Čehijas izlūkdienests brīdina par Krievijas draudu 9
Čehijas iekšējās pretizlūkošanas aģentūras Drošības informācijas dienesta (BIS) gadskārtējā ziņojumā līdz ar terorisma un citu apdraudējumu analīzi atzīmēts, ka pērn valstī pieaugusi ārzemju izlūkdienestu rosība, no kuriem aktīvākie bijuši Ķīnas un Krievijas izlūkdienesti.
Spiegi diplomātu aizsegā
Ķīnas firmu ekonomiskās rosības pieaugumu valstī atbalsta Čehijas valdība un prezidents Milošs Zemans, taču saimniecisko sakaru izvēršanai ir blakusparādības. “Ķīnas diplomātiskās, izlūkošanas un ekonomiskās pārstāvniecības cenšas paplašināt pēdējo gadu panākumus, lai uzturētu un vairotu Ķīnas ietekmi Čehijas politikā un ekonomikā, teikts BIS ziņojumā. Analītiķi uzskata, ka Krievijas izlūkdienests, kura aģenti Čehijā aktivizējas ar katru gadu, īpaši cenšas iegūt sensitīvu informāciju, kas dotu iespēju ietekmēt 2018. gadā gaidāmo vēlēšanu rezultātus. Krievijas izlūkdienesti Čehijā pērn darbojušies īpaši aktīvi salīdzinājumā ar citu ārvalstu izlūkdienestiem, kuru darbībā nav atklātas nekādas būtiskas aktivitātes, secināts BIS ziņojumā. Īpaši atzīmēta Krievijas vēstniecības darbība Prāgā, kur oficiāli akreditēti 140 diplomāti, neskaitot lielu tehnisko darbinieku štatu. Čehijas drošībnieki uzskata, ka Krievijas vēstniecībā diplomātu aizsegā strādā liels skaits Krievijas izlūkdienestu aģentu. Salīdzinājumam – ASV vēstniecībā Prāgā strādā aptuveni 70 diplomātu, Ķīnas vēstniecībā – aptuveni 30 diplomātu. “Izlūkdienesta aģentu darbošanās diplomātu aizsegā notiek arī citu valstu vēstniecībās, taču Krievijas izlūkdienestu štata darbinieku skaits ir daudz lielāks. Atšķirībā no (Rietumu) partnervalstu izlūkdienestu darbiniekiem Krievijas un dažu citu valstu izlūkdienestu virsnieki nepaziņo par savu statusu Čehijas izlūkdienestam. Šāda slepena uzvedība un darbošanās, slēpjot saikni ar izlūkdienestu, skaidri norāda uz aktivitātēm, kas apdraud Čehijas Republikas drošību un citas intereses,” teikts BIS ziņojumā. Līdzīgas problēmas ir arī citās ES dalībvalstīs. Zviedrijas izlūkdienesta SAPO vērtējumā viena trešdaļa jeb aptuveni 35 no Krievijas vēstniecībā Stokholmā akreditētajiem diplomātiem ir izlūkdienesta virsnieki.
Koncentrējas dezinformācijas operācijām
Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) gadskārtējā ziņojumā par ārzemju izlūkdienestu darbību detalizētāk nekā agrāk izgaismoti Kremļa politikas mērķi valstī. Pērn Krievijas izlūkdienests koncentrējies uz “(dez)informācijas operācijām, lai vājinātu Čehijas mediju ietekmi, masveidā ieplūdinot Kremļa propagandas kanālu produkciju, bet pēc tam noplūdinot pašu sagatavoto dezinformāciju it kā no čehu avotiem Krievijas auditorijai”. Krievijas “(dez)informācijas speciālistu” mērķis ir ietekmēt Čehijas auditorijas uztveri un domas, lai vājinātu sabiedrības gribu un apņēmību pretoties (dez)informācijas un melu plūdiem, patiesības un objektivitātes aizmiglošanai, veicinot uzstādījumu “ikviens melo”. Svarīgs Krievijas izlūkdienestu mērķis ir radīt un veicināt spriedzi Čehijas sabiedrībā, veidojot marionešu organizācijas un atbalstot populistisku un ekstrēmistisku personu nostāju un paziņojumus. Krievijas izvērstā dezinformācijas kampaņa ir vērsta uz Čehijas sakaru graušanu ar NATO un ES partnervalstīm, izplatot melus par ASV un NATO politiku, kas varot novest pie kara ar Krieviju. Krievijas dezinformācijas kareivju īpašs uzdevums ir Ukrainas starptautiskās reputācijas graušana un valsts izolēšana. Čehijas izlūkdienesta eksperti atzīmē, ka šobrīd Krievijas militārās un dezinformācijas operācijas tiek izvērstas pret Ukrainu un Sīriju, taču šo mērķu sasniegšanai izveidotā infrastruktūra ietekmē arī ikdienas dzīvi Čehijā. “Šīs aktivitātes rada draudus Čehijas Republikai, ES un NATO, jo šo infrastruktūru jebkurā brīdī var izmantot, lai destabilizētu vai manipulētu Čehijas sabiedrību vai politisko vidi Krievijas interesēs,” brīdina BIS.
Kremļa sabiedrotais Prāgas pilī
Par ārzemju izlūkdienestu naidīgajām aktivitātēm Čehijā pēdējā laikā ir daudz vairāk informācijas atklātajā apritē, atzīmē izdevums “EUobserver”. Daļēji tāpēc, ka šis apdraudējums ir lielāks nekā agrāk, un arī tāpēc, ka jaunajam BIS direktoram Mihalam Koudelkam, kurš iecelts amatā tikai pirms divām nedēļām, ir lielāka pieredze. Agrāk viņš pārraudzīja BIS pretizlūkošanas operācijas un ir strādājis Čehijas drošības dienestos kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Viņa pieeja gan vēl ir tālu no Baltijas valstu kolēģu atklātuma, kuru gadskārtējos ziņojumos ir publicēti detalizēti pierādījumi un pat nosauktas personas, kas rada draudus. BIS virzība uz plašākas informācijas publiskošanu par savu darbu ir apsveicama, jo aptaujas liecina, ka viens no četriem Čehijas iedzīvotājiem vairs netic savai valdībai vai neatkarīgajiem medijiem un ka Čehijas prezidenta kancelejā ir dziļi iefiltrējušies Kremļa aģenti. BIS ziņojums jāvērtē kā publisks brīdinājums par Krievijas apdraudējumu Čehijas stabilitātei, mudinot Čehijas amatpersonas veikt pretsoļus. 2018. gada janvārī Čehijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Pašreizējais valsts galva Milošs Zemans, kurš tiek uzskatīts par Kremļa Trojas zirgu, kandidēs uz otru amata termiņu. Viņš ir populārs zināmās aprindās Čehijā un var būt noderīgs Maskavai tās ģeopolitiskajā spēlē Viduseiropā, uzskata Čehijas domnīcas “Eiropeiskās vērtības” direktora vietnieks Jakubs Janda. Viņaprāt, Kremlis izmantos savu ekonomisko un propagandas infrastruktūru Čehijā, lai paturētu savu sabiedroto Prāgas pilī.
