Normunds Bergs: Smaga lieta tā koalīcijas sastādīšana 3
Vēlēšanas, šķiet, esam laimīgi pārdzīvojuši. Šobrīd jaunievēlētie deputāti un to norīkotie sarunu vedēji, viedie eksperti televizoru ekrānos, kā arī tautieši TV ekrānu otrā pusē cītīgi atkārto pamatskolas aritmētikas programmu – saskaitīšanu un atņemšanu pirmā simta ietvaros.
Eksakto zināšanu atkārtošana neapšaubāmi ir vērtīga un vajadzīga.
Process tiek papildināts ar sociālo zinību rituālu devu – kā nu latvieši bez darba grupām, prāta vētrām un līmlapiņām. Vai tas būs devis vajadzīgo rezultātu, to, cerams, redzēsim tuvākajā laikā.
Tikmēr atbildīgo politiķu uzstāšanās nedaudz atgādina Kašpirovska ūdens uzlādēšanas procedūru. Vecāki ļaudis atcerēsies, bija tāds burvis Maskavas TV 80. gadu beigās, juku laikā. Jaunie, uztaujājiet mammām un tētiem!
Tikmēr nākas secināt, ka izglītības, veselības, ekonomikas un pārējās problēmas tiešām nekur maģiskā veidā nav pazudušas. Šoreiz par izglītību. STEM izglītību, precīzāk.
Šobrīd mēs pilnā mērā baudām 90. gadu vidū notikušās izglītības demokratizācijas augļus. Jeb, pareizāk sakot, bērniem iedotās tiesības nemācīties. Jeb, vēl precīzāk, fizikas vai ķīmijas, vai bioloģijas eksāmena neobligātumu, beidzot vidusskolu.
Tas ir novedis pie tā, ka mums ir vesela paaudze, kurai nav iedotas pamatzināšanas par pasauli mums apkārt. Sīkums, jūs teiksiet? Tikpat tā fizika vai matemātika, vai ķīmija nekur dzīvē vajadzīga nebūs. Pastāsti, Berg, kur man to formulu vajadzēs? No nezināšanas neviens vēl nav nomiris.
Diemžēl ir gan. Daba nemīl tukšumu. Zināšanu un kritiskās domāšanas trūkums visbiežāk tiek aizstāts ar aklu sekošanu “Guru, Viedokļu Līderiem, Garīgajiem Skolotājiem”, nu jūs jau ziniet tos amatus.
Nevainīgākā versijā neizglītotam patērētājam iesmērē produktus ar neeksistējošām īpašībām, kā strukturēto ūdeni un daudz citu brīnumainu lietu. Nejaukākā versijā tiek uzturētas dažādas alternatīvās “zinātnes” un kustības – antivakcinētāji, globālās sasilšanas noliedzēji un daudzi citi.
Atpakaļ pie vidusskolas Latvijā. Katru gadu vidējo izglītību iegūst 14 000 jauniešu. No tiem eksāmenu fizikā šogad kārtoja ap 1000, no tiem ar atzīmi augstskolai pienācīgā līmenī virs 60% ieguva 220. Divi simti divdesmit!
Salīdzinājumam – pagājušajā gadā fiziku kārtoja tie paši 1000, ar atzīmi virs 60% bija 319. Iepretī tam, fanfarām skanot, valsts palielina inženierzinātņu budžeta finansētas vietas Latvijas augstskolās, jo inženieri mums ir vajadzīgi, tas apstrīdēts netiek. Šobrīd tās ir ap 3500.
Šis būs pirmais teksta uzdevums, kas jāatrisina jaunajam izglītības ministram: Kā ar 220 bērniem, kas apguvuši vidusskolas fizikas kursu, aizpildīt 3500 inženierzinātņu vietas augstskolās?” Jums ir labas idejas?
Situāciju vēl ļaunāku padara skolotāju trūkums. Fizikas pedagoga izglītību šogad ieguva divi cilvēki, šķiet, uz skolu strādāt aizgāja viens. Ja aizgāja. Ražojošo industriju piedāvājums ir nekavējoties atjaunot obligāto fizikas eksāmenu vidusskolā.
Un tad, mērot, krītot ģībonī no nezināšanas dziļuma, mokoties ar naudas un cilvēku trūkumu, pamazām rāpties laukā no bedres, kuru paši sev esam rūpīgi izrakuši.
Un beidzot par fiziku. Vai jūs zināt, ka āderes dabā neeksistē? Nu tās, kuru atrašanai vajag vecīti ar rīkstīti. N E E K S I S-T Ē! Un to aprakstu un aprēķinu nevar atrast ne vidusskolas, ne augstskolu mācību grāmatās.
Toties katrs latvietis zina cilvēku, kurš savukārt zina cilvēku, kam rīkstīte klausa, un pirms āderu noteikšanas darīt nevar neko. Ne gulēt, ne rakt, ne būvēt. Tā, lūk.