Smaržīgā dienvidniece lavanda – izturīgākās šķirnes un audzēšanas nianses 0
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Vēlos vairāk uzzināt par lavandu audzēšanu, kopšanu un izmantošanu. Jautā Inga K.
Burvīgā lavandas smarža reti kuru atstāj vienaldzīgu. Šīs dienvidnieces audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka gan piemājas dārzā, gan lielākās saimniecībās. Ģimenes saimniecības Lillas Lavender lavandas lauki priecē saimniekus un viesus jau 14 gadus, un tie atrodas gan Kurzemē, gan Vidzemē. Lavandas skaistumu var baudīt katru gadu jūlijā vai izmantot romantiskas nakšņošanas iespējas visas vasaras garumā.
Plaša daudzveidība
Zināms vairāk nekā 50 lavandas sugu, kas atšķiras pēc smaržas, augšanas īpatnībām un ziemcietības. Ziedu krāsa variē no gaiši zilas līdz pat tumši zilai ar violetu nokrāsu. Ir arī balta lavanda, bet tā nav tik piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Saimniecības Lillas Lavender īpašniece Inga Purava stāsta, ka vispopulārākā ir šaurlapu jeb angļu lavanda (Lavandula angustifolia), ko visbiežāk audzē Latvijas dārzos.
Tā izaug līdz 60 cm augsta, zied no jūlija līdz augustam. Iecienīta šķirne, ko iesaka audzētāja, ir ‘Hidcote Blue’, kas izceļas ar labu ziemcietību. Zied smaržīgiem, tumši violetziliem ziediem. Izturīga ir šķirne ‘Felice’, kas veido kompaktu krūmu ar tipiski violetiem ziediem, tiem ir visilgākais ziedēšanas periods – no jūnija līdz augustam.
Zināmākās ir arī ārstniecības lavanda (Lavandula officinalis), platlapu lavanda (Lavandula latifolia) un Spānijas (franču) lavanda (Lavandula stoechas). Pēdējo no nosauktajām Inga Purava neiesaka audzēt, ja nu vienīgi kā viengadīgu augu, jo tās ziemcietība ir ļoti zema. Izteikti dekoratīva ir hibrīdā lavanda (Lavandula x intermedia) ar lieliem ziediem un zied vēlāk nekā angļu lavanda. Šķirne ‘Grosso’ Ingas saimniecībā tika audzēta pirmā.
Francijā visvairāk tiek audzēts lavandīns – tie ir hibrīdi ar izteiksmīgu smaržu, kam diemžēl nepiemīt dziednieciskas īpašības. Latvijas apstākļos lavandīns bieži mēdz izsalt.
Vietas izvēle un augsne
Savvaļā lavanda aug Vidusjūras reģionos, sausās un akmeņainās nogāzēs, tāpēc arī mūsu dārzos tai jāierāda saulaina un silta vieta. Augsnes ziņā lavanda ir mazprasīga – labi augs arī ar barības vielām nabadzīgā, vieglā augsnē, bet tai jābūt labi drenētai, ar pH 7–7,2. Mālainas, smagas un mitras augsnes nebūs piemērotas. Tādas var ielabot, iestrādājot augsnē granti, lai palielinātu ūdenscaurlaidību.
Lavandu var droši audzēt podos un kastēs uz balkona vai terases. Piemērota ir ziemcietīgā zema auguma šķirne ‘Royal Blue’ ar tumšziliem ziediem.
Pildot podus, jāizvairās no barības vielām bagātas augsnes, tās vietā labāk izmantot garšaugiem vai kaktusiem paredzētu substrātu.
Šie substrāti ir labi drenēti un novērš ūdens uzkrāšanos, ko lavandas nepacieš. Trauka apakšā jābūt drenāžas slānim no keramzīta, rupjas grants vai sīkiem akmentiņiem, kā arī caurumiņiem liekā ūdens iztecēšanai.
Stādīšana un kopšana
Podiņos augušu lavandu var stādīt visu sezonu, bet labāk to darīt pavasarī, jo tad līdz ziemošanai augs paspēj labi ieaugties. Vēlamais stādīšanas attālums ir 40–50 cm.
Inga Purava norāda, ka lavanda ir sausumizturīga, tāpēc laistīšana dārzā nav nepieciešama. Izņēmums ir tikko iestādīti augi, kuri vēl nav kārtīgi iesakņojušies, kā arī lavanda, kas aug podos vai kastēs. Dārzā augiem arī papildu mēslošana nav vajadzīga. Ja ir vēlme, pavasarī var augsni bagātināt ar kompostu. Pastiprināta mēslošana var mazināt auga ziemcietību. Podos augošās mēslo ar kādu no ziedošiem augiem paredzētajiem mēslošanas līdzekļiem.
