“Mēdz būt arī nejauki viesi.” Smaids – viens no viesmīļa “ieročiem” 0
“Profesionālā izglītība pēc pamatskolas ir ļoti laba izvēle, ja zini, kādā profesijā gribi strādāt. Ja īsti neesi pārliecināts, tad gan labāk palikt vidusskolā,” saka viesmīle Madara Miņina, kura šoruden no starptautiskā jauno profesionāļu konkursa “Worldskills” pārvedusi divas medaļas. Viena no tām ir izcilības medaļa, ko saņem visi konkursanti, kuri ieguvuši noteiktu punktu skaitu, bet otra medaļa piešķirta par to, ka Madara bijusi labākā Latvijas komandā.
Madara, kura 2018. gada vasarā absolvējusi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ēdināšanas pakalpojumu specialitāti, jauno profesionāļu konkursā startēja restorāna pakalpojumu prasmju konkurencē. Tas nozīmē, ka bija jādemonstrē ne tikai viesu apkalpošanas – ēdienu un dzērienu pasniegšanas – prasmes, bet arī pašiem jāgatavo siera un augļu plates, kokteiļi un kafija. Nācies pat gatavot ēdienu, kam pievienots alkohols, ko aizdedzina, lai panāktu īpašas garšas nianses.
Daļa ēdienu jāuzbur viesu klātbūtnē, līdz ar to pirms konkursa bija nepieciešams apgūt un noslīpēt daudzas prasmes.
“Tehnikumā mācījos gan ēdienu gatavošanu, gan arī, kā tos pasniegt. Tāpat apguvām bārmeņa darba pamatus. Tomēr pirms starptautiskajiem konkursiem papildus jāmācās ļoti daudz. Bija lietas, ko tehnikumā apguvām vairāk teorētiski, bet konkursā ar teoriju nepietiek,” neslēpj Madara.
Gatavojoties “Worldskills” konkursam, Madara īpaši apguva gan baristas – kafijas gatavotāja prasmes –, gan arī bārmeņa prasmes.
Mācības meitene uzsāka jau ziemas beigās. Galvenais mentors bija Mārtiņš Kukojs, kurš arī pats piedalījies jauno profesionāļu starptautiskajos konkursos. Nācās mācīties arī pie bāra speciālistiem. Pašmācības ceļā Madara apguva informāciju par vīniem, jo arī šīs zināšanas bija nepieciešamas.
Sapņoja kļūt par pavāri
Sākotnēji Madara stājās tehnikumā, cerot kļūt par pavāri un ar laiku atvērt savu restorānu: ēst gatavošana patika jau kopš bērnības un mamma neliedza izmēģināt pavārmākslu arī pašu virtuvē.
“Uzskatu, ka pavārs ir ļoti radoša profesija,” teic Madara. Tomēr mācību laikā vairāk ieinteresēja viesmīļa profesija, Madara šīs prasmes slīpēja arī ārpus skolas, un jauno profesionāļu konkursā arī viņai piedāvāja piedalīties tieši apkalpošanas jomā.
Lai tiktu līdz starptautiskam konkursam, vispirms bija jāpiedalās tehnikuma līmeņa jauno profesionāļu sacensībās, pēc tam jau Latvijas konkursā. Pērn Madara mūsu valsti pārstāvēja arī Eiropas jauno profesionāļu konkursā “Euroskills”. Taču tajā neveicās tik labi kā šogad pasaules līmeņa konkursā. Divdesmit divu dalībnieku konkurencē Madara toreiz ieguva 14. vietu.
Uz “Worldskills” konkursu viņa devās ar mērķi iegūt vismaz četrus punktus vairāk, bet reāli izdevās tikt pie 25 punktiem vairāk un 33 valstu konkurencē ieņemt augsto sesto vietu.
“Gandarījums bija ļoti liels. Man ļoti noderēja tas, ka biju jau piedalījusies starptautiskā konkursā,” saka Madara. “Zināju, kā šāda līmeņa konkursi notiek. Tā kā “Euroskills” piedalās tikai Eiropas valstu pārstāvji, konkurence tur ir mazāka.
Taču tas nenozīmē, ka ir vieglāk. Šķiet, ka tāpēc, ka ir mazāk dalībnieku, eksperti stingrāk vērtē katru dalībnieku, vairāk “piekasās”.
Pateicoties tam, ka nu pieredzes, pārliecības un zināšanu bija vairāk nekā pirms gada, šoreiz man konkursā bija vieglāk.”
Daudzveidīgie viesmīļa pienākumi
Vieglāk bijis, neraugoties uz to, ka pasaules konkursā uzdevumi jāpilda četras dienas, kamēr Eiropas konkurencē – tikai trīs. Katru dienu “Worldskills” konkursā bija jādara kas cits, tādējādi parādot dažādas viesmīlības prasmes. Pirmajā dienā bija jāapkalpo trīs galdiņi vienlaikus, darbs bija jāveic ātri, taču pasniedzamie ēdieni un dzērieni bija samērā vienkārši. Bija arī jādemonstrē salvešu locīšanas un galda klāšanas prasme.
Otrajā dienā bija jāgatavo kokteiļi, jāpasniedz dzirkstošais vīns un kanapē maizītes, kā arī jāgatavo augļu plate.
Griežot augļus, starp citu, viesu apkalpotājs tiem nedrīkst pieskarties ar rokām: tikai dakšiņu, karotīti, nazīti.
Tāpat bija jāgatavo dažādi kafijas dzērieni, tostarp pēc pašu receptes. Madara gatavoja kafijas kokteili, kurā bija espreso kafija, saldais krējums un apelsīnu liķieris. “Tas ir vairāk kā deserta dzēriens, kuru var pasniegt arī maltītes noslēgumā,” skaidro Madara un atzīst, ka pašai savu “brūvējumu” nav bijis iespējas pagaršot.
Trešajā dienā bija jārāda prasmes banketu apkalpošanā, kā arī jāpagatavo un jāflammē deserts. Ceturtā diena bija visgrūtākā, kad bija gan jāapkalpo viesi, gan jāgatavo ēdiens, jāsagatavo vīns pasniegšanai, tostarp pārbaudot, vai sarkanvīnā nav nogulšņu.
“Visu laiku ir ļoti jāieklausās viesos, pašai ar viņiem jākomunicē, jāstāsta par ēdienu, daudz jāsmaida. Arī no tā ir atkarīgs punktu skaits,” stāsta Madara.
Vaicāta, kurš uzdevums konkursā šķitis vissarežģītākais, Madara saka: “Man personīgi tie noteikti bija bāra uzdevumi, jo tā man ir nedaudz svešāka tēma, jāzina ļoti daudz recepšu no galvas. Ja uztraucos, sāk trīcēt rokas un tad ir grūti dzērienu nomērīt precīzi. Vīnzinība man ir diezgan sveša, bet tā bija jāapgūst, jo konkursa laikā bija mutiskais tests: bija jāizlozē kāda valsts un jāspēj ātri atbildēt uz trim jautājumiem par šīs valsts vīniem.”
Arī nedaudz psihologs
Viesmīļa profesijā Madarai jau bijusi iespēja strādāt, tostarp augstas klases restorānā “Bibliotēka Nr. 1”. Vaicāta, kādas ir šā amata labās un ēnas puses, meitene atbild: “Man ļoti patīk, ka šī profesija visu laiku attīstās, vienmēr var mācīties ko jaunu, piemēram, par dažādiem ēdieniem, dažādu ēdienu pagatavošanu, jo, pasniedzot viesiem, mums ir jāzina, kā ēdiens pagatavots. Arī par dzērieniem vienmēr ir kas jauns apgūstams, lai varētu ieteikt ar ēdienu saskaņotu dzērienu. Ja šo amatu pilda augstā līmenī, tā noteikti nav tikai ēdiena un dzērienu atnešana.
Savukārt profesijas ēnas puse ir tā, ka viesi ir ļoti dažādi, ar dažādām vēlmēm un uzskatiem. Mēdz būt arī nejauki viesi.
Tāpēc viesmīlim vienmēr jājūt cilvēks, jāpiemīt komunikācijas un psihologa spējām, lai izdotos saprasties.”
Ja ar kādu viesi neizdodas rast kontaktu, var mēģināt sarunāt ar kādu kolēģi, lai viņš netīkamo viesi apkalpo, taču, ja vienoties neizdodas, nākas vien sakost zobus un darīt savu darbu, antipātijas liekot malā. “Vienalga jāiet ir ar smaidu un jācer, ka šoreiz komunikācija izdosies labāk,” saka Madara.
Viņa arī atzīst, ka viesmīļiem Latvijā ir diezgan zemas algas, nākas paļauties uz dzeramnaudu. Tā citreiz ir lielāka, citreiz mazāka, “taču nepaēduši nekad nepaliksim”.
Patlaban Madara sākusi studijas augstskolā “ISMA”, kur apgūst tūrisma uzņēmējdarbības vadību, tāpēc šobrīd nestrādā. “Nākotnē, iespējams, atvēršu savu restorānu vai darīšu ko citu, kas saistīts ar viesmīļa profesiju. Varētu arī studēt pedagoģiju, lai nākotnē apmācītu citus jaunos profesionāļus,” atklāj Madara.
Privāto augstskolu Madara izvēlējusies tāpēc, ka te bijis vispiemērotākais studiju programmas saturs un mācību plāns, solīta iespēja doties Eiropas struktūrfondu programmas “Erasmus+” apmaksātajās praksēs.
Vai savulaik, izvēloties mācības tehnikumā, Madara zināja, ka vēlēsies pēc tām studēt? “Zināju, ka studēšu, bet nebiju pārliecināta par to, kas mani interesēs. Vispārējos mācību priekšmetus tehnikumā apguvu zemākā līmenī, nekā tas būtu bijis vidusskolā, tāpēc valsts apmaksātajās studiju vietās ir grūtāk tikt nekā vidusskolu absolventiem,” teic Madara.
Izcilības medaļas ieguva trīs jaunie profesionāļi
* Konkurss “Worldskills” ik pa diviem gadiem pulcē pasaules labākos profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus un absolventus. To mēdz saukt par profesiju olimpiskajām spēlēm.
* Šogad konkurss noritēja Krievijas pilsētā Kazaņā.
* Konkursā piedalījās 63 valstis, ko pārstāvēja 1300 dalībnieku, Latvija kopvērtējumā ieguva 23. vietu.
* Lai iegūtu medaļu par izcilību, jāiegūst vismaz 700 punkti no 799 iespējamiem. No Latvijas komandas medaļu par izcilību saņēma ne tikai Madara Miņina, bet arī skatlogu noformētāja Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas absolvente Luīze Mihailova un ēdienu gatavotājs Mālpils Profesionālās vidusskolas absolvents Nils Ģēvele.
* Kopumā no Latvijas “Worldskills” konkursā piedalījās septiņi dalībnieki.
