Smacē mazos darītājus: jaunās nodokļu izmaiņas satricinājušas ikdienu daudziem 3
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad spēkā stājušās nodokļu izmaiņas satricinājušas ikdienu daudziem, kuru iztikšanā būtiska loma bijusi ienākumiem no amatniecības darbiem vai dažādiem pakalpojumiem, piemēram, skaistumkopšanas, floristikas vai apavu labošanas.
Kopš gada sākuma vairs nepastāv iespēja norēķināties ar valsti par saimnieciskās darbības veikšanu, maksājot pilnā apjoma patentmaksas.
Līdz ar to daudziem ir liegts saimniekot iepriekš ierastajā veidā. Kā zināms, patentmaksas bija iespējams maksāt par dažādiem periodiem – par vienu, trim, sešiem mēnešiem vai arī par gadu. Tas sniedza iespēju amatniekiem un pakalpojumu sniedzējiem samaksāt par patentu vien tajos periodos, kad tiek prognozēta ienākumu gūšana.
Vai pāreja uz citu nodokļu režīmu lielu daļu līdzšinējo patentmaksas maksātāju neizputinās, padarot viņu darbību neiespējamu, atbildīgie dienesti atturas prognozēt.
Jo sevišķi diskutabla ir tādu darbības modeļu pastāvēšana, kas saistīti ar zemiem vai neregulāriem ienākumiem.
Prognozē pāreju pelēkajā zonā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēl pērn vasarā, identificējot iespējamos nodokļu saistību izpildes riskus jauno izmaiņu sakarā, Finanšu ministrijai ziņojis: “Ņemot vērā plānotās nodokļu izmaiņas attiecībā uz patentmaksas maksātājiem, visticamāk, patentmaksas maksātāji, kas sniedz aukles pakalpojumus, pāries uz nereģistrētu saimniecisko darbību, savukārt patentmaksas maksātāji – skaistumkopšanas un fotogrāfa pakalpojumu sniedzēji, kuriem nepieciešams reklamēt savus pakalpojumus, – reģistrēsies kā pašnodarbinātas personas un mēnesī deklarēs ienākumus, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru.”
Gandrīz visi “Latvijas Avīzes” uzrunātie patentmaksas maksātāji neslēpj, ka šobrīd ir neziņā par nākotni, bet atsevišķi no viņiem arī atklāti prognozē nozares regresu nelegālās darbības virzienā.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone stāsta, ka skaistumkopšanas nozarē pēc patentmaksu atcelšanas valda nomāktība un apjukums: “Daļai nozarē strādājošo nav saprotams, ko iesākt tālāk, citi jau paziņojuši, ka mainīs profesiju, vēl daļa atklāti pasaka, ka turpmāk strādās nelegāli.”
Viņa norāda, ka patentmaksu atcelšana skaistumkopšanas nozarē ir sitiens pa vienu no sociāli visneaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem – jaunajām, kā arī vientuļajām māmiņām.
“Lai varētu apvienot ienākumu gūšanu ar bērniņa audzināšanu, patentmaksu režīms bija ļoti ērts. Mammas varēja rīkoties elastīgi: nopirkt patentu un strādāt, savukārt skolas brīvlaikā vai, piemēram, periodā, kad bērns slimo, neveikt patentmaksas un arī nestrādāt.”
Reinsone uzsver, ka patentmaksas paralēli citiem nodokļu režīmiem eksistē arī citās valstīs. “Tas ir ērts un saprotams norēķinu veids. Nav skaidrs, kādēļ mūsu valstī ir nepieciešams visu tik ļoti sarežģīt. Sistēmai, kas stājas atceltās vietā, būtu jābūt vienkāršai un saprotamai, tikai tad cilvēki to pieņems. Līdz ar to jaunās nodokļu izmaiņas arī šajā aspektā nav legālu uzņēmējdarbību veicinošas.”
“Atlaides” – nenopietnas
Lai arī VID tika piedāvājis pārejas posma atvieglojumus, nosakot, ka līdz pērnā gada 18. decembrim ir iespējams veikt patentmaksājumus par 2021. gadu un vēl šogad atbilstoši apmaksātajam periodam darboties šā režīma ietvaros, Covid pandēmijas haotisko ierobežojumu gaismā, kas patentmaksātāju ieņēmumu prognozes padarījuši vēl nestabilākas, šādas “atlaides” drīzāk ir vērtējamas kā plāksteris mironim.
Mudīte Jonase no tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” Liepājā radusi iztiku pelnīt ar aušanu. Tā ir viņas profesija kopš Liepājas mākslas skolas absolvēšanas 1976. gadā. Mudītes meistarstiķi ir lielās segas, tautiskās jostas, kā arī Nīcas un Bārtas tautastērpi: visi laikietilpīgi darinājumi.
Tagad Mudīte par nākotni ir neziņā. “Vēstuli no VID par iespēju kārtot patentmaksājumus vēl šim gadam saņēmu nepilnu nedēļu pirms samaksas termiņa beigām,” stāsta Mudīte Jonase.
“Es pat nepaguvu apdomāties. Varbūt arī būtu samaksājusi, bet man pašai nav tādas naudas. Šajā situācijā, kad nav nekādu ienākumu, piedāvājums maksāt avansā nav reālistisks. Visi projekti ir apturēti, turklāt prognozes ir neskaidras. Aizņemties naudu un riskēt nopirkt patentu “pa tukšo” – tas arī nebūtu risinājums. Iepriekš bijām sapratuši, ka vēl līdz šā gada jūlijam patentmaksas varētu pastāvēt.”
Tagad Mudītes ienākumi ir nulles līmenī un viņa ir pateicīga ģimenei, kas palīdz izdzīvot. “Domāju pāriet uz kādu citu nodokļu režīmu, nav tikai skaidrības – uz kādu,” prāto audēja.
“Es saprotu, ka nodokļi ir jāmaksā un ka noteikti kaut kas bija jāmaina, tomēr ne jau šādā veidā un ne pašreizējā situācijā!”
Papildienākums pensionāriem un invalīdiem
Kā izņēmums jaunās nodokļu sistēmas ietvaros tiek saglabāta samazinātā patentmaksa. To arī turpmāk par darbību atsevišķās nozarēs varēs maksāt pensionāri un 1. vai 2. grupas invalīdi, ja viņu ieņēmumi gadā nepārsniegs 3000 eiro.
Šo iespēju kā zināmu glābiņu vērtē Daugavpils tautas lietišķās mākslas studijas “Klūga” vadītājs Viktors Kuhaļskis: “Mūsu studijas pamatvirziens ir pinumu veidošana izstādēm, orientējoties uz mākslinieciskām kvalitātēm. Neesam komerciāla organizācija, tomēr reizi gadā dalībai Brīvdabas muzeja gadatirgū mūsu meistariem ir nepieciešams iegādāties patentus produkcijas tirdzniecībai.”
Tā kā šīs studijas pinēji lielākoties ir jau sasnieguši pensijas vecumu, vadītājs vērtē, ka daugavpiliešu dalība Brīvdabas muzeja gadatirgū joprojām būšot iespējama.
Viktors Kuhaļskis arī uzskata, ka kopumā patentmaksas režīma atcelšana ir vērtējama kā solis tautas mākslas tradīciju noplicināšanas virzienā.
“Brīvdabas muzeja gadatirgum būtu jāpārstāv tautas mākslas dažādība tās augstvērtīgākajās izpausmēs – tas ir Latvijas kā nacionālas valsts interesēs,” vērtē studijas vadītājs.
“Savukārt patentmaksas atcelšana daļai jaunākas paaudzes tautas mākslas meistaru var kļūt par šķērsli dalībai šajā gadatirgū. Tā vietā aizvien lielāku lomu tad iegūtu primitīvas, masveida produkcijas piedāvājums, kas ir pietuvināts ražošanai un kam ar tautas mākslu ir maz sakara.”
Piedāvājumā divas alternatīvas
Jautāts par piemērotākajām nodokļu režīmu alternatīvām līdzšinējiem patentmaksas maksātājiem, VID ģenerāldirektores padomnieks Andrejs Vaivars uzsver, ka VID gan var izskaidrot katra nodokļu režīma darbības principus, tomēr lēmums, kurā no tiem darboties un vai šāda darbība vispār būs rentabla, ir jāpieņem katram nodokļu maksātājam pašam.
Savukārt to, ka vismaz daļai amatnieku ir izredzes pastāvēt arī citos nodokļu režīmos, jau tagad visai optimistiski apliecina tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” pieredze.
Studijas vadītājs Andris Ušpelis stāsta, ka patentmaksu režīma likvidēšana viņa studijas podniekiem galvassāpes nedara, jo lielākoties viņi jau sen kā ir pārcēluši savu darbību uz citiem nodokļu režīmiem: “Mūsu studijas podnieki ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie, veicot uzskaites grāmatvedību, vai arī nodibinājuši SIA. Tā kā podnieki regulāri iegādājas materiālus un izejvielas, šīs saimnieciskās darbības formas viņiem sniedz iespēju daudz ērtāk samērot izdevumus un ienākumus.”
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis kā alternatīvu līdzšinējiem patentmaksas maksātājiem iesaka izvērtēt pāreju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusā: “Ņemot vērā, ka patentmaksas maksātāju saimnieciskās darbības ieņēmumi (apgrozījums) ir relatīvi nelieli, iespējams, ka šīm personām piemērota izvēle būs reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējām – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājām.
Savukārt, ja persona saimnieciskajā darbībā izmanto daudzus dārgus pamatlīdzekļus, kuriem būtu norakstāms nolietojums, ir būtiskas materiālu izmaksas, vēlas algot darbiniekus u. tml., tad maksātājam, iespējams, jāizvēlas reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā. Tomēr, nenoliedzami, šāda izvēle ir saistīta arī ar plašākas grāmatvedības kārtošanu u. c.”
Arī nodokļu konsultante, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine iesaka līdzšinējiem patentmaksātājiem izraudzīties kādu no diviem režīmiem – saimnieciskās darbības veicējs pašnodarbinātā persona vispārējā režīmā vai pašnodarbinātā persona mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā.
Sīkāk par atskaitēm un maksājumiem, ar kādiem līdzšinējiem patentmaksu maksātājiem jārēķinās, pārejot uz darbību ekspertu piedāvātajos nodokļu režīmos, varēs izlasīt otrdienas, 12. janvāra, “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
