to, ka smēķēšana nomāc imūnsistēmu un tās atbildes reakciju uz infekcijas slimībām, smēķētāji ir pakļauti biežākām saslimšanām ar infekcijas slimībām, tostarp dažādiem sezonāliem vīrusiem.
Pētījumi ir apliecinājuši, ka smēķētājiem ir divreiz augstāks gripas saslimšanas risks un smagāku simptomu attīstības varbūtība nekā nesmēķētājiem,
kā arī bijusi augstāka mirstība MERS-CoV epidēmijas laikā nekā nesmēķējošajiem slimniekiem.”
Anda Ķīvīte-Urtāne uzsver: kaut arī vīruss ir pārāk jauns, lai atbilde būtu viennozīmīga, viens ir skaidrs – smēķētāji ir vairāk pakļauti riskam inficēties ar COVID-19 infekcijas izraisītāju, jo, piemēram, smēķējot pirksti, kuri, iespējams, ir bijuši saskarē ar vīrusu (ja pirms tam apmeklēts veikals, bijusi pieskaršanās auto stūrei vai citiem priekšmetiem, bijusi sarokošanās ar citu cilvēku utt.), tālāk saskaras ar cigaretes galu, kas tiek ievietots mutē, tāpat notiek pieskaršanās ar pirkstiem lūpām, sejai.
Aktīviem smēķētājiem ir izmaiņas plaušu struktūrā un plaušu vitālajā kapacitātē: “Viņiem bieži ir HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) vai citas plaušu saslimšanas. Tas ievērojami palielina risku, ka saslimšanas ar Covid-19 gadījumā slimība noritēs smagā formā.
Visi apstākļi, kas palielina organisma nepieciešamību pēc skābekļa vai kavē organisma spēju skābekli pilnībā un pareizi izmantot, palielina pacientu risku attiecībā uz nopietnām plaušu saslimšanām un Covid-19 komplikācijām, piemēram, attiecībā uz smagu pneimoniju.”
Pneimonoloģe Anda Nodieva stāsta – smēķētājiem ir lielāka iespējamība inficēties ar Covid-19 tieši tādēļ, ka regulārāk tiek aiztiktas lūpas – vai nu ar rokām, vai ar cigareti, kura pirms tam aiztikta ar rokām.
Tāpat pneimonoloģe atsaucas uz Pasaules veselības organizācijas datiem par to, ka smēķētājiem tiek novērota smagāka slimības gaita nekā nesmēķētājiem, kā arī biežāka ir nepieciešamība ārstēties intensīvās terapijas nodaļās.
Un cilvēkiem, kuri jau slimo ar kādu no smēķēšanas izraisītajām hroniskām plaušu vai sirds-asinsvadu slimībām, inficējoties ar Covid-19, tiek novēroti smagāki simptomi. Pneimonoloģe Ilze Pētermane uzsver pētījumu par smēķēšanas ietekmi uz Covid-19 trūkumu, tomēr skaidro, ka smēķēšana skar visas orgānu sistēmas, un smēķētājiem noteikti ir lielāks risks saslimt ar augšējo elpceļu saslimšanām, vīrusiem, gripu – tieši šā iemesla dēļ smēķētāji varētu būt uzņēmīgāki arī pret Covid-19.
Svarīgākais – motivācija
Vai smēķētājiem tieši šobrīd būtu vērts nopietni koncentrēties, lai atmestu smēķēšanu? Narkoloģe Ilze Maksima iedrošina – atmest kaitīgo paradumu ir svarīgi ne tikai Covid laikā, bet vienmēr: “Ja ir runa par veselības un dzīvildzes saglabāšanu, nesākt smēķēt vai to pārtraukt ir ļoti būtisks personas lēmums jebkurā vecumā.
Covid laikā tas ir ļoti aktuāli, jo ir pierādījumi, ka tieši smēķētājiem ir iespējams ciest no lielākām šīs infekcijas radītām komplikācijām, un tam ir skaidrojums – smēķētāja elpceļu gļotādas stāvoklis, imūnās sistēmas stāvoklis un arī paaugstināta fona trauksme, kas raksturīga tieši smēķētājiem, vēl vairāk samazina cilvēka aizsardzības un kompensatorās spējas.” Kā lai efektīvi atmet smēķēšanu?
“Vienmēr sākumā ir motivācija, kāpēc tās vai citas pārmaiņas ir nepieciešamas.
Svarīgi atpazīt un apzināties ilgtermiņa un īstermiņa pozitīvās un negatīvās sekas, lai kaut ko mainītu. Tā ir apzināta un plānota rīcība, kuras iedvesmai palīdzību var meklēt pie speciālista. Jo vairāk tiek meklēti un apzināti pierādījumi negatīvajām sekām, jo pārmaiņu brīdis jau kļūst ļoti iespējams.
Mēģinot saprast šķietami pozitīvos smēķēšanas ieguvumus, var atrast veselību saglabājošās alternatīvas – hobijs, sports, jaunas prasmes vai pat darba maiņa. Palīdzību pie speciālista jebkurā no šiem posmiem var un vajag meklēt.”
Motivācijas nepieciešamību apstiprina arī Kristīne, kura smēķēt beidza sava drauga dēļ. Draugs ir nesmēķētājs, un viņš ļoti vēlējās, lai arī Kristīne atmet savu kaitīgo ieradumu: “Sākumā atmest man likās neiespējami – īpaši, ja ne pārāk gribējās to darīt. Viena draudzene ieteica tabletes “Tabex” – viņa pīpēja daudz biežāk nekā es, un, ja atmest izdevās viņai, tad kāpēc lai tas neizdotos arī man?
Atceros, ka kurss bija ilgs, bet es jau pusceļā pārtraucu lietot tabletes, jo negribējās vairs ne pīpēt, ne tabletes dzert. Pirmajā pusgadā bija vēlme stāvēt blakus kādam cilvēkam, kas smēķē, lai sajustu to smaržu. Laikam ejot, pārgāja.” Arī Kristīne, tāpat kā narkoloģe Maksima, iesaka meklēt speciālista palīdzību, lai atrastu labāko risinājumu: “Ja smēķē ilgus gadus, iesaku doties pie ārsta, jo tomēr organisms ir pieradis un nedrīkst strauji atmest.
Tagad, kad es nesmēķēju, saprotu, ka veselība ir pirmais, par ko būtu jāpadomā, – ir vieglāk elpot, nav nepatīkamu smaku. Noteikti zinu, ka nevajag sākt atmest ar košļājamajām gumijām un plāksteriem – būs tikai liela naudas izmešana.” Kristīne ir pārliecināta – viss atkarīgs no cilvēka gribasspēka un motivācijas. Viņa apgalvo, ka atmest izdevies vien mīlestības dēļ.
Meitene piebilst – ja šobrīd vēl būtu ar tā laika domāšanu un joprojām smēķētu, nez vai vīruss būtu tas, kura dēļ viņa to pārtrauktu. Taču ar šī brīža prātu un apziņu, ka veselība ir jāsargā, Kristīne noteikti apsvērtu domu – atmest tieši tagad un tūlīt.
Līdzīgs stāsts ir arī Artūram: viņa draudzene, nu jau sieva, tolaik ļoti vēlējusies, lai draugs atmet nelāgo ieradumu. Draudzenes vēlme, kā arī vilšanās, kad Artūrs atkal un atkal no jauna atsācis smēķēt, kalpojis kā iedvesmas avots saņemties un pateikt sev un citiem – NĒ!
Atmet tagad!
Kustība “bezcigaretes.lv” vēl nav ieguvusi datus par to, vai šobrīd lielā aktivitāte atbalsta grupās skaidrojama ar Covid-19 izplatību Latvijā, taču tieši tagad dalībnieku skaits ir īpaši liels. Valdes loceklis Kaspars Sebris uzsver – nav manīts, ka smēķētāji paradumu vēlētos atmest tieši vīrusa dēļ, taču katrs dalībnieks īstos iemeslus zina vien pats.
Psiholoģe Inga Dreimane stāsta: nav novērojams, ka tieši Covid-19 būtu veicinājis vēlmi atmest smēķēšanu: “Daudzi mentālās veselības speciālisti uzsver, ka apreibinošo vielu lietošana un atkarība, ne tikai smēķēšanas atkarība, vēl aktualizēsies šīs krīzes laikā un veidos papildu spiedienu mentālās veselības problēmām.” Vai šis ir īstais laiks, lai atmestu, ņemot vērā to, ka imunitātei ir būtiska saistība ar Covid-19 smaguma pakāpi?
Psiholoģe skaidro, ka imunitāte ir kompleksa un sarežģīta cilvēka aizsardzības sistēma, un stress ir tikai viens no faktoriem, kas to ietekmē:
“Cilvēks var būt nīgrāks un dusmīgāks smēķēšanas atmešanas sākotnējā periodā, bet tas nav obligāti.
Turklāt jāpiebilst, ka dusmas un nīgrums paši par sevi nav stresa faktori un neietekmē cilvēka veselību, drīzāk šo emociju apspiešana un noliegšana ir tā, kas rada stresu. Arī smēķēšanas atmešana pati par sevi neizraisa dusmas vai citas sarežģītas emocijas, bet pastiprina tās reakcijas, kuras līdz šim ar smēķēšanu tika nomāktas vai maskētas.”
Artūrs ir pārliecināts, ka smēķēšana ir tikai process: “Manuprāt, ir aplami pieņemt, ka smēķēšana nomierina. Tas ir process: piecelies – uzsmēķē, paēd – uzsmēķē. Tāpat kā smēķēšana ir process, tā arī atmešana ir process. Es vienkārši pieradu pieceļoties, paēdot vai braucot ar auto – nesmēķēt. Uzskatu, ka smēķēšanai nav nekāda sakara ar nerviem, stresu un citiem mītiem.
Tā vienkārši ir pieņemts domāt, un šīs “patīkamās” sajūtas pēc smēķēšanas ir tikai leģenda, kura ir dzīva katra smēķētāja prātā gadsimtiem. Smēķējot psiholoģiskais aspekts ir spēcīgāks par fizisko. Es nekļuvu nīgrāks, dusmīgāks vai stresaināks. Gluži pretēji. Mana galva bija skaidrāka, elpa dziļāka. Mani nemocīja ikdienišķie reiboņi no ievilktā dūma.”
Kā Artūrs rīkotos Covid-19 pandēmijas laikā, ja joprojām sevi pieskaitītu pie smēķētāju pulciņa? Viņš atklāj: “Domāju, ka pandēmija nekādā mērā nemazinātu manu vēlmi smēķēt. Šis laiks ir pielīdzināms Jaunajam gadam, kad visi apņemas kaut ko vairs nedarīt vai arī darīt vairāk, bet visas šāda veida apņemšanās ierasti beidzas neilgi pēc pusnakts vai labākajā gadījumā nākamajā dienā.
Tā tas nestrādā. Vismaz ne man. Manā dzīvē nav mītu – pēdējā cigarete, Jaunā gada apņemšanās vai “nosmēķēšu pēdējo paciņu un atmetīšu”. Ja gribi kaut ko mainīt – tas jādara tagad. Godīgi sakot, šajā laikā, visticamāk, es smēķētu vēl vairāk.”
