“Ieeju “Drogās” un nesaprotu, kā tur var strādāt cilvēki, ja ir tik spēcīgs aromāts!” Noskaidrojam, ko veselībai nodara ilgstoša atrašanās šādā vidē 0
Kādu laiku atpakaļ saņēmām ziņu no mūsu lasītāja par to, ko cilvēkam var nodarīt ilgstoša aromātu elpošana. “Vienmēr, kad ieeju “Drogas”, “Stenders” un citos veikalos ar spēcīgu aromātu, domāju — kā tur spēj izturēt strādāt pārdevēji? Vai tas nav ļoti neveselīgi — visu dienu ieelpot tik spēcīgus aromātus, dažkārt arī ķīmiskus? Ko tas nodara šo cilvēku veselībai?” jautā lasītājs. Pēc atbildes LA.LV vērsās Latvijas Otolaringologu asociācijā.
Otolaringoloģe Dr. Anda Pūķe mums raksta, ka cilvēki katru dienu saskaras ar visdažādākajām smaržām, jo elpojam nepārtraukti. Viņa turpina, ka smarža var liecināt arī par kaut ko kaitīgu, tomēr cilvēka deguns spēj sajust daudzus ķīmiskus savienojumus, pirms tie var kaitēt veselībai. “Jāpiebilst, ka smaržojošos produktos bīstama var būt nevis pati smarža, bet gan ķīmiskie savienojumi, kas to rada. Tomēr izteikta, spēcīga smarža ne vienmēr nozīmē, ka tā ir kaitīga veselībai. Ļoti iespējams, ka šajos veikalos strādājošie aromātus arī vairs neizjūt tik spēcīgi kā tikko veikalā ienācis pircējs, jo ilgstoša saskarsme ar aromātu piesātina ožas receptorus deguna gļotādā, t.i., notiek adaptācija smaržai,” skaidro Pūķe.
“Smaržas var ietekmēt veselību — gan uzreiz, gan ilgtermiņā, gan arī neietekmēt vispār. Tas atkarīgs gan no paša aromāta, gan no tā, cik lielā koncentrācijā, cik ilgi un cik bieži ar to nākas saskarties, kā arī no individuālās jutības. Tieši individuālās jutības dēļ smaržu ietekmi uz veselību ir grūti izvērtēt. Aromāts, kas kādam šķiet patīkams, citam var izraisīt negatīvas emocijas vai radīt trauksmi. Cilvēkiem, kuri ir jutīgāki pret aromātiem, arī viegls aromāts var izraisīt galvassāpes vai sliktu dūšu. Dažādas ķimikālijas var izraisīt acu, deguna, rīkles un plaušu kairinājumu. Var rasties dedzinoša sajūta rīklē, klepus, apgrūtināta elpošana. Jutīgāki ir bērni, grūtnieces, cilvēki gados un cilvēki ar hroniskām veselības problēmām — piemēram, astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, alerģijām vai citām respiratorām saslimšanām,” pauž daktere.
Viņa stāsta, ka ikdienā cilvēkiem ir vieglāk izvēlēties un kontrolēt, kādus produktus — piemēram, uzkopšanas vai kosmētikas līdzekļus — lietot. Grūtāk to ir kontrolēt darba vidē, piemēram, rūpniecībā, strādājot ar krāsām vai lakām, vai smaržu veikalos. “Darba vidē, saskaroties ar spēcīgiem aromātiem, būtu nepieciešams nodrošināt adekvātu ventilāciju, un, ja nepieciešams, valkāt respiratoru. Cilvēkiem, kuriem ir kādas respiratoras saslimšanas vai, piemēram, migrēna, jārēķinās, ka darba vide var saasināt jau esošus veselības traucējumus. Bet ārpus darba — ieteiktu daudz uzturēties svaigā gaisā un izvēlēties kosmētiskos, veļas mazgāšanas un uzkopšanas līdzekļus bez pievienotām smaržvielām,” skaidro otolaringoloģe.
