Pirmais mīts – sadzīviskais 0
Mitoloģija pauž, ka smēķēt sāk muļķības, bet pārtraukt vairs nevar rakstura vājuma dēļ, jo izveidojusies atkarība. Tiesa, mazāk popularizētie jaunākie molekulārās ģenētikas atklājumi liecina, ka smēķēšanas paradums ir gluži ģenētiski noteikts, un pat ir konkrēts “smēķēšanas gēns”, kas, starp citu, pasargā smēķētājus arī no vēža. Tiesa, ne visiem šis gēns spēj darboties, tāpēc ģenētiķi neizslēdz iespēju, ka jau drīz šo gēnu mākslīgi ievadīs organismā tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ liegta šī dabiskā aizsargspēja.
Līdz ar to virspusē iznāk fakts, ka smēķēšana vai nu vispār nav, vai katrā ziņā ne gluži visiem cilvēkiem ir kaitīga, jo organisma ģenētiskās uzbūves īpatnības kaut kā lāgā nevēlas piekrist tam, par ko “Veselības aizsardzības ministrija brīdina”. Un, kā pauž zinātnieki, absolūti nekāda tēlainā metafora nav apgalvojums, ka smēķēšanas atmešana par visām varītēm ir sava organisma pakļaušana neveselīgam stresam, kaut kas analoģisks akūtam iekaisuma procesam.
Piemēram, ASV Pensilvānijas universitātes pētnieki eksperimentos konstatējuši, ka tiem cilvēkiem, kuri strauji atmetuši smēķēšanu, pārlieku bieži iestājas depresija, muskuļu sāpes, temperatūras paaugstināšanās, pavājinās apetīte un iesākas daudzu hronisku slimību saasināšanās. Virknē eksperimentu, kuru galvenais nolūks bija izsekot tam, kas notiek tā dēvētās “absistences” laikā, pārliecinoši konstatēts, ka eksperimenta brīvprātīgo dalībnieku asinīs interleikīna–1 beta un interleikīna–6, kas ir depresīva stāvokļa izraisītāji, līmenis krasi palielinās jau vienas diennakts laikā. Un, pauduši pētnieki, šādus simptomus var novērst tikai ar spēcīgu pretiekaisuma terapiju.
(TURPINĀJUMS SEKOS)
VAIRĀK LASI JANVĀRA “PLANĒTAS NOSLĒPUMOS” VAI E-IZDEVUMĀ!
