Jaunais uzņēmējs. Laines Beriņas smalkie, vieglie un īpašie trauki 0
Vēl pagājšgad Ziemassvētku tirdziņu pārpilnībā pamanīju formās un krāsās atšķirīgus izsmalcinātus porcelāna izstrādājumus, kurus darinājusi māksliniece Laine Beriņa. Radās interese par jauno uzņēmēju, tāpēc, uzsākot šo gadu, vēlos jūs iedvesmot ar viņas stāstu par savu zīmolu “Laine Berina Ceramics”.
Lainei Beriņai porcelāns nozīmē ne vien izsmalcinātību un klasisku vērtību, bet arī mūsdienīgu estētiku, oriģinālu formu radīšanu. Viņas darbi ir ikdienā lietojami priekšmeti, kuru mākslinieciskā kvalitāte ir nevainojama.
Mūsdienās vairs nav iecienīts veidot porcelāna izstrādājumu privātkolekcijas, kā tas bija ierasts agrāk. Vairs tik daudz neapjūsmo porcelāna daiļumu, kā tā funkcionalitāti – porcelāna pielietojums ir dažādāks un izplatītāks – to izmanto pat kosmosa kuģu aprīkojumā un enerģijas ieguvei. Lainei Beriņai porcelāns nozīmē ne vien izsmalcinātību un klasisku vērtību, bet arī mūsdienīgu estētiku, oriģinālu formu radīšanu, piemēram, porcelāna glāzes kēksiņa (cupcacke), kafijas traukus tulpes zieda formā ar izsmalcinātu zelta vai sudraba maliņu. Viņas radošais rokraksts veidojies, interpretējot vēroto dabā, eksperimentējot jauno iespēju meklējumos.
Apzinot iespējas
Bērnībā Laine neesot sapņojusi būt māksliniece, jo domājusi par darbu rūpnīcā pie konveijera, kur ātri varēs apgūt darāmo un justies droša. Taču pēcāk sapratusi, ka tik vienmuļš darbs tomēr būtu ļoti garlaicīgs. Turklāt arī ne visai ienesīgs.
Laine beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina nodaļu, bet pēc tam gadu studējusi Latvijas Universitātē pedagoģiju. Lai arī iegūtā pieredze bijusi interesanta, Laine drīz vien sapratusi, ka tas nav viņas aicinājums. Tāpēc meklējusi citas iespējas, kādu laiku strādājusi kafejnīcā, kur iepazinusies ar daudziem cilvēkiem, vairāki no viņiem kļuvuši par Laines mākslas darbu cienītājiem. Pēcāk iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļā studēt keramiku. Laine Beriņa pati uzskata, ka ceļš uz keramikas nodaļu bijis nejaušs, jo bijusi iecere studēt tēlniecību.
“Mani fascinēja monumentālu darbu formāts, gribēju darboties ar dažādiem materiāliem, nebaidoties ar tiem nosmērēties. Jā, tas ir grūti un smagi, toties ir prieks redzēt, aptaustīt pašas radīto darbu. Tā kā togad tēlniekos solījās būt liels konkurss, savas nepārliecinātības dēļ devos uz keramiķiem, tēlniecībai visradnieciskākajā nodaļā. Ne brīdi nenožēloju. Tikpat netīra, putekļaina, ķīmiska un karsta padarīšana. Bieži uz sejas jāuzvelk respirators…”
Ar ģimenes atbalstu
“Pakāpeniski iekārtoju savu pirmo privāto darba telpu, jo līdz tam biju strādājusi tikai Mākslas akadēmijas darbnīcā, dalot to ar pārējiem studentiem. Manā uzņēmējdarbībā īpaša nozīme ir ģimenes atbalstam. Pārdaugavas namā, kur esmu iekārtojusi darbnīcu, agrāk dzīvoja vecmāmiņa. Viņa pārcēlās pie radiem, atvēlot telpas man. Savukārt opītis sponsorēja keramikas apdedzināšanas krāsni. Mana mamma Astrīda uzņēmās grāmatvedību.
Pati kopā ar draugiem pārveidoju un iekārtoju telpas atbilstoši darbnīcas vajadzībām. Nu tikai atlika iesākt ražošanu.”
Raksturojot savu māksliniecisko ideju, Laine uzsver, ka traukiem mājās nav jābūt vienādiem, kā tas bija iecienīts agrāk, jo agri vai vēlu kāds no tiem saplīst un tad vairs nav pilnā komplekta. Viņasprāt, būtiskākais, lai dažādos laikos tapušie darbi labi sader kopā. Tādējādi var nomainīt vai papildināt esošo ar citiem priekšmetiem no jaunas kolekcijas. ”Jauki, ka ikviens manis veidotais priekšmets labi izskatās pats par sevi un var ”sadraudzēties” ar citiem traukiem.”
Porcelāna priekšmetu ražošana ir atkarīga ne vien no meistarības, bet arī no materiāla un formas. “Katrai idejai ir piemērots cits materiāls. Esmu strādājusi ar spāņu, taču tagad – ar vācu lejamo porcelānu. Sākumā uztaisu modeli no ģipša, noņemu tam formu un radu traukus liešanas tehnikā. Tagad man ir cits vācu porcelāns, kādu brīdi bija līdzīgs iepriekšējam – arī balts, taču tas mēdza deformēties, zaudēja iecerēto formu.” Laine atklāj, ka trauku veidošana ir laikietilpīgs process, jo formai pirms lietošanas jānožūst.
Tas ilgstot aptuveni trīs dienas. Katra trauka liešana prasa apmēram stundu, no brīža, kad piepildi formu ar porcelānu, līdz brīdim, kad vari trauku izņemt no tās. “Traukam jāizžūst pilnībā, un tad to var ļoti maigi apstrādāt. Krāsnī dedzina trīs reizes, veic glazēšanu, kas trauku padara lietojamu un vieglāk kopjamu. Arī glazēšana ir laikietilpīgs process, kas traukam piešķir gan krāsu, gan faktūru, un ir svarīgi prast to uzklāt tā, lai panāktu vēlamo, jo tas ļoti ietekmē gan trauka izskatu, gan tā lietojamību.”
Viņas darbi ir ikdienas sadzīvei nepieciešami priekšmeti, kuros mākslinieciskā kvalitāte nevainojami saplūst ar komerciālo potenciālu. Māksliniece labi izprot, saskata savu darbu pircēju vēlmes. Taču nekad neīstenos pasūtījumu, ja tas neatbildīs viņas gaumei. Grūtības? Jebkurš bizness ir riskants. Uzsākot ražošanu, bažas radījuši neregulārie ienākumi, tagad – menedžments.
“Pārslodzes brīžos esmu redzējusi baisus sapņus,
ka nogāžas piekarinātie plaukti ar traukiem, aizdegas ceplis…”
Ir plāniņš!
Roku darinājumi ne vienmēr ir tik perfektas formas kā tie, kas ražoti rūpnīcā, taču tiem ir pievienotā vērtība – mākslinieka stila unikalitāte, līdz ar to priekšmetu cena ir augstāka nekā rūpnieciski ražotiem. Ja nu vēlies iegādāties vairākus traukus, tad šāds pirkums sit pa maku… Laine atklāj, ka viņai esot iecere sadarboties ar kādu rūpnīcu, lai saprastu, kā ir, kad viņas trauki top vairumā. Tad arī katra izstrādājuma cena samazinātos. “Ja trauka vizuālais stils nemainās, bet ir iespēja saražot vairumā, kāpēc gan nepamēģināt?”
Patlaban Laines darba kolektīvs ir neliels – kopā ar īpašnieci un praktikanti Laimu – trīs darbinieki. Loģiski, ka biznesam ir jāattīstās, tāpēc uzņēmēja veikusi jaunu darbinieku atlasi.
“Dažu dienu laikā uz vakanci pieteicās apmēram 70 cilvēki!
No pieteikumiem sapratu, ka viņi alkst pēc darba ar rokām, vēlas pataustīt savu veikumu. Bija arī tādi, kuri strādā pilna laika darbu, bet bija ar mieru nākt agri no rīta vai vēlu vakaros, lai palīdzētu. Beigās izvēlējos daļēji pazīstamu meiteni, vārdā Kaidi, no Igaunijas, kura nesen pārcēlās uz Latviju. Jutu, ka viņa ir savs cilvēks!”
Uzziņa
”Laine Berina Ceramics”
Zīmols “Laine Berina Ceramics” izveidots 2016. gadā.
Laine Beriņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu un papildinājusi savas prasmes un zināšanas ”Eugeniusz Geppert Academy of Art and Design” Polijā, Vroclavā.
Māksliniece traukus veido liešanas tehnikā, iecienītākais materiāls – vācu porcelāns. Izstrādājumi – mākslas salonos, iecienīti Dānijā, Grieķijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs, kurp trauki sūtīti privātiem pasūtītājiem.
