Smadzeņu šūnas neatjaunojas? Veca teorija! Tās katru dienu vairojas arvien no jauna 16
Daudzi garīgās veselības stāvokļi tiek saistīti ar traucētu smadzeņu šūnu spēju atjaunoties. Pēdējo 20 gadu laikā ir noticis pilnīgs apvērsums vienā no pamatjēdzieniem par cilvēka smadzenēm.
Iepriekš tika uzskatīts, ka, sasniedzot pilngadību, jaunas smadzeņu šūnas vairs neattīstās. Šī bija drūma teorija, jo daudzas lietas, tostarp arī vienkārši novecošana, it kā nogalināja smadzeņu šūnas.
Taču, attīstot sarežģītākus zinātnes un pētniecības rīkus, mūsdienu zinātnieku viens no svarīgākajiem nesenajiem atklājumiem ir tas, ka smadzeņu šūnas tomēr atjaunojas – turklāt visas dzīves laikā.
Neiroģenēze — jaunu smadzeņu šūnu veidošanās — ir ne tikai iespējama, bet tā notiek katru dienu. Pētnieki ir noskaidrojuši, kā aktīvi var pat veicināt jaunu smadzeņu šūnu augšanu.
Smadzenes katru dienu var radīt tūkstošiem jaunu neironu un saglabā šo spēju līdz sirmam vecumam. Līdz 50 gadu vecumam cilvēks sākotnējos neironus savā hipokampā jau būs aizstājis ar jauniem savā smadzeņu “atmiņas centrā”.
Sākotnēji tika konstatēts, ka pieaugušo neiroģenēze notiek tikai divos smadzeņu reģionos: hipokampā un striatumā. Bet tagad ir pierādījumi, ka jaunas smadzeņu šūnas var augt arī amigdalā, hipotalāmā, ožas spuldzē un, iespējams, smadzeņu garozā.
Šķiet, ka, turpinoties pētījumiem, neiroģenēze tiks atklāta arī citos smadzeņu apgabalos.
Teiciens “izmanto vai pazaudē” attiecas uz smadzenēm tāpat kā uz muskuļiem. Jebkuras smadzeņu šūnas vai nervu savienojumi, kas netiek regulāri izmantoti, var novīst un nomirt procesā, ko sauc par sinaptisko atzarošanu.
Pieaugušo neiroģenēzē ir iesaistīti vairāki galvenie neirotransmiteri, tostarp serotonīns, dopamīns, GABA un glutamāts.
Bet divas vissvarīgākās smadzeņu ķīmiskās vielas, kas veicina jaunu smadzeņu šūnu veidošanos, ir smadzeņu izcelsmes neirotrofiskais faktors (BDNF) un nervu augšanas faktors (NGF).
