Smaržīga kūpināta gaļiņa vai zivtiņa… Padomi, kā ierīkot pašiem savu kūpinātavu 0
Smaržīgs auksti kūpinātas gaļas vai zivs gabaliņš – par to bieži vien esam gatavi maksāt tik, cik pārdevējs prasa, pat neiedomājoties, ka produkts krāsu un smaržu ieguvis nevis dūmos, bet prāta mulsināšanai aplaistīts ar kādu ķīmisko vielu kokteili. Lai nemaldinātu savu organismu un, visticamāk, nenodarītu tam skādi, labāk kūpināšanu uzticēt kādam, kuram uzticaties, vai vēl labāk, pie darba ķerties pašam – šāds kārums būs daudz garšīgāks. Ja dārza dziļumā nav aizķērusies tēva vai vectēva celtā kūpinātava, tās ierīkošanai vērts veltīt nedaudz laika un pūļu.
Dūmiem jāatdziest
Aukstās kūpināšanas laikā dūmu temperatūra ir +18…+22 °C. Dūmi, kas rodas no kvēlojošās koksnes, paspēj atdzist, līdz sasniedz gaļu vai zivis, jo kurtuve atrodas pietiekami tālu no pašas žāvētavas, ar kuru to savieno dūmvads. Dūmi, plūstot pa dūmvadu, atdziest līdz vēlamajai temperatūrai un arī atbrīvojas no kaitīgajiem piemaisījumiem un kvēpiem, kas varētu ietekmēt kūpinājuma garšu.
Lai dūmi paspētu atdzist, svarīgs ir kurināšanas process – degšanai jābūt ļoti lēnai. Kurtuvē jāliek vien pāris alkšņa malkas pagaļu, tām jāļauj lēni gruzdēt, piesedzot ar mitrām skaidām. Var izmantot arī mitru malku vai pagales pirms tam samitrināt ar ūdeni. Degšanas ātrumu tāpat regulē ar vilkmi – jo tā mazāka, jo gruzdēšanas process lēnāks.
Ārzemju literatūrā atrodams interesants paņēmiens, kā rīkoties, ja dūmi tomēr ir par karstiem. Uz sieta virs atveres, kur dūmi izplūst žāvētavas telpā, irdenā slānī novieto samitrinātus salmus. Tiklīdz šis materiāls izžuvis, to nomaina pret citu, kas ir mitrs. Salmu vietā var likt samitrinātu maisa audumu no dabiskām šķiedrām, piemēram, no džutas. Šāds audums par aptuveni 2,5 eiro metrā nopērkams dārzkopības veikalos.
Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot zāli – tā produktam piešķirs rūgtumu. Svarīgi, lai dūmi plūstu nepārtraukti visu kūpināšanas laiku, kas ilgst vairākas dienas.
Ja kūpināt paredzēts visai prāvos apmēros, kūpinātavu vislabāk izbūvēt kā nelielu namiņu no gāzbetona vai keramzīta blokiem. Tomēr izmaksas būs visai lielas, turklāt jāsāk ar pamatu izbūvi, lai ziemā ēkas sienas neizcilātu sals. Ja vien neesat profesionāls celtnieks, šādas kūpinātavas būvniecību labāk uzticēt pieredzējušiem meistariem.
Vienkāršāk – no koka
Daudz vienkāršāk nelielu kūpinātavu izgatavot no koka. Jāizvēlas lapu koka zāģmateriāli – alksnis, ozols, bumbiere, ābele un citas. Galvenais, lai koksnei būtu blīva struktūra, kas spēs pretoties nelabvēlīgajiem apstākļiem.
Lai izgatavotu 80 x 45 x 45 cm kūpināšanas kameru, nepieciešama 8 m gara 50 x 50 mm izmēra koka brusa, 100 mm plati un 8–10 mm biezi apdares dēļi. To kopgarums – aptuveni 35 m, ņemot vērā, ka sienas un jumts tiek izgatavots no dubultām dēļu kārtām, kas orientētas perpendikulāri viena otrai, tādējādi neļaujot dūmiem izplūst pa spraugām un žāvētavas iekšpusē nodrošinot vienmērīgu temperatūru.
Jumta izgatavošanai nepieciešams aptuveni kvadrātmetrs skārda. Durvīm – eņģes, rokturis un aizbīdnis. Pamatu izbūvei – sarkanie, bet kurtuvei – šamota ķieģeļi. Vēl vajadzīgas šamota caurules, kas savienos kurtuvi ar kūpinātavu (cauruļu diametrs – 100 mm un 120 mm, garums – attiecīgi 2 m un 0,5 m), perforēta metāla loksne kurtuves durtiņām, armatūras siets, smiltis, cements un šamota pulveris mūrēšanai.
