Meli un mitoloģija 0
Vispirms jāsaprot pats galvenais šā materiāla kontekstā – runa ir par, pirmkārt, kvalitatīvas tabakas, kas tātad ir viena no dabas veltēm, lietošanu, otrkārt – tās lietošanu mērenā, saprātīgā apjomā. Lietojot pārspīlēti lielā daudzumā, sevi var iedzīt postā praktiski ar jebkuru dabiskas izcelsmes produktu, un tur pat nevajag mūsdienu pussintētiskās desiņas, mērcītes un treknmaizes, ar kurām cilvēkiem uzbāžas praktiski ik solī. Varbūt arī šajā virzienā varētu sākt pielietot pret smēķēšanu veikto represiju metodes, piemēram, pārdot nevis tikai vienu burgerīti, bet gan uzreiz “paciņu” ar 20 tādiem draņķa gabaliem? Proti, tā, kā tas ir ar cigaretēm, kuras pa vienai nopirkt nav iespējams. Bet – laikam jau diezin vai tā būs, jo tur visus pa labi un pa kreisi dāsni uzpērk gluži cits lobijs…
Jau kopš pirmajiem soļiem uzreiz var skaidri saskatīt nākamo galveno jautājuma aspektu – finansiālo. Neatkarīgie pētnieki, skaidrojot šā jautājuma būtību, uzdūrušies gūzmai neticami nelāgu faktu. Visdrīzāk, šeit ir runa par globālu mediķu un farmaceitu atriebību, kas mūsdienās automātiski pāraugusi vajāšanas mānijā. Proti, savulaik no mediķu un farmaceitu rokām izslīdēja tabakas kā ārstnieciska līdzekļa tirgošanas monopols, un alkatīgajā cīņā par peļņas piesavināšanos tikai sev uzvarēja ražotāji…
Vēl aptuveni līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadu sākumam daudzās valstīs drukātajās mediķu rokasgrāmatās bija skaidri un gaiši ierakstīts, ka smēķēšana ir visnotaļ rekomendējams līdzeklis terapeitiskos nolūkos dažādu saslimšanu gadījumos, piemēram, kolīta, klepus, elpvadu slimību mazināšanā, mutes dobuma un zobu higiēnas nolūkā un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir skaidrs, ka šeit runa ir pamatā par politekonomisku diversiju globālā mērogā, tāpēc ir vērts aplūkot vismaz daļu no acīmredzami safabricētiem un izplatītajiem mītiem saistībā ar smēķēšanu.
