Uldis Šmits: Notikumi un cilvēki Trampu iespaido 2
Atbilstoši sauklim “Amerika vispirms” Donalds Tramps nesen parakstīja rīkojumu par muitas nodokļa paaugstināšanu tēraudam un alumīnijam attiecīgi 25 un 10 procentu apmērā.
Bet problēma tā, ka arī citi grib būt “vispirms”. Indija cēlusi ievedmuitu vairākiem desmitiem importa preču, lai gan šā gada Davosas forumā premjers Narendra Modi šaustīja protekcionismu, pat pielīdzinādams to terorisma draudiem un klimata sasilšanas radītajām kataklizmām. Pekina ir uzmetusies par brīvā tirgus dedzīgāko aizstāvi visur pasaulē, izņemot Ķīnu, kur ārvalstu uzņēmējiem liek dažādas barjeras. Tāpat Eiropas ražotāji vēlas tikt aizsargāti. Globālās spēles tiesneša loma ir atvēlēta Pasaules tirdzniecības organizācijai, taču strīdu izskatīšana velkas ārkārtīgi ilgi.
Šoreiz stāvokli sarežģī arī Trampa stils – vēl iekams risinājumi tiek meklēti sarunu ceļā, Baltā nama saimnieks nikni izkrata sirdi tviterī, kur iztēlo Ameriku par lielāko cietēju. Jo agrāk noslēgtie “stulbie tirdzniecības līgumi” esot izdevīgi vienīgi “citām valstīm, kas mūs gadiem izmantojušas” un “smejas par to, kādi muļķi bijuši mūsu līderi”, bet “tā vairs nebūs!”. Trampa zibeņošana arvien biežāk skar Eiropas Savienību, tai skaitā autobūvi (“mēs vienkārši piemērosim nodokli viņu automašīnām, kas brīvi ieplūst ASV”) un lauksaimniecību. Piemēram, Spānijas olīvām ievedmuitas jau ir uzskrūvētas. Bet, ja piepildīsies teiktais par muitas tarifu pārskatīšanu automobiļiem, situācija patiešām stipri atgādinās tirdzniecības karu – ceturtā daļa Eiropā ražoto autiņu, kas nonāk ārpus ES tirgus, rod noietu ASV. Būdams Davosā, Tramps kuluāros sūdzējies par ES, viņaprāt, ļoti netaisnīgo tirdzniecības politiku, kas varot novest pie smagām sekām.
Pagaidām tādas nav iestājušās. Tomēr viņa parakstītais rīkojums kā bumerangs nošņāpis akciju cenas arī amerikāņu uzņēmumiem, kuri ražo metālietilpīgu produkciju, sākot ar “Boeing” un beidzot ar skārdenēm. Tāpēc ietekmīgi kongresmeņi, it īpaši tie, kuru pārstāvētajās pavalstīs minētie uzņēmumi atrodas, nebūt nav sajūsmā par rīkojumu, kas sadārdzinās metāla izstrādājumus. Un neko labu nesola arī iespējamie atbildes soļi. No Eiropas puses gan pagaidām sevišķi draudi neizskan, jo neba burbona vai “Levi‘s” džinsu aplikšana ar bargu ievedmuitu satricinās ASV ekonomikas varenību. Ja eiropieši censtos pa īstam ieriebt, viņi pirmām kārtām sankcionētu tīmekļa milžus jeb GAFA, proti, “Google”, “Apple”, “Facebook” un “Amazon”. Turklāt tas būtu visnotaļ pelnīti, ņemot vērā kaliforniešu piekopto nodokļu “optimizāciju” un bieži vien klajo monopolstāvokļa izmantošanu.
Lai pamatotu jaunos muitas tarifus tēraudam un alumīnijam, kas stāsies spēkā piecpadsmit dienu laikā pēc Trampa rīkojuma parakstīšanas 8. martā, ASV Tirdzniecības ministrija raksturoja tagadējo nodokli kā draudu nacionālajai drošībai. Tas savā veidā atspoguļo Baltā nama nostāju, ka pārējie Ameriku “gadiem izmanto” ekonomiski, kas ir diezgan apstrīdams secinājums, un zemtekstu, ka Eiropas drošība tiek balstīta uz amerikāņu rēķina, kas lielā mērā atbilst patiesībai. Abas tēzes ir diskusijas vērtas un varētu kalpot par pamatu izvērstam un nesaskaņas izlīdzinošam Vašingtonas un Eiropas dialogam. Savukārt transatlantiskās sadarbības vājināšanās galu galā nesīs zaudējumus arī ASV nodokļu maksātājiem un drošības interesēm.
Donalda Trampa attieksme pret Eiropas Savienību ir tāda, kāda nu ir. Viņš vairāk mīl konkrētību un vienošanos ar atsevišķiem bloka spēlētājiem. Nevilšus nāk prātā aprīlī paredzētais ASV un Baltijas valstu samits, kā arī biznesa forums. Lieliska iespēja skaidrot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atvērto ekonomiku ciešo – un Vašingtonas nepietiekami izmantoto – saistību ar pārējo Eiropu, vēsturisko pieredzi un lomu Rietumu drošības telpā. (Rīgas aprindās iecienītais refrēns “ko tad mēs, maza valsts” tad gan būtu jāatmet.) Norises liecina, ka notikumi un cilvēki Trampu iespaido. Arī mums ir daudz iemeslu to darīt.
