Smaržīgi, mūžzaļi, ar dabas veltēm rotāti. FOTOIDEJAS skaistiem Adventes vainagiem 0
Autore: Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Advente jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks sākas četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Par šā laika tradicionālu simbolu ir kļuvis Adventes vainags, ko pārsvarā darina no egļu un priežu zariem, kas simbolizē mūžīgo dzīvību. Simboliska – mūžības un vienotības – nozīme ir arī vainaga formai – aplim un svecēm, kuras katru nedēļu pa vienai tiek iedegtas.
Adventes vainaga apļa forma simbolizē pilnību, vienotību, laiku un bezgalību. Tā darbojas arī kā aizsardzība pret ļaunajiem gariem. Simboliska nozīme ir arī svecēm. Ja strikti ievēro tradīcijas, Adventes vainagā simetriski kārto četras sarkanas vienādas formas sveces. Četru nedēļu laikā līdz Ziemassvētkiem tās citu pēc citas aizdedzina. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, kas simbolizē cerību, otrā ir Bētlemes svece, aicinot uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu jeb mīlestības svece.
Ļoti skaisti vainagā izskatās baltegļu zariņi, taču ne mazāk pievilcīgs ir arī citu mūžzaļo augu – kadiķa, īves, lapegles vai duglāzijas – zaļums. Kā rotājošus elementus var izmantot dabas materiālus (pīlādžogas, mežrozīšu, vilkābeļu augļus, kastaņus, ozolzīles, riekstus, magoņu galviņas, sausos ziediņus). Ja vainaga rotāšanai materiāls nav laikus sagādāts, var izmantot plāni sagrieztas un izkaltētas mandarīnu, laimu, citronu vai biešu šķēlītes. Var salasīt sīkus priežu, lapegļu vai alkšņu čiekuriņus. Ļoti dekoratīvs un pamanāms akcents ir piparkūku sirsniņas. Savukārt Adventes vainags smaržos, ja rotājumam izmantos kanēļa standziņas, vaniļas pākstis vai krustnagliņas. “Es dabas materiālus vācu laikus un ne tikai tuvākajā apkārtnē, bet arī ceļojot. No dažādiem Latvijas reģioniem esmu vedusi čiekurus, koku mizas, gliemežvākus, no jūras izskalotus kociņus,” stāsta dekoru darinātāja Dace Baumane.
Vainaga pamatnei jābūt vienmērīgi biezai. Jo lielāka diametra vainags iecerēts, jo proporcionāli biezāks jāveido pamats. Jāievēro, ka vainaga vidus nedrīkst būt pārāk mazs, citādi skujas to aizpildīs un vainaga vietā būs blīvs skuju aplis. “Lielākoties izmantoju salmu un klūgu pamatni, taču esmu taisījusi arī no avīzēm – tās cieši satinu, nosienu ar diegu un izveidoju apli,” pieredzē dalās Dace. “Visiem varu ieteikt Normandijas baltegli, kurai ir skaisti tonētas skujas. Tās ir izturīgas, jo, ievītas kompozīcijā, nebirst pat gadu, maina tikai krāsu – kļūst pelēcīgas.”
Rotājot vainagu, vispirms pielīmē lielākos elementus, tad garākos un spilgtākos, līdz pakāpeniski pāriet uz mazākiem elementiem. “Es kompozīciju sāku veidot no vainaga vidus, tad virspusi, visbeidzot – ārējo malu. Vainagu visu laiku grozu, lai kārtojums būtu vienmērīgs. Ja izmantoju dekoratīvo skujeņu zarus, tos pie pamatnes stiprinu, nosienot ar lina diegu (tas ir gan pelēkā, gan zaļā krāsā!) vai metāla stieplītēm. Arī rotājumam izvēlos elementus, ko var stiprināt vijumā, tos nelīmējot. Tādējādi var iztikt bez karstās līmes pistoles.”
Adventes vainagā ir daudz elementu (kadiķu, priežu zariņi, sūnas, mētras, čiekuri), kas viegli uzliesmo, tāpēc jāgādā par ugunsdrošību. Pirmām kārtām to nodrošina stabils sveču turētājs. Šajā gadījumā Dace izmantojusi speciālus sveču turētājus no metāla, kam apakšdaļā ir diezgan gara adata, lai svečturi varētu dziļi iespraust kompozīcijā. Arī sveces tiek spraustas uz svečturī iestiprinātas adatas, tā nodrošinot sveču stabilitāti.
