Izsmeļoši: Smaržu notis uz lāvas. Bet nelej ēterisko eļļu uz akmeņiem! 0
Atveru pirts durvis, un vārdi paši slīd pār lūpām: kā te smaržo! Patiesi, pirts nu ir tā vieta, kas pārpilna tīkamiem aromātiem. Taču smarža nav tikai viegls fons pēršanās priekam, tā spēj dot daudz vairāk.
Smarža atmodina, sagatavo pirts rituālam.
Tā ir pirmā maņa, kas tiek iedarbināta, cilvēkam ienākot pirtī. Tāpat kā bērnam piedzimstot, smarža ir pirmais, ko mazulis sajūt, – sasmaržo mammu un pieniņu, tiek pie krūts, – salīdzina pirtniece Ivita Pičukane.
“Aromāts pirtī ir ļoti svarīgs, jo mēs caur ādu elpojam. Pirtī katra ķermeņa šūniņa atveras, cilvēks kļūst par tādu kā sūklīti, uzsūc pilnīgi visu, kas ir apkārt gaisā. Tieši tādēļ ar smaržvielām jābūt uzmanīgam,” uzsver pirtsmīle un zāļu sieva Solvita Kūna.
Gariņš ar smaržu
Pirtniece Ivita teic, ka smarža īpaši iespaido tos cilvēkus, kam šī maņa spēcīgi attīstīta.
Pirts priekštelpā noliec trauku ar āboliem – svaigais aromāts tīkami kutina nāsis.
Arī pērtuvē Ivita vispirms pavicina slotiņas, lai gaiss uzsmaržotu. Viņa gatavo vēdināmās slotiņas, kurās ieliek kādu izteikti aromātisku augu: piparmētru, vērmeli, dievkociņu, biškrēsliņu, lavandu vai izopu. Daļai šo augu ir arī attīroša iedarbība.
“Ikviena slotiņa smaržo. Siltumā pavēdini, un aromāts mostas. Daru vēl tā – uzmetu garu un tajā paturu slotiņu. Tvaiks izplūst cauri, smarža izplatās telpā. Jābūt gan uzmanīgam, lai, šādi turot slotiņu, neapsviltu roka. Augus virs akmeņiem var iekarināt arī speciālā traukā, sietā,” iesaka Ivita.
Pieceptais ēteris
Ir ļaudis, kuri grib pastiprināt smaržu pērtuvē un šim nolūkam izmanto kādu no jau gatavajiem speciālajiem līdzekļiem, kas paredzēti liešanai uz karstiem akmeņiem. Tomēr pirms to iegādes der palūkot, vai šķidrumam nav pievienotas nevēlamas papildvielas.
“Nereti pērtuvē izmanto ēterisko eļļu, piepilina gariņa ūdenim un lej uz karstiem akmeņiem. Tā nedrīkst!
Ēteriskā eļļa nešķīst ūdenī, tātad faktiski tā piecepas pie karstajiem akmeņiem, piedeg.
Tātad gaisā nonāk šīs degšanas laikā radušās kaitīgās vielas, ko cilvēks ieelpo un uzņem caur ādu. Pat ja šķiet, ka deguma smakas nav, tomēr veselībai nelabvēlīga iedarbība rodas,” skaidro Solvita Kūna.
Solvita jau daudzus gadus iepazīst augu spēku, viņa gatavo dabīgās ēteriskās eļļas, labi zina, kā tās jālieto. Viņa ir arī pirtsmīle, praktiski pārbauda daudzas pirts gudrības, aicina būt uzmanīgiem arī tad, ja ēterisko eļļu pilina ūdens trauciņā, ko liek uz akmeņiem. Ja ūdens nav pietiekami daudz, tas iztvaiko, un ēteriskā eļļa piedeg, tātad gaisā nonāk nevēlamas vielas.
Solvita pazīst kādu pirtnieci, kurai šā iemesla dēļ radušās problēmas ar aknu veselību, ilgstoši ārstējusies.
Pirtniecei bijis daudz klientu, viņai iznācis iet pirtī divas trīs reizes nedēļā, tātad indēšanās notikusi intensīvi. Turklāt viņa izmantojusi ēterisko eļļu, ko iegūst ar ekstrakcijas metodi un, iespējams, tā bija arī šķaidīta ar sintētiskām smaržvielām. Ar ēterisko eļļu jābūt uzmanīgam, it sevišķi, ja nav zināma tās izcelsme un iegūšanas metode,” brīdina Solvita.
Komplektā ar sāli un medu
Daudzi dara citādi: ēterisko eļļu kopā ar ūdeni uzšļaksta pērtuves sienām. Tomēr arī tā nav pareizi. Ētera aromāts ir diezgan noturīgs, un, ja konkrētā smarža kādam pirtī gājējam nav tīkama, viņam ir sagandēts viss pirtsprieks.
“Ēteriskajai eļļai ir vairāki nesēji: sāls, medus, eļļa, arī piens. Vislabāk izmantot sāli, tajā iepilina ēterisko eļļu – tā izšķīst. Uz sauju sāls vajag vien dažas pilītes,” stāsta Solvita.
Šādu sāli pēc tam iemaisa bļodā, kur mērcējas slotas. Kad pērtuvē slotiņas sāk kustināt, iesmaržojas visa pirts. Ja kādam pirtsmīlim konkrētā smarža nešķiet tīkama, atliek tikai izliet slotūdeni, noskalot slotiņas, un no smaržas vairs nav ne vēsts.
Aromātisko sāli var pievienot arī gariņa ūdenim, ko lej uz akmeņiem. Ēteris izgaro kopā ar ūdeni, tātad nepiedeg.
Ēterisko eļļu var iepilināt medū un šādu medu ziest uz ķermeņa, pietiek ar vienu pilīti uz sauju medus.
Ja veido masāžas eļļu, uz 100 ml eļļas vajag 7–10 pilienus.
Ļoti bieži pirtī izmanto priedes vai egles ēterisko eļļu. Tīkamā smarža patīk gandrīz visiem. Šiem skujkokiem ir antibakteriāla un antiseptiska iedarbība, tie palīdz atbrīvoties no stresa, kā arī attīrīt elpceļus.
Solvita pirtī izmanto arī augu hidrolātu, pielej to ūdenim, ko met uz akmeņiem. Hidrolāts ir ļoti jaudīgs līdzeklis, tas iedarbojas pēc homeopātijas principa – jo smalkāk sadalīts auga spēks, jo dziļāk tas ieiet mentālajā laukā. Ar tvaiku pērtuvē to var labi panākt.
Turklāt hidrolāts arī satur ēteriskās eļļas daļu, bet tā ir tik smalka, ka izgaro. Litram ūdens pietiek ar 10 ml hidrolāta.
Rudens rūgtums
“Rudens pirtij piedien rūgtā smarža,” teic pirtniece Kristīne Vallere. Rudens ir pārejas laiks no fiziskā spēka uz garīgo, emocionālajā ziņā ļoti slidens periods. Lai notiekošo uztvertu harmoniskāk, svarīgi sagādāt sev atbalstu no dabas.
Kristīnes iemīļotie aromāti pirtī ir vībotne, vērmele, salvija, timiāns, baziliks, samtene un plaukstošais dievkociņš.
“Dievkociņa aromāts piepilda pirti ar tādu kā sidraba rasiņu. Ziedi ir ļoti smalki, tie atgādina par smalkās pasaules klātesamību. Spēcīgais aromāts ļauj augumam justies mīlētam. Dievkociņa smarža sniedz spēcīgu aizsardzību un drošību, rada mieru.
Šogad esmu iemīļojusi arī timiānu. Izmantoju gan kā kvēpekli, gan lieku pirts gariņa ūdenī, gan gatavoju tēju. Lietoju arī šā auga ēterisko eļļu. Timiāns attīra un dziedē dvēseliskos emociju iekaisumus. Šis aromāts ir Zemes stihijas spēcināts, tāpēc rada stabilitāti, pārliecību un ieved atpakaļ drošībā.
Vēl viens interesants augs ir rūta. Tās aromāts pērtuvē atslābina, nomierina, mazina depresīvas domas un atbrīvo no sievišķās enerģijas blokiem. Tomēr ir cilvēki, kam šis augs izraisa alerģisku reakciju.”
Propolisa brīnums
Solvitai pirtī visvairāk patīk divi aromāti. Vienu var dēvēt par augu kokteili. Sienot pirtsslotiņas, parasti paliek pāri dažādas lapas un kādi greizāki zariņi, to visu sažāvē un sajaukumu izmanto gariņam. Kamēr kurina pirti, bļodā iemet trīs četras saujas augu kokteiļa, aplej ar karstu ūdeni un atstāj ievilkties. Aromātisko ūdeni lej uz akmeņiem – gars ir viegls un smaržīgs.
Otru Solvitas mīļāko aromātu rada propoliss. Propolisu spirtā var nopirkt aptiekā, bet Solvita to gatavo pati. Propolisu piegādā brāļa krusttēvs bitenieks. Vēl vajadzīgs 60–70 grādu stiprs spirts, šņabis propolisa šķīdināšanai neder.
Propolisa šķaidījumu iepilina ķipīša ūdenī (litra krūzei pietiek ar 10 pilieniem), tas kļūst balts kā piens. Acumirklī arī visa pirts piepildās ar īpašu aromātu.
“Man daudzi saka: te tik labi smaržo, atgādina bērnību. Propoliss tiešām smaržo pēc bērnības. Aromāts un sajūtas, ko tas rada, iedod burvīgu noti visam pirts rituālam.”
Aromātiskās buntes un ruļļi
Pirtniece Ivita rituālā izmanto beržambuntes, kur saliek dažādus augus. Liek kopā, piemēram, vībotni, izopu, melisu, pelašķi, biškrēsliņu, kādu vērmeles zariņu. Ja peramajam tīk izops, beržambunti var pagatavot tikai no tā. Kad ar šo dabīgo švammi norīvē peramā ķermeni, pērtuve pārpildās ar tīkamu aromātu.
“Kad cilvēks izsilis un noskrubēts, noskaloju ar ūdeni un tad noberžu ar augu bunti. Iedarbojas gan pieskāriens, fiziskās sajūtas, gan smarža. Līdzīga iedarbība ir garajam augu rullim. To gatavoju, piemēram, no zeltslotiņām vai biškrēsliņiem, izmantoju īpašu, pakāpenisku sējuma veidu – lieku augus, kamēr veidojas apmēram metru garš vīstoklis. Rullēju to pāri visam augumam. Beržoties gar miesu, augi tiek izkustināti un sāk spēcīgi smaržot,” stāsta pirtniece.
Ne visiem smaržo
Smarža nav tikai prieks degunam. Tā ienāk cilvēkā ar auga spēku, sniedz savu dvēseli.
Ja cilvēkam smarža patīk, tā dod pozitīvu vēstījumu. Taču – kas vienam šķiet aromātisks, citam liek netīksmē saviebties. Smarža pārvēršas par smaku. Katrs no augiem mums kaut ko vēsta.
“Piemēram, kumelīte ir kā mammas spēks, tā nes mātes mīlestību. Esmu novērojusi, ka kumelītes smarža šķiet netīkama tam, kuram bijusi despotiska, valdonīga mamma, bet cilvēks ar šo traumu nav ticis galā,” teic Solvita. Ja kādam ir šāda problēma, bet viņš nav gatavs to risināt, pirtī, visticamāk, teiks: “Vai tā ir kumelīte? Fui, kā smird!”
Ivita novērojusi, ka cilvēki dažādi uztver auga aromātu. “Diviem peramajiem izmantoju skrubi, kurā likti vieni un tie paši augi.
Taču vienam šķiet, ka tas tīkami smaržo, bet otram var pat uzsmirdēt.
Vēl ir cits interesants vērojums – ja cilvēkam patīk kāda smarža, augs pie viņa arī smaržo vairāk, izteiktāk. Par to pirtī esmu pārliecinājusies ne reizi vien.”
Izmēģini!
Smarža pirtī rodas arī tad, ja kvēpina augus. Kvēpekli gatavo, izmantojot dažādus attīrošos augus, piemēram, vībotni. Ziedošas vībotnes smalkās pazarītes liek citu pie citas, notin ar kokvilnas diegu, kamēr izveidojas sveces vai cigāra forma, to izžāvē. Jātin blīvi, lai aizdegts kvēpeklis nebirtu, bet gruzdētu.
Ar to izkvēpina pirti, ja jūt, ka gaiss enerģētiski kļuvis pārlieku smags. Pērtuvi izvēdina un pēc tam kvēpina, to dara apļveida kustībām. Izkūpina visu telpu, arī zem lāviņām.
Mūsu ekspertes
SOLVITA KŪNA, augu pazinēja, dabīgo ēterisko eļļu meistare
IVITA PIČUKANE, pirts meistare, veselības aprūpes speciāliste
KRISTĪNE VALLERE, pirtniece, astroloģe
