Smēķēšana – ekonomiska problēma
0
No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu – uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar smagām sekām ir smēķēšanas dēļ.
Katrs otrais mežu ugunsgrēks ir nomesta nenodzēsta izsmēķa radīts. Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aizplūst kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 500 – 1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda “aizplūst” no Latvijas. Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Eiropas Savienības “Baltajā” grāmatā rakstīts, ka vismaz ceturtā daļa (24 – 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.
Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina. Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas.
Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķējot plaušas netiek normāli nodrošinātas ar skābekli, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums un uzmanības traucējumi.
Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes, jo uzmanība tiek novērsta aizsmēķējot. Smēķēšana otra cilvēka klātbūtnē ir noziegums, jo kaitē arī tam, kas cigareti nekūpina. Cilvēks, kas spiests smēķēt pasīvi, proti, cita izelpotos dūmus, saņem vismaz 60% no cigaretes kaitējuma – gan nikotīnu, gan darvas pilienus. Tātad pasīvais smēķētājs arī tiek pietuvināts insultam, plaušu un kuņģa vēzim, nogrieztai kājai… Vissliktāk klājas sievām, kuru vīri visu mūžu smēķē istabā, – ne tikai visas drēbes smird pēc smēķu dūmiem, bet arī plaušu alveolas kļūst melnas.
Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja un agrīna leikoze bērnam rodas no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģērē – savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu, cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums. Smēķēšana ir vardarbība pret bērnu.
Neapšaubāmi, vislielākais noziegums ir smēķēšana grūtnieces klātbūtnē, jo tā ir vardarbība pret sievieti un viņas nedzimušo bērnu, jo tā reāli apdraud dzīvību. Grūtniecības laikā (vecumgrupā līdz 20 gadiem) smēķē 20% sieviešu, bet vecāku gadagājuma grūtnieču vidū – 10%. Smēķēšana (arī pasīvā smēķēšana) grūtniecības laikā gandrīz simtkārt paaugstina priekšlaicīgu dzemdību, abortu vai augļa nāves risku.
Smēķēšana visvairāk ietekmē dzimumfunkciju. Smēķētāju vidū statistiski ievērojami lielāks ir ne tikai neauglīgu cilvēku, bet arī impotento skaits. Katra cilvēka pienākums ir aizrādīt jebkuram smēķētājam, ka viņš kaitē sev, savai valstij, iespējai radīt un audzināt bērnus. Pienācis laiks pret smēķētājiem izturēties kā pret ļaunprātīgiem stulbeņiem, bet pret tabakas izplatītājiem – kā pret slepkavām, narkotiku izplatītājiem un citiem neliešiem.
Aicinu veselības ministri Ingrīdu Circeni mainīt likumdošanu, lai smēķētājiem par savu ārstēšanu vajadzētu maksāt ievērojami vairāk!
