Smaga situācija onkoloģijā: jāmazina pacientu līdzmaksājumi, jāapmaksā jaunas zāles 0
Autors: Kristīna Blumberga
Situācija onkoloģijas nozarē saglabājas sarežģīta, lai arī šā gada valsts budžetā tai piešķirts ievērojami lielāks atbalsts, secināts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā, kas izvērtēja līdz šim sasniegto un iezīmēja galvenos virzienus darba turpināšanai, izvēloties īpaši atbalstāmos virzienus nākamajam gadam, tostarp jaunas atbalstāmās diagnozes un kompensējamos medikamentus.
“Lai sasniegtu pacientam labāko rezultātu, nepieciešams ne tikai palielināt finansējuma apjomu onkoloģijai, bet arī sakārtot un pārskatīt pieejamo līdzekļu sadali, izvēloties prioritāros virzienus atbilstoši akūtākajām vajadzībām, lai panākto iespējami efektīvāko valsts atbalsta izlietojumu, īstenojot nepieciešamās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā un kompensējamo medikamentu noteikšanā,” uzsvēra Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.
Nacionālais Veselības dienests, izmantojot onkoloģijas jomai piešķirto budžeta palielinājumu, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļāvis desmit jaunas aktīvas vielas un 17 medikamentus, kas palīdzēs vairākām pacientu grupām, kurām noteiktās diagnozes ir olnīcu vēzis, prostatas vēzis, nesīkšūnu plaušu vēzis, akūta mieloleikoze, hroniska limfoleikoze, multiplā mieloma, nefolikulāra limfoma, aizķuņģa dziedzera vēzis un citas.
Uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot izmeklējumu un ārstēšanas pieejamību onkoloģisko saslimšanu pacientiem, kas ievērojami uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un paredzamo dzīvildzi.
NVD aprēķinātās vajadzības 2023. gadam – 99 miljoni eiro
Runājot par plāniem un vajadzībām 2023. gadam, komisijas dalībnieki un iesaistīto organizāciju pārstāvji akcentēja nepieciešamību risināt akūtās un nenosegtās vajadzības onkoloģijā, iekļaujot jaunas zāles un paplašinot kompensācijas nosacījumus kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) jau esošiem medikamentiem. “Būtiski svarīga ir jaunu diagnožu iekļaušana un pacientu līdzmaksājuma mazināšana,” pastāstīja NVD pārstāvji.
Aprēķinātās vajadzības 2023. gadam indikatīvi sasniedz 99 miljonus eiro, norāda NVD, tostarp jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai – 58%; medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai – 15%; medicīniskās ierīces pacientu ar cukura diabētu, urīnpūšļa disfunkciju, mākslīgo atveri un inkontinenci aprūpes uzlabošanai – 8%; reto slimību ārstēšanai – 8%; jaunu diagnožu iekļaušana KZS un kompensācijas paplašināšana KZS jaunām diagnozēm ar esošām un jaunām zālēm – 5%; unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai esošajām diagnozēm – 4%; pacientu līdzmaksājuma samazināšanai (maksimālais pacientu līdzmaksājums 250 eiro gadā) – 2%.
Nepieciešami jauni kompensējamie medikamenti
Latvijā tikai beidzamajos gados KZS pakāpeniski tiek iekļauti medikamenti vēža pirmo stadiju pacientiem – agrāk pārsvarā tie bija pieejami tikai atsevišķām onkoloģiskajām diagnozēm trešajā un ceturtajā stadijā, kad iespējas izārstēties un palielināt dzīvildzi salīdzinoši ir daudz mazākas.
Kā ievērojamu uzlabojumu onkoloģijas pacientu aprūpē, ko valdība apņēmusies īstenot līdz gada beigām, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa min arī moderna pacientu reģistra izveidošanu. “Kamēr šāds reģistrs nav izveidots, ir neiespējami noteikt, kurām pacientu grupām visvairāk nepieciešams atbalsts, jo, piemēram, krūts vēzim ir vairāki apakštipi. Daži no tiem un arī daudzu citu onkoloģisku slimību pacienti pirmajās saslimšanas stadijās nesaņem kompensējamos medikamentus – arī tāpēc, ka nav kvalitatīva pārskata par situāciju.”
Kā vēl vienu akcentējamu jomu O. Valciņa min nepieciešamību arvien paplašināt onkoloģisko slimību skrīningu, lai slimību vai slimības draudus noteiktu pēc iespējas agrīnākā stadijā. “Kvalitatīvs skrīnings ļautu ietaupīt lielus budžeta resursus un glābtu cilvēku dzīvības. Varu minēt šādu piemēru: vajadzētu nodrošināt dermatologa apmeklējumus cilvēkiem ar ļoti gaišu ādas krāsu, tāpat cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām ģimenes anamnēzē. Te svarīgs faktors ir arī ārstu pieejamība, jo, piemēram, reģionos valsts apmaksātus dermatologa pakalpojumus daudzviet nemaz nav iespējams saņemt,” situāciju raksturo O. Valciņa.
Onkoloģija – prioritāte Sabiedrības veselības pamatnostādnēs
Ņemot vērā onkoloģisko slimību lielo ietekmi, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide. Lai mazinātu onkoloģisko slimību negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti, būtiska ir onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana, jaunu medikamentu ieviešana un atbilstoša dinamiskā novērošana, teikts dokumenta projektā.
Starp prioritārajiem virzieniem uzvērta arī pacientu līdzmaksājumu mazināšana un kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanas optimizēšana, atvieglojot birokrātisko procedūru. Daudziem dārgajiem medikamentiem kompensāciju vajadzētu paaugstināt no pašreizējiem 75% līdz 90% vai 100%, jo šobrīd daudzi pacienti nevar atļauties tos iegādāties.
No otras puses, mediķi tiks aicināti atbilstīgi Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām pārskatīt iespējami nepamatotu medikamentu izrakstīšanu, bet izvēlēties efektīvākos ārstniecības līdzekļus.
Kā jau vēstīts, šī gada budžetā onkoloģijai piešķirts samērā liels finansējums – vairāk nekā 30 miljoni eiro, tomēr tā ir tikai daļa no tā, kas būtu nepieciešams Sabiedrības veselības pamatnostādnēs iekļautās onkoloģijas sadaļas pilnvērtīgai ieviešanai, lai sasniegtu pozitīvus rezultātus vēža izplatības un mirstības no onkoloģiskām saslimšanām ierobežošanā, kur šobrīd Latvija ir viens no Eiropas Savienības valstu “antilīderiem”.
Onkoloģiskās slimības ir starp izplatītākajām hroniskajām slimībām un otrs biežākais nāves iemesls Latvijā, teikts ilgstoši izstrādātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, kas šobrīd ir iesniegtas apstiprināšanai valdībā. Kā norāda Veselības ministrijā, plānā ietvertajiem pasākumiem 2022. gadā indikatīvi būtu bijuši nepieciešami 101,49 miljoni eiro, 2023. gadā – 130,69 miljoni eiro, 2024. gadā – 150 ,27 miljoni eiro.
