Smaidot dziedu. Saruna ar etnomuzikoloģi Kristīni Kārkli 3
Dziedātājas, etnomuzikoloģes, vijolnieces un koklētājas Kristīnes Kārkles skanīgā balss, latgalietes enerģija un dabiskā pievilcība ļautu viņai izvērst spožu solo mākslinieces karjeru, tomēr Kristīne teic – viņa ir saspēles cilvēks, kurš neraujas pēc solo spožuma. Kristīnes balsi un vijoļspēli dzirdam tur, kur spēlē savējie, un tajos modernāk vai senatnīgāk skan tautasdziesmas. Šobrīd mūziķe iekļuvusi grupas „Raxtu Raxti” pašā viducī starp Imanta Kalniņa dziesmām jaunās skaņās, tautas melodijām un pašu rakstītām kompozīcijām. Apvienības debijas lielkoncerti notiks tieši valsts svētkos, 18. novembrī, koncertzālē „Rīga”, saspēlējot ar grupu „Auļi”, Oskaru Petrauski un citiem mūziķiem.
Kristīne ir no tām straujajām meitenēm, kurām pēc dziesmas un valodas nav kabatā jāmeklē. Pati saka – ja dziedi no mazotnes, dziesmas krājas, un tad, ja kāds palūdz, tās pēkšņi iznirst virtenē viena aiz otras – katram noskaņojumam un dzīves situācijai. Kā gan citādi varētu būt – bērnībā kopā ar mammas Annas Kārkles vadīto Līvānu folkloras kopu „Ceiruleits” izdziedāts un izspēlēts teju simtiem, tāpat Kristīne kopā ar mammu mazotnē izceļojusies folkloras vākšanas ekspedīcijās pie teicējām. „Līdzko dziesmas bija savāktas, tūlīt likām lietā un izdziedājām folkloras ansamblī. Tu saproti, ka nav tikai dokumentēšana, bet ikdienas lieta,” viņa saka.
Kad šoruden diriģents Sigvards Kļava meklēja dziedošus un muzicējošus „brīnumbērnus”, kas varētu rādīt kādi esam Latvijas ekspozīcijai starptautiskajā izstādē „World Expo 2015” Milānā, Kristīne sadziedājusi pilnu ierakstu „vācelīti” ar Latgales, Kurzemes un citu novadu dziesmām. Tās tiks iekļautas Latvijas ekspozīcijas ainavās un saskanēs ar Latvijas Radio kori. „Doma nav par koncertpriekšnesumu, bet būšanu tādam, kāds esi – īsts, ar patiesām emocijām, neko nesamākslojot,” neilgi pēc filmēšanas sesijas Jura Podnieka studijā stāsta dziedātāja.
Kristīnes mūzikas izjūta dzimusi un veidojusies ģimenē. Vectēva sirds piederot garīgajai mūzikai, viņš katru svētdienu dziedot baznīcā, bet tautasdziesmas Kristīne mācījusies no vectēva tantes. „Mūzikas ceļš man bijis likumsakarīgs, tāpat interese par tautas tradicionālo mantojumu un tam sekojušās studijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļā – Kristīne nokļuva pašā pirmajā etnomuzikologu „iesaukumā” jeb kursā.
Arī pēc pārcelšanās uz Rīgu ģimenes saites un mūzika palikušas ciešas. Uz „Ceiruleiša” mēģinājumiem izbraukāt vairs nevarot, toties jo bieži Kristīne redzama muzicējam kopā ar brāli, Edgaru Kārkli, kuru pazīstam kā grupas „Auļi” dalībnieku. Kopā ar Edgaru, kā arī Ilzi un Andri Gruntēm, un Arti Orubu tikko ieskaņots jauns „brāļu un māsu” albums, kurā skan tautasdziesmas „pilnīgi citā skanējumā”. „Reizēm gadās situācijas, kad aicina uzspēlēt, piemēram, dančus. Mēģinājumu procesā rodas jauni skaņdarbi, un tu saproti, ja ir idejas un ir forši kopā spēlēt, kāpēc neierakstīt. Muzicējot brāļiem un māsām, ir citāda komunikācija!” par albumu, kas pie klausītājiem nonāks jaunā gada sākumā, skaidro Kristīne.
Dziedātāja priecājas, mūzika ejot pie sirds arī viņas četrus gadus vecajai meitiņai. „Cenšos meitiņu ņemt uz mēģinājumiem, lai redz, ko mamma dara, lai rodas ieskats. Ar varu neko nespiežu, un man ir laimējies, ka meita ir patstāvīga, un pati pasaka, ko vēlas. Mammas koncertos viņa labprātāk ir uz skatuves, ne skatītāju zālē.”
