Caurkritušie politiķi smagu pārbaudījumu priekšā un darba meklējumos. Egila Līcīša feļetons 48
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Esmu gatavs mazgāt logus, berzt grīdas, iznest naktspodus, kā arī iet organizācijām palīgā augt un pilnveidoties” – lūk, kādus pakalpojumus uz sludinājumu dēļa darba biržā piedāvā agrāk varenais veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš spēja izgādāt par premjera loni trīskārt augstāk atalgotus amatus galvenajiem vakcinētājiem un sekmīgi vadīja pats savu organizāciju – kustību “Par”.
Diemžēl cilvēki nepieņēma ekskluzīvo un kvalitatīvo reformpolitiku, ko realizēja “parieši”, un vēlēšanās, kurās vēlētāji piedalījās diezgan dzīvi, zāģis gāja pāri ne tikai mūsu draugam Danielam – no līdzšinējo pienākumu pildīšanas atstādināti desmiti un simti valdošo partiju deputātu, koalīciju aktīvu dalībnieku, ministru un ministerieņu, kā arī dzelzs opozīcijā sēdētāju.
No saeimiešu vagas viegliņām kā aiz lakstiem saņemti burkāni izrauti leģendāri politiķi, kuri likās vai iecementēti Latvijas parlamentārajā dzīvē un kuri strādājuši valsts tīrumā tik ilgstoši, ka sāka mineralizēties, pārkaļķoties un pārakmeņoties Saeimas solos. Urbanovičs – ārā! Cilevičs – škic! Vērtību aizstāve Jūlija Stepaņenko – izšvilpta! Aldis Gobzems – prom!
Tas, protams, ir mediju ētikas jautājums, un jūsu padevīgais kalps neuzdrīkstas pavilkt uz zoba vēl brašos vīrus un sievas, kuri pelnījuši valstiskuma stiprināšanā ieguldīto pūliņu pareizu vērtējumu vēstures grāmatu lapās, jo zaudējuma rūgtums joprojām sāp. Vēlēšanu nakts un tālākās dienas aizgājējiem nesušas tikai un vienīgi smagus pārdzīvojumus un neatbildētus jautājumus. Vai draud aprakšana aizmirstībā? Kādi pārbaudījumi vēl ir priekšā? Kur rast dievpalīgu?
Gribas drošināt un uzsaukt mazdūšīgākajiem un nomāktākajiem no zemāk par grīdlīsti notriektajiem – galvu augšā! Nezaudējiet cerību! Jūs vēl palēksieties gaisā no grīdas kā basketbolbumbas!
Sūrā liktens triecienu vīrišķīgi saņēmis kara ministrs Artis Pabriks, kurš jau priekšvēlēšanu kampaņā atzinies, ka neturas amatā kā knaģītis. Ja vēlētāji nedāvās uzticību, Artis varot kļūt par taksistu, kā bijušais “Latvenergo” un “Rīgas siltuma” šefs Āris Žīgurs. Pie taksīša stūres notverts, Žīgura kungs žurnālistiem stāstījis, ka tas ir ļoti labs darbs, jo jātiekas ar pasažieriem, jāsarunājas ar cilvēkiem. Un, skat, Žīgurs pieņēmis jaunu izaicinājumu, stājies energobūvniecības uzņēmuma priekšgalā!
Kļuvis par civilistu, aizsardzības ministrs, mūsu Sudrablapsis, atteicies no politiskās darbības un piepelnoties papildinās Rīgas taksometru parka šoferu kolektīvu, lai gatavotos nākamajam karjeras pakāpienam – ja ne par jaunsardzes instruktoru, tad NATO līmenī Briselē. Ir žēl, ka vēlētāji nav gribējuši atzīt augsti kvalificētos profesionāļus un pārcēluši to, kas reiz bija kapteinis uz milzīga ministrijas kuģa, par opelīša laivenieku.
Izmantojot ātrāko pārvietošanās veidu pilsētā, pie klientiem var ierasties “Bolt” vai “Panda taxi” mašīnas borts, kur plāksnītē uz priekšstikla rotājas uzraksts “jūs apkalpo autovadītājs Tālis Linkaits”. Tā ir papildu drošības sajūta, kad zini, ka tevi līdz galamērķim ar vējiņu aizvedīs bijušais transporta ministrs.
Tomēr politiķi raizējas, ko darīs, izsīkstot pēc iesildītās vietas atstāšanas izmaksātām tūkstošu kompensācijām. Ziniet, kā – inflācijas apstākļos naudiņa aizplūst ātri, straumītē vien. Vai būs ko samaksāt par komunāliem rēķiniem, vai būs ko likt frikadeļu zupas katlā? Jāmeklē beidzot godīgs darbs.
Latvijā ir daudz derīgu profesiju, kurās nepietiek cilvēkresursu – trūkst pastnieku, lai iznēsātu avīzes, ir milzīgs ugunsdzēsēju deficīts, kamdēļ jāslēdz pažarnieku glābēju posteņi. Līdz ar to brandmajoram Kristapam Eklonam ir kur aizripot atpakaļ pēc kritiena no iekšlietu ministra krēsla.
Savukārt “Latvijas Pastā” nodarbošanos atrastu brāļi “konservatīvie” Krišjānis Feldmans un Gatis Eglītis. Pastnieks mūsdienās ir tikpat kā sociālais darbinieks, tāpēc bijušajiem labklājības cēlējiem joma nav sveša. Papules kundzei atgriešanās pedagoģiskajā darbā, partiju staigātājam Slavam Dombrovskim lekcijas ekonomikā, bet izglītības ministrei Anitai Muižniecei jaunais atspēriena punkts, atkal mācot angleni mīlulīšiem Daugmales pamatskolā, likvidējot kaut mazu daļiņu no arvien grūtāk panesamā skolotāju iztrūkuma.
Tāda dāma kā bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva ir jau starptautisku ceļu jūtīs. Pēc rehabilitācijas kursa ar peldēm ēzeļmātes piena vannās, pēc ārstnieciskām masāžām un vingrinājumiem skaistumkopšanas un retrīta centrā atkal būs internacionālu izglītības prožektu konsultante.
Ticībā labajam cilvēkā vīlies un sapratis, ka nepateicība ir pasaules alga, kristīgo ļaužu draugs Jānis Bordāns atgriezīsies bērnu dienu tekās dzimtajos Balvos. Tālāk Jānis ies klusi, mierīgi savu ceļu, neko daudz sev neprasot.
Un gan jau tiks uzklausīta partijas “Par” ģenerāļa Pavļuta lūgšana, kura priekšā hermētiski aizkritušas Augstā nama ozolkoka durvis. Būdams klavieru virtuozs, Daniels atsāks koncertdarbību un nepazudīs! Ko zin, vēl pārstāvēs un plūks laurus Latvijai Eirovīzijā? Viņa “Krizantēmas” nav vītušas!
