Smadzeņu vietā “Google”: septembrī aprit 20 gadu kopš interneta milža izveidošanas 1
Septembrī aprit 20 gadu kopš interneta milža “Google” izveidošanas, un vairs nav nekādu šaubu, ka šis uzņēmums ir pamatīgi mainījis veidu, kā mēs meklējam un lietojam informāciju. Vieni priecājas, ka dzīve ir kļuvusi daudz vieglāka, bet citi raizējas, ka vienmēr un visur pieejamā informācijas plūsma arvien vairāk atradina cilvēkus no spējas domāt patstāvīgi.
Kurā gadā notika Saules kauja? Kas ir Mozambikas galvaspilsēta? Cik mēnešus ilgst ziloņu mātes grūtniecība? Vēl ne pārāk senā pagātnē atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem bija jāmeklē enciklopēdijās un citā uzziņu literatūrā, bet mūsdienās tas ir daudz vienkāršāk: pietiek ar dažām sekundēm, lai datorā vai viedtālrunī atvērtu “Google” meklētāju un uzzinātu vajadzīgo informāciju. Krustvārdu mīklu cienītāji var līksmot, jo viņu dzīve ir kļuvusi daudz vienkāršāka: vairs nav jāiet uz bibliotēku un stundām ilgi jārakņājas grāmatās, jo tagad vairumu faktu iespējams noskaidrot daudz ātrāk. Līdzīgi ir daudzās citās dzīves jomās, jo par galveno informācijas avotu ir kļuvis internets, kur iespējams atrast atbildes gandrīz uz jebkuru jautājumu.
Latviešu valodā pat ir parādījies vārds “gūglēt” kā sinonīms informācijas meklēšanai internetā, tādējādi netieši apliecinot “Google” panākumus. Šis amerikāņu uzņēmums tika izveidots 1998. gada septembrī, kad Stenforda universitātes doktorantūras studenti Lerijs Peidžs un Sergejs Brins nolēma piedāvāt interneta lietotājiem efektīvāku informācijas meklēšanas programmu. “Google” nebūt nebija pirmais interneta meklētājs, jo pirms tam jau darbojās citas programmas – “AltaVista”, “Yahoo!”, “Ask Jeeves” u. c. Taču drīz vien “Google” pierādīja savu pārākumu, pievilinot lietotājus ar labāku meklēšanas algoritmu un draudzīgāku dizainu. Mūsdienās tieši “Google” kontrolē vairāk nekā 90% no interneta meklēšanas programmu tirgus, bet “Google” jau sen vairs nav tikai interneta meklētājs. Uzņēmums, kura oficiālais nosaukums tagad ir “Alphabet”, piedāvā arī “Gmail” e-pastu, “Google Maps” kartes un “Google Translate” tulku, tas iegādājies arī “YouTube” video un “Waze” navigācijas servisus. Uzņēmuma ieņēmumi pārsniedz 110 miljardus dolāru gadā, un abi dibinātāji Peidžs un Brins ir kļuvuši par multimiljardieriem.
“Google” par tevi zina visu
“Google” veidotāji vienmēr ir uzsvēruši, ka tas nav vienkārši bizness, jo uzņēmuma mērķis ir padarīt pasauli labāku, sistematizēt informāciju, lai padarītu to visiem pieejamu un noderīgu. “Google” atbalstītāji uzņēmuma darbību salīdzina ar Johanesa Gūtenberga veikumu XV gadsimtā, kad viņa ieviestā grāmatu iespiešanas tehnoloģija veicināja daudz straujāku informācijas izplatību un pieejamību plašām tautas masām. Taču skeptiķi iebilst, ka “Google” nolūki nebūt nav tik cēli un lielākas peļņas vārdā uzņēmums ir spējīgs uz ētiski apšaubāmu rīcību. “Google” neoficiālais sauklis ilgu laiku bijis “Nedari ļaunu!”, tomēr uzņēmumam nereti nācies uzklausīt pārmetumus par lietotāju izsekošanu un sava monopolstāvokļa izmantošanu. Par katru no mums, kas lieto internetu, “Google” bieži vien zina vairāk nekā mūsu tuvākie draugi un ģimenes locekļi. Katru reizi, kad jūs “Google” meklētājā ierakstāt jautājumu, kā nomest dažus kilogramus līdz Ziemassvētku ballei, ko darīt aizcietējuma gadījumā vai kā cīnīties ar erekcijas traucējumiem, “Google” jums laipni piedāvās atbilstošu risinājumu jūsu problēmām. Taču jārēķinās, ka “Google” neko neaizmirst un vēl ilgi pēc tam jums tiks piespēlētas labāko diētu, pretaizcietējumu līdzekļu un impotences ārstēšanas paņēmienu reklāmas. Tieši uz to ir balstīts “Google” biznesa modelis: savākt pēc iespējas vairāk informācijas par lietotājiem, lai to varētu notirgot reklāmdevējiem, kas piegādās tieši jūsu vēlmēm pieskaņotu reklāmu. “Google” skatījumā informācija ir resurss, ko iespējams izmantot, lai savestu kopā preču un pakalpojumu piegādātājus ar klientiem.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs secina, ka mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, kad jaunās tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē veidu, kā cilvēki iegūst un apstrādā informāciju. “Internetā ir ārkārtīgi daudz informācijas, bet arī dezinformācijas, un viena cilvēka spēkos nav izvērtēt, kas no tā visa atbilst patiesībai. “Google” meklētājs nemaz netiek klāt visai informācijai, kas atrodama internetā; viss pārējais ir “melnais caurums”, kurā ir daudz grūtāk ielūkoties.” Tīmeklī ir ļoti daudz informācijas, bet mēs izmantojam tikai nelielu daļu no tās, norāda LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Mārcis Auziņš. “Pasaulē katru dienu nāk klajā ap 5000 jaunu grāmatu, ko nav pa spēkam apkopot nevienai bibliotēkai.”
Smadzenes var slinkot
Lai gan “Google” par savu mērķi izvirzījusi visas pieejamās informācijas apkopošanu, līdz lietotājam nonāk tikai daļa no tās, bet cilvēki jau ir pieraduši paļauties uz “Google” un ticēt, ka interneta meklētāja piedāvātā informācija tad arī ir patiesība: ja tevi nevar atrast “Google”, tad tevis nav vispār. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem kļūst arvien grūtāk paturēt atmiņā sev vajadzīgo informāciju, jo viss nepieciešamais taču ļoti ātri ir atrodams ar “Google” palīdzību. Līdzīgi kā kalkulators atbrīvo no nepieciešamības veikt aprēķinus galvā, tā arī “Google” mazina vajadzību paturēt galvā skaitļus, faktus un cita veida informāciju. Mūsu smadzenes izmanto internetu kā datora ārējo cieto disku, kur tiek noglabāta visa informācija, kas šobrīd nav nepieciešama, bet kādreiz var noderēt.
Protams, moderno tehnoloģiju pieejamībai ir arī savi plusi, piemēram, mūsdienās apmaldīties svešā pilsētā kļuvis teju neiespējami, jo gandrīz katrā viedtālrunī tagad ir navigācijas sistēmas, kas palīdz noteikt atrašanās vietu un piedāvā labāko ceļu līdz mērķiem. Tādēļ arvien retāk nākas redzēt, ka ceļotājs krāmējas ar drukātā formāta karti vai jautā ceļu vietējiem, jo “Google Maps” taču zina labāk! Tiesa gan, tam ir arī negatīvas blaknes, jo viedtālrunī iebūvētā navigācija nodrošina iespēju izsekot jūsu gaitas, pat ja navigācija tobrīd nav ieslēgta.
Izglītības sistēmai jāmainās
Mēs jau sākam pierast, ka tehnoloģijas pieņem lēmumus mūsu vietā. Pietiek noskatīties vienu “YouTube” video, lai algoritms sāktu piedāvāt citus līdzīgus, kas būs pieskaņoti jūsu interesēm; “Google News” atlasa tieši jums svarīgas ziņas, bet “Facebook” algoritms vedina saskarties tikai ar jums tīkamu informāciju, liekot domāt, ka jums visapkārt ir cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem.
Ņemot vērā šīs tendences, arvien biežāk izskan aicinājumi reformēt izglītības sistēmu, jo mūsdienās bērni ir pieraduši pie pavisam citām informācijas ieguves un apstrādes metodēm, nekā tas bija viņu vecāku laikā. Viņu uztverē skolotājs vairs nav galvenais zināšanu avots, no kā smelties informāciju, jo internetā viss ir pieejams daudz plašākā klāstā. Vai ir jēga atcerēties Saules kaujas gadu (1236) vai zināt Mozambikas galvaspilsētu (Maputu), ja visas šīs zināšanas ir rokas stiepiena attālumā internetā?
Mārcis Auziņš gan nepiekrīt apgalvojumam, ka internets ir nokāvis cilvēku spēju domāt patstāvīgi. “Jā, “Google” ir lielisks instruments un palīgs daudzās jomās, bet tas nevar aizstāt nepieciešamību cilvēkam pašam uzkrāt zināšanu bāzi.” Juris Borzovs norāda, ka internets nereti darbojas kā izgāztuve, kur katrs var izmest pilnīgi jebkāda veida informāciju. “Ja bērns tiek atstāts vienatnē ar šo izgāztuvi, tad ir liels jautājums, ko viņš tur sameklēs. Tādēļ ir jāmāca saprātīgi lietot interneta piedāvātās iespējas.” Borzovs pats labprāt meklē vajadzīgo informāciju internetā, bet izvēlas uzticamus avotus. “Piemēram, tā pati “Vikipēdija” ir gana noderīgs uzziņas avots, kur ielūkoties. Protams, arī tur gadās kļūdas, bet “Vikipēdijai” vismaz ir redaktori, kas tās cenšas izskaust.”
Laiku pa laikam parādās aptaujas, kas liecina par būtiskiem robiem jauniešu zināšanās, piemēram, vienā no aptaujām daļa respondentu pauda viedokli, ka 11. novembris tiek svinēts par godu Lāčplēša dzimšanas dienai, nevis mūsu brīvības cīņām. Izglītības programmas “Iespējamā misija” direktore Edīte Millere uzskata, ka skolēniem nav jāmēģina iekalt galvā tikai faktus un gadskaitļus; daudz svarīgāk ir izprast likumsakarības un izvērtēt cēloņus. “Ja kāds nav iemācījies no galvas visus ar Latvijas dibināšanu saistītos gadskaitļus, tas vēl nenozīmē, ka viņš tādēļ uzskatāms par “sliktāku latvieti”. Varbūt šis cilvēks no galvas zina 100 mūsu tautasdziesmas vai 30 latviešu ēdienu receptes, ko savukārt nezina tas, kam gadskaitļu atcerēšanās ir stiprā puse.”
Mākslīgais intelekts
Pētījumi arīdzan rāda, ka interneta lietošana ikdienā maina veidu, kā mēs uztveram tekstu, jo cilvēkiem kļūst arvien grūtāk noturēt uzmanību un lasīt garus tekstus, piemēram, grāmatas, jo internetā vienmēr pa rokai ir jaunas saites un kairinājumi, kas novērš uzmanību. Tādēļ mūsdienu skolēnam apsēsties un palasīt “Zaļo zemi” vai “Straumēnus” ir teju neiespējamā misija. “Pasaule mainās, un mēs dzīvojam daudz straujākā ritmā. Mums ir jāpiemērojas daudz lielākai informācijas plūsmai,” atzīst “Iespējamās misijas” direktore Edīte Millere. “Lai pieņemtu lēmumu, pat par ikdienas lietām, mums nākas apstrādāt arvien vairāk informācijas, kas ir diezgan nogurdinoši. Piemēram, ja es vēlos iegādāties veļasmašīnu, pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē virkne parametru: veļasmašīnas cena, tilpums, elektrības un ūdens patēriņš utt. Mūsu vecākiem nebija šādu problēmu, jo tolaik bija pieejama tikai veļasmašīna “Rīga”, un tas arī viss. Protams, iespēja izvēlēties ir patīkama, bet vienlaikus tas ir arī diezgan nogurdinošs process, tādēļ arvien biežāk jūtu, ka atlieku lēmuma pieņemšanu, jo izvēle ir pārāk liela. Šā iemesla dēļ arvien vairāk cilvēku izvairās no lielveikaliem un apmeklē mazos veikaliņus, kur ir tikai viena veida piens, ar ko pilnīgi pietiek,” secina Millere.
Taču arī par to “Google” ir padomājis, tādēļ arvien aktīvāk tiek izstrādātas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas cilvēkiem palīdz atbrīvoties no smagās lēmumu pieņemšanas nastas, jo labprāt to izdarīs jūsu vietā. “Ja visa pasaules informācija būtu tieši savienota ar mūsu smadzenēm vai mākslīgām smadzenēm, kas būtu gudrākas par mūsējām, mēs būtu tikai ieguvēji,” kādā intervijā atzina “Google” dibinātājs Sergejs Brins. Saskaņā ar šo pasaules uzskatu cilvēka smadzenes tiek uztvertas kā nepilnīgs un novecojis dators, ko nepieciešams papildināt ar lielāku jaudu un ātrāku procesoru. Jāteic, ka mākslīgā intelekta attīstības jomā “Google” jau izdevies gūt vērā ņemamus panākumus, piemēram, mākslīgā intelekta darbinātā šaha programma “AlphaZero” nieka četru stundu laikā apguva šo sarežgīto spēli un pārliecinoši sakāva labākās cilvēku izveidotās šaha datorprogrammas.
Kļūstam arvien gudrāki
LU profesors Juris Borzovs ar bažām raugās uz mākslīgā intelekta varenības pieaugumu. “Mēs kaut ko izveidojam, bet pēc tam paši nesaprotam, kā tas darbojas. Manuprāt, tā ir ļoti bīstama tendence, taču skaidrs, ka tehnoloģiju attīstību nav iespējams apturēt.” Bažas par jauno tehnoloģiju ietekmi uz cilvēces attīstību gan nav nekas jauns, piemēram, jau Sokrats žēlojās, ka rakstītais vārds vājina cilvēku atmiņu un mazina nepieciešamību paturēt informāciju galvā. Arī pēc Gūtenberga ieviestās grāmatu drukāšanas tehnoloģijas parādīšanās daudzi raizējās, kas nu tagad būs, kad grāmatas varēs lasīt ne tikai garīdznieki un mācīti vīri, bet arī teju katrs pilsonis.
Tagad kļuvis moderni žēloties par interneta ietekmi uz mūsu domāšanu, piemēram, vācu psihiatrs Manfrēds Spicers paudis viedokli, ka modernās tehnoloģijas padara cilvēkus “arvien resnākus, stulbākus, agresīvākus, vientuļākus, slimākus un nelaimīgākus”. Šī tēze gan ir pretrunā pētījumiem, kas rāda, ka vairākumā valstu iedzīvotāju IQ līmenis arvien palielinās, tātad mēs kļūstam arvien gudrāki. Un par to pateicība pienākas arī “Google”, kas plašo informācijas klāstu un zināšanu bagāžu padara labāk pieejamu katram interneta lietotājam.
