Smagi slimās Monikas vecāki atteikušies no Bērnu slimnīcas pakalpojumiem 6
Smagi slimās Monikas vecāki atteikušies no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pakalpojumiem un bērnu no tās izņēmuši, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Romēna Namniece.
Namniece skaidroja, ka vakar slimnīca no Monikas vecākiem saņēmusi iesniegumu, kurā viņi atsakās no slimnīcas pakalpojumiem.
Slimnīca izsaka nožēlu, ka šāds lēmums pieņemts, nesagaidot tālākās darbības, kuru realizēšanā iesaistītas citas valsts institūcijas. Taču ārstējošais personāls izsaka patiesu cerību, ka paciente arī ārpus slimnīcas saņems visu nepieciešamo aprūpi veselības atgūšanai, norādīja Namniece.
Vaicāts, kur Monikas vecāki plāno tālāko ārstniecības procesu, Namniece stāstīja, ka šādas informācijas slimnīcai neesot.
Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas mediķi un pusotru gadu vecās Monikas vecāki bija sastrīdējušies par smagi slimās meitenītes ārstēšanu. Meitenei ir reta nieru saslimšana – somu tipa nefrotiskais sindroms. Viņa ir vienīgā, kurai Latvijā diagnosticēta šāda saslimšana.
Pirms kāda laika meitenes tēvs Kaspars Kadzejs lūdza sabiedrību ziedot naudu, lai meiteni varētu nogādāt Izraēlas bērnu klīnikā, kur mediķiem ir pieredze šādas saslimšanas ārstēšanā. Monika no Izraēlas atgriezusies un devusies pie ārstējošiem ārstiem Bērnu slimnīcā. Ārstiem uzrādīti Izraēlas mediķu sniegtie slēdzieni par Monikas veselību.
Izraēlā meitene deviņas dienas dzīvojusi bez asins komponenta – albumīna ievadīšanas, kas ir galvenais medikaments, ko meitene saņēmusi Latvijā. Starp vecākiem un Bērnu slimnīcas mediķiem radies strīds par albumīna devu – Izraēlas un arī citu valstu mediķi meitenes tēvam esot apliecinājuši, ka Monikai tiek ievadīta pārāk liela albumīna deva, kas bojājot meitenes asinsvadus.
30.martā meiteni ārsti gribējuši vest uz intensīvās terapijas nodaļu, jo uzskatījuši, ka meitenei ir strauji pasliktinājusies veselība, bet vecāki tam pretojušies. Ārsti esot draudējuši, ka izmantos likumiskās tiesības un Monikai bez vecāku piekrišanas veiks ieplānotās manipulācijas. Vecākiem likts parakstīt dokumentus par piekrišanu vai atteikšanos ārstu noteiktajai ārstēšanai. Vecāki tikmēr meklējuši palīdzību pie juristiem, tiesībsarga un citās iestādēs. 31.martā ārsti ar analīzēm pierādījuši, ka Monikai patlaban ir radusies iekšēja tūska, tāpēc vecāki piekrituši turpināt dakteru nozīmētās albumīna devas ievadīšanu.
Kā skaidroja slimnīcas ārste Ilze Andersone, meitenītei diagnosticēts somu tipa nefrotiskais sindroms un tas nozīmē, ka viņa “masīvi” zaudē olbaltumvielas, kā arī imūnglobulīnu. Vienīgā metode, kā šādu retu slimību ārstē, ir nieru transplantācija. Šobrīd vēl ir jāpagaida, kad bērns paaugsies, jo pieauguša cilvēka nieri transplantēt bērnam var tikai no noteikta vecuma, stāstīja Andersone.
Kamēr nav notikusi nieru izņemšana un transplantācija, bērnam tikusi nodrošināta aizvietojamu terapija un organismā ievadīja speciālu vielu – albumīnu. Ārstiem nebija izdevies panākt vienošanos ar vecākiem par nieru transplantāciju.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra vadītājs Aivars Pētersons norādīja, ka ģenētisku defektu dēļ problēmas ir ar meitenītes nierēm, un, lai viņu vispār sāktu ārstēt, jāatrod nieru donors un pašas nieres jāizņem. Viņš norādīja, ka nieru transplantāciju viegli var veikt tepat Latvijā un tā ir visā Eiropas Savienībā pieņemta prakse, kā ārstē somu tipa nefrotisko sindromu.
Pēc nieru izņemšanas divus līdz trīs gadus būtu jānodrošina nieru dialīze jeb to aizstāšana, un tad nieres jātransplantē. Viņš arī skaidroja, ka nieru transplantāciju var veikt, kad bērns ir divus līdz trīs gadus vecs. Pētersons arī pauda viedokli, ka, ja vecāki nepiekrīt šai metodei, “viņi vai nu negrib ārstēt, vai nesaprot”.
Ārsti apgalvoja, ka šis ir pirmais gadījums slimnīcas vēsturē, kad nav izdevies vienoties ar vecākiem par ārstēšanas procesu. Viņi uzsvēra, ka gan ārstu, gan vecāku interesēs ir bērna atveseļošanās.
