Monika Zīle: Smalka pamācība politikā 3
Kad pēc jūlija vidū uzsprikstējušā konflikta valdošajā koalīcijā, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministriem demonstratīvi atstājot valdības sēdi pirms Normunda Miežvieta atkārtotas apstiprināšanas Valsts drošības dienesta vadītāja amatā, šo incidentu valdības vadītājs Krišjānis Kariņš apsprieda ar JKP līderi Jāni Bordānu, publiskai lietošanai izsniegtais pārrunu kopsavilkums bija visnotaļ saulains.
Notikušais neapdraudot koalīciju, kur lielos vilcienos partneri sadarbojas kā cimdiņš un rociņa – apmēram tā.
JKP uzticamie atbalstītāji gan izmantoja iespēju sociālajos tīklos pakurnēt, ka “Jaunajai Vienotībai” (“JV”) mandātu Saeimā divreiz mazāk nekā bordāniešiem, bet ļoti nozīmīgi krēsli valdībā, un tas neesot pareizi.
Matemātiski rēķinot, ir jāpiekrīt. Bet politikā darbojas arī citi lielumi, kuru skaitā pirmajā vietā ir pieredze, un tās nozīmi ļoti uzskatāmi redzam šobrīd, kad valdībai jārisina kritisko punktu sasniegusī preses piegāžu kompensēšanas problēma. Tik samilzusi, ka iesaistās Valsts prezidents.
Kāpēc līdz budžeta izskatīšanas robežai vēlā rudenī nobīdīta lemšana par “Latvijas Pastam” nepieciešamo zaudējumu segšanas summu drukāto mediju piegādē, ja šis vilcinājums, skarbi ietekmējot abonēšanas cenu, daudziem cilvēkiem liegs no visiem viedokļiem svarīgo informatīvo telpu?
Uz šo jautājumu par mediju politiku atbildīgā Kultūras ministrija, kuru laikam visaptveroši nodarbinājusi vadības maiņa, neko sakarīgu nav atbildējusi.
Nupat amatā stājušos Nauri Puntuli vainot nolaidībā būtu netaisni. Bet, liekas, jaunajam ministram vajadzētu nopietni pameklēt iemeslus, kāpēc mediju politikas koordinēšanai algotie padotie nav laikus cēluši trauksmi un kopā ar “Latvijas Pasta” likteņlēmējiem Satiksmes ministrijā (SM) nav atrotījuši piedurknes risinājuma savlaicīgai meklēšanai.
Taču, lai ko arī Puntuļa kungs noskaidrotu, problēmas sakni šonedēļ, atvaļinājumā būdams, eleganti lietišķi izvilka gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”). Izrādās, Satiksmes ministrija (SM) pat nav konsultējusies ar kolēģiem finansistiem par preses piegādes kompensācijas avotiem, uzlūkojot pašu problēmu kā mazsvarīgu un starp jomas nākamā gada prioritātēm ieliekot… ceturtajā vietā.
Kā jau valsts maka turētājam piedien, J. Reirs bez emocijām norādīja uz SM rīcībā esošajām un valdībai iesniegtajos Pasta likuma grozījumos nenorādītajām iespējām kompensēt preses piegādi. Zemteksts izlasāms bez piepūles: ažiotāžu visos līmeņos, Rīgas pili ieskaitot, radīja SM neprofesionālā pieeja problēmas risinājumam. Protams, finanšu ministra paudumos tāda teikuma nebija, bet politikā jāprot sadzirdēt arī smalki pausts neglaimojošs vērtējums. Šoreiz – Jāņa Bordāna komandai, kura ar saviem daudzajiem mandātiem tomēr neizskatās stiprs posms valdībā.
Domājams, pēc Valsts prezidenta un Ministru kabineta vadītāja pieslēgšanās mediju telpā valdošajai trauksmei, preses piegādes kompensāciju atrisinās. Un, jācer, JKP būs pietiekami godaprāta, lai jautājuma nokārtošanu nepieskaitītu saviem varoņdarbiem. Nav ne mazākā nopelna.
