Pēteris Apinis: Smēķēt un sportot. Vai tas ir savienojams?
1
Divas lielākās globālās bēdas – smēķēšana un mazkustība – saīsina cilvēku dzīvildzi, rada slimības, vājumu, nespēku, daudz darbu medicīnai un lielus finansiālus zaudējumus veselības budžetam. Visbiežāk smēķētājs ir arī mazkustīgs ar lieku svaru, kas sportam nododas galvenokārt pie televizora, pie kāršu galda vai internetā (uzskata kārtis vai interneta spēles par sportu). Šī kombinācija – mazkustīgi smēķētāji – patērē pusi mūsu medicīnas resursu un naudas, viņi spiesti ēst saujām dārgu tablešu, vēlāk viņiem nogriež kāju, ārstē diabētu, izgriež vēzi, apstaro un veic ķīmijterapiju.
Parasti smēķētāji nesporto. Daži sporto. Viņu rezultāti būtu daudz labāki, ja viņi nesmēķētu.
Tabakas ražotāji, tirgotāji un spekulanti mēdz izplatīt stāstus, kādus labus rezultātus sasniedzis viens vai otrs smēķētājs, rāda šo smēķējošo sportistu bērniem par piemēru. Netiek minēts, ka olimpiskās godalgas, NBA vai NHL zvaigžņu spēli mūsdienās neviens smēķētājs nesasniedz. Kādēļ?
Smēķētājiem attiecībā uz sportu un kustībām ir:
• mazāka izturība;
• sliktāki fiziskie rezultāti un sliktāks sniegums;
• biežākas traumas un savainojumi sportā
Kāpēc smēķētāji ir mazāk piemēroti augstiem sporta rezultātiem nekā nesmēķētāji?
Lai sportā sasniegtu maksimāli labu rezultātu, sportista smadzenēm, sirdij, plaušām un muskuļiem nepieciešamas ar skābekli bagātas asinis.Tabakas dūmos esošais oglekļa monoksīds (CO) saistās ar hemoglobīnu sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos). Savienojums ir pastāvīgs, saglabājas ilgi. Skābeklis pie šā hemoglobīna (ar monoksīdu saistīto) piesaistīties nevar.
Līdz ar to smēķētājam sportojot ātrāk tiek izmantota anaerobā glikolīze, muskuļos uzkrājas pienskābe, muskuļi ātrāk nogurst.
Arī tas, ka smēķētājiem artērijas sašaurinās, neļauj muskuļus pietiekami apskābekļot.
Zemākas skābekļa koncentrācijas dēļ smēķētāja sirdij jāstrādā ātrāk nekā nesmēķētāja sirdij, lai nodrošinātu organismam, īpaši smadzenēm un muskuļiem, pietiekami daudz skābekļa. Smēķētāji ātrāk sasniedz izsīkumu nekā nesmēķētāji, smēķētāji nespēj skriet tik tālu vai tik ātri kā nesmēķētāji. Smēķētāji iegūst mazāku labumu no fiziskās sagatavotības – lēnāk aug muskuļu masa, zemāka ir elastība. Tomēr vislielākās problēmas rada tas, ka smēķētāji sportisti lielākas slodzes brīžos nespēj pieņemt pareizus lēmumus, un tas nozīmē spēles izšķirošajos brīžos atrasties uz rezervistu soliņa.
No elpas trūkuma sportojot smēķētāji cieš trīskārt nekā nesmēķētāji.
Smēķētāja muskuļi un sirds sportisku nodarbību laikā prasa vairāk skābekļa, nekā plaušas spēj nodrošināt. Smēķētājiem sportistiem nodarbību laikā ir augstāks asinsspiediens, un tas pēc treniņa vai sacensībām lēnāk atjaunojas normā, ja vispār atgriežas normas skaitļos. Paaugstināts skābekļa līmenis muskuļos, sirdī un smadzenēs, ko izraisa CO līmenis asinīs, var izraisīt reiboni vai ģīboni intensīvu fizisku aktivitāšu laikā.
Smēķētāji sportisti gūst divtik traumu nekā nesmēķētāji. Smēķētājiem sportā biežāk novēro bursītus, tendinītus, lūzumus, mežģījumus. Smēķēšana negatīvi ietekmē kaulus un locītavas, smēķētājiem ir paaugstināts risks iedzīvoties osteoporozē, reimatoīdajā artrītā, muguras sāpēs.
Smēķētājiem vajag vairāk laika, lai traumas sadziedētu, bet ir lielāks risks, ka traumas sekas netiks sadziedētas nekad.
Un galu galā – smēķētājiem ir augstāks operāciju risks. Atkārtošos – visiem ievainojumiem un traumām, ko gūst smēķētājs, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai trauma sadzītu, kas nozīmē ilgāku laiku uz rezervistu soliņa.
Amerikāņu militāristu pētījumi liecina, ka smēķētāji karavīri kauju un mācību laikā divreiz biežāk gūst savainojumus un ievainojumus, pie tam gūst divreiz smagākus savainojumus un ievainojumus. Salieciet šos faktus kopā ar sporta traumatismu!
Katru dienu desmit Latvijas bērni sāk smēķēt (te domāti tikai tie desmit, kas pēc tam arī kļūst par pastāvīgiem smēķētājiem)! Bērniem un pusaudžiem smēķētājiem (un Latvijā, pateicoties tirgotāju aktivitātēm, kā arī vecāku, skolotāju un policistu agnorancei, smēķē gandrīz trešdaļa bērnu un pusaudžu) sporta nodarbībās ir zemāka fiziskā izturība un veiktspēja salīdzinājumā ar nesmēķētājiem, viņiem biežāk novēro elpas trūkumu, sliktāku vispārējo veselības stāvokli. Bērniem un pusaudžiem smēķēšana palēnina plaušu augšanu, samazina plaušu derīgo telpu, viņiem biežāk ir klepus un elpošanas orgānu slimības.
Gan pieaugušajiem, gan bērniem un pusaudžiem smēķētājiem daudzas smēķēšanas sekas var novērst, bet tad ir jābeidz smēķēt. Uz visiem laikiem. Jo ātrāk, jo labāk!
Ko darīt smēķētājam, kas nespēj atmest smēķēšanu? Nu, protams, sākt sportot!
Tas ir grūts lēmums, jo cigaretes smēķēšana cilvēku padara slinku un neauglīgu, un cigaretes ļoti ietekmē domāšanu lēmumu nepieņemšanas virzienā.
Un nav viegli sākt sportot, jo smēķētājam jau tā ir grūti veikt jebkuras kustības, smēķētājam ir grūti uzkāpt pa kāpnēm un ātri iestājas aizdusa. Un tomēr – vienīgais pareizais lēmums ir sportot un kustēties.
Sešu (vai labāk desmit) kilometru viegls skrējiens no plaušām izventilēs lielāko daļu no tām 4000 ķimikālijām, kas atrodas smēķējamajā tabakā (vismaz 50 no šīm ķimikālijām izraisa vēzi).
Ar skrējiena laikā paaugstināto vielmaiņu no organisma izdalīsies oglekļa monoksīds, kura sasaite ar hemoglobīnu ir stabilāka nekā skābeklim, taču tik un tā monoksīdu var izdabūt no asinīm. Asinsvadus sporta nodarbības paplašinās un padarīs elastīgākus. Plaušu tilpums palielināsies.
Ko, smēķētāj, nevari paskriet? Nav gana daudz gribasspēka vai pārāk ātri nāk nogurums? Sākt var ar nūjošanu vai garu pastaigu. Ceļu no darba uz mājām var veikt kājām. Un ir izcils veids mazkustības beigšanai – uz darbu un no tā mājup braukt ar velosipēdu.
Smēķētājiem ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi un sirds, asinsvadu un elpceļu slimībām, taču sportošana ievērojami samazina šo slimību un ātras nāves risku.
